Sveiki, doma ir renovēt vecu koka māju, bet laika zobs ir darījis savu - sakarā ar iepriekš bojāto jumtu, bija izpuvuši griesti, tāpēc nācās vietām gristus plēst nost pilnībā un daļēji mainīt vai pastiprināt sijas. Līdz ar to sijas ir dažādas, vietām stiķētas, kas tvaika plēves ieklāšanu padara diezgan sarežģītu (plus bēniņos ir izbūvēts jumta krēsls). Tad man radās doma, varbūt es varu tvaika plēvi pestiprināt no apakšas.
Griesti man izveidoti ir no uzsistiem dēļiem, ar 0,5 cm spraugām. Doma pēc tam kārt reģipsi un bēniņus nobērt ar akmensvati.
Kā jums šķiet, tvaika plēvi labāk ieklāt ir no apakšas griestiem vai virs gristiem(no bēniņiem)?

Tvaika plēve jāliek no apakšas, t.i. no telpas puses. Savādāk tai vairs nav jēgas un tā darītu pasākumu tikai sliktāku, uzkrājot vatē mitrumu, pioe tam aukstajā zonā.
Jautājums vēl varētu būt, plēvi likt starp dēļu griestiem un reģipša profiliem vai starp reģipsi un profiliem?

Ja taisies beramu vati, varbūt ir vērts padomāt par ekovati. Siltinot ar ekovati, tvaika izolācija nav nepieciešama.

Skaidris, tad visticamāk likšu plēvi starp profiliem un dēļiem.
Par ekovati, visādus brīnumus stāsta, baigā ķīmija esot.Bet pilnībā izsvītrojis viņu nēsmu.

Ekovate bez plēvēm tā pat reāli nestrādā (ok, strādā, bet ne tik labi kā ar plēvi). Visi nopietnie ekovates licēji/pūtēji teiks, ka vajag "tvaika bremzi" - tas ir tas pats, tikai savādāk pateikts. Vecā patiesība, ka uz tvaika pusi jābūt mazāk caurlaidošam materiālam kā uz ārpusi, lai viss mitrums, kas tomēr tiek iekšā, ārā tiek vēl labāk. Nu pastāstiet, kapēc lai mitra "akmens" vate zaudētu īpašības, bet mitra celuloze nē?

Manuprāt tāpēc, ka vienā mitrums virzās no lielākās koncentrācijas uz mazāko, bet otrai sēž uz vietas slānī, vai tek uz leju gravitācijas dēļ, kad nokondensējas kritisks lielums.

Starpība starp akmens vati un celulozi ir kā starp kokvilnas vatētu un sintētiska materiāla jaku. Kamēr soļo lielu starpību nejūti, kad sāksi skriet, tad kur sasvīdīsi vairāk? Cilvēku izpūstās sintētiskās šķiedrās gaiss ir starp šķiedrām, bet dabiskas izcelsmes materiālos- vatē, kokā, celulozē paliek sīkas poras mirušajās šūnās, kas arī uzsūc un atdod mitrumu. Akmens vates šķiedras neuzsūc mitrumu un tas kondensējas uz pārējās aukstās konstrukcijas un vates šķiedrām. Ja tvaika maz, atšķirības nav.