sveiciens censoņiem jaunajā gadā.

šobrīd man apkure tiek regulēta pēc telpas temp., t.i. katls silda, kamēr tiek sasniegta uzstādītā temp. un tad izslēdzas, slēdzas iekšā atkal tikai tad, kad telpa ir atdzisusi par 1 grādu. Sanāk kamēr telpa dziest arī visa sistēma jau ir auksta.

mani nomoka jautājums. Ja vadības sistēma turētu radiatorus visu laiku siltus, lai tie spētu noturēt uzstādītu telpas temp. pēc vajadzības palielinot vai samazinot radiatoru siltumu.

un tagad uzmanību, jautājums:
Vai šāds risinājums būtu tikai komfortablāks(neraustītos temp.) vai arī ekonomiskāks?

ar eksperimentiem gluži nodarboties negribās(jāmaina vadības sistēma), zināšanas siltumtehnikā ir tik daudz kā no auditorijas krēsla, līdz ar to veikt aprēķinus, tas ir pēdējais ko gribētos.

Automatiskajās sistēmās, kas ir profesionāli izgatavotas, kontrolē ar 0,1 grādu precizitāti. Tās strādā pēc attiecīgas programmas, ar programmisku temperatūras rādīšanas lēnīgumu, maigi regulējot temperatūras padevi, strauji nereaģējot uz temperatūras izmaiņām telpā un t.t.t. Un temperatūras izmaiņas tiek līgani kompensētas. Sildītāja temperatūra netiek raustīta, bet maigi pieregulēta.

Rx, paldies, bet tu tā noskaldīji kā dogmu.
Nu nav man 0,1 precizitāte, kā jau rakstīju.
temperatūras devējs man ir tikai telpas gaisam, precīzākiem pasākumiem vēl vajag turp un atpakaļ temp. devējus.

bet kā jau rakstīju, tad kautko mainīt esmu gatavs tikai, ja būs reāls ekonomiskais pamatojums, jo šā brīža komforts ar 1 grādu man ir OK.

Es te nesen pa vakariem salodēju uz Arduino bāzētu kontrolieri priekš savas apkures + uzprogrammēju advancētāku algoritmu tieši šadam mērķim t.i. noturēt maksimāli vienmērīgu temperatūru. Es mēru temperatūru ar 0.0625 grādu precizitāti (12 biti) un attiecīgi piekoriģēju "mērķa temperatūru" atkarībā no tā kāda ir līkne pēdējo 60 minūšu laikā. Respektīvi, ja līkne ir augšupejoša (temperatūra kāpj, jo ir uzspīdējusi saule, iekurināts kamīns, apkure silda, utml.) tad es to koriģēju par 0.3 grādiem uz leju. Ja līkne ir lejupejoša, tad koriģēju par 0.3 grādiem uz augšu. Ņemot vērā, ka man ir siltās grīdas (ļoti liela inerce) es uzskatu, ka man ir izdevies noturēt vienmērīgu temperatūru ar šādu algoritmu. Tā nestaigā īpaši vairāk par 0.5 grādiem. Kaut gan precīzu grafiku iedot nevaru, jo vēl neesmu kontrolieri papildinājis ar laika čipu un atmiņas karti datu logošanai.

Dzīties pēc 0,1 grāda precizitātes un tas ir tas pats kas skaņu tehnikā audiofīlisms;) Nav vais svarīga "mūzika", šajā gadījumā komfortabla temperatūra, bet pati mērijumu precizitāte. Pēc teorijas viss ir elementāri, ja radiatoros ūdens auksts, tad vajag zināmu enerģijas daudzumu, lai šo ūdens masu sasildītu līdz tādam līmenim, kad tiek telpa sildīta. Nu ķipa radiatorā ūdenim ir +15 grādi, telpā vajag +20 un lai radiators sāktu efektīvi strādāt vajag vismaz +30.Tad tas enerģijas daudzums, kuru patērē sasildot ūdeni no +15-+30 tiek tērēts bezjēgā. Ja ir konvekcijas tipa radiatori, tad ūdens tilpums sistēmā mazs un zaudējums niecīgs, bet čuguna radiatorus kamēr sasilda, vajag daudz malkas :) No otras puses, jo apkures sistēma sarežģītāka, jo tā nedrošāka un vai dzenoties pēc katra litderība skoeficiaenta procenta beigās nesākas santīmpišana.

Nu manā gadījumā (siltās grīdas visā mājā + kamīns) temperatūras svārstības (pirms bija ap 2 grādi) jau radīja komforta problēmas. Un ar parastu termoreleju (ar laika funkciju) to nevarēju atrisināt.

santīmpisējus pats īsti neciešu, tādēļ varu apgalvot, ka nav tāda mērķa.
reālais ieguvums ko sagaidu no pastāvīgi siltiem radiatoriem:
1. enerģijas ekonomija(jāpierāda teorētiski pirms izmaiņu veikšanas)
2. stabilāka telpas temperatūra
3. telpā visu laiku ir kāds siltuma avots, kas principā paaugstina komfortu, ja arī tikai psihoploģiski
4. pie vienmērīgākas radiatoru temperatūras, sagaidu, ka gaiss nebūs tika sauss, kā tād, ja sistēma tiek karsēta līdz maksimālajai pieļaujamajai sistēmas temp.

Par gaisa sausumu.... temperatūras vienmērīgums to īpaši neietekmēs. To ietekmē āra/iekšas temperatūras attiecība un vetilācijas (svaiga gaisa pieplūdes) daudzums. Jo lielāka būs temperatūras starpība (lasi: ārā paliks aukstāks), jo zemāks būs gaisa mitrums mājā (internetā vari sagooglēt formulu kā mainās relatīvais mitrums pieaugot gaisa temperatūrai). Attiecīgi arī, jo lielāka mājas ventilācija, jo sausāks gaiss. Ja mājā ventilācijas nebūtu vispār, tad mitrums tikai pieaugtu (jo mēs izdalām mitrumu).
Soļus kurus es veicu, lai ziemas periodā mājā noturētu komfortablos 40-45% mitruma līmeni:
1. Uz 3/4 aiztaisīju visas ventilācijas
2. Iegādājos ultraskaņas gaisa mitrinātāju (lielu, klusu un dizainiski pievilcīgu), kuru novietoju dzīvojamajā istabā vienā stūrī. Patreiz diernnaktī iziet ap 6 litri ūdens, lai mājās uzturētu nedaudz virs 40% mitrumu. Parasti lieku, lai uz max jaudu strādā visu nakti, bet no rīta izslēdzas. Tad pa dienu mājās nav redzama nekāda dūmaka.

jau sāku nožēlot, ka aprakstīju iespējamos ieguvumus!!!

es joprojām gribu vienīgi vienu atbildi - vai nomainot vadības bloku pret tādu, kas vienmērīgi uzturēs temp. radiatoros, tos pilnībā neizslēdzot man dos kādu ekonomisko labumu pret esošo sistēmu, kad temperatūra tiek regulēta 1 grāda robežās, uzsildot sistēmu kamēr sasniedz uzstādīto temp. telpā un tad atslēdzot sistēmu pilnībā.

Man šķiet, ka jautājums par ekonomisko labumu ir atkarīgs no apkures iekārtas starta un stopu un konstantas darbības efektivitātes parametriem. Gāzes un elektriskajai iekārtai domāju tas ir pilnīgi vienalga. Kw ražošanas intervāli nemaina kopējo nepieciešamo kw summu. Par malkas katlu arī viss ir skaidrs, jo tur priekšnosacījums ir akumulācijas tvertne. Jautājums ir par granulu katlu.