Sveiciens!
Vēlējos optimizēt esošo ūdens sildīšanas sistēmu, tāpēc ir šāds jautājums. Kādi jūsu viedokļi un pieredze par ūdens un mazgātuves apsildi vasaras sezonā (sezona, kad nav apkure)?

Pieļauju, ka lielākā daļa neatkarīgi no pamatapkures veida vasarā ūdeni silda ar elektrību (ieguldījumu/ienākumu efektivitāte). Mani interesē otrais aspekts t.i. ieguldījumu/ieguvumu nevis ieguldījumu/ienākumu.

Šajā kontekstā gribu saprast kādi praksē + un -, ja vasarā ūdeni un mazgātuves grīdu silda ar:
1) malkas katls + kombi boilers + akumulators,
2) malkas katls + kombi boilers + akumulators + saule,
3) elektrība (variants, kurš subjektīvi man nepatīk) .

Šobrīd man ir malkas katls un akumulācija + atsevišķa sīka krāsns siltajam ūdenim + mazgātuves telpa. Šeit gribu veikt to optimizāciju.

Man personīgi liekas, ka vienģimeņu dzīvojamām ēkām piemērotākais ir variants 2) , jo tev savā paša teritorijā vienmēr atradīsies vasarā ko sadedzināt... kaut vai nopļautā un izžāvētā zāle, lapas rudenī ( manuprāt izšķērdība tās dedzināt kaudzē pie mājas).
Saules piesildīšanai , ja sākotnēji nav līdzekļu siltumcauruļu iegādei, noder melna polietilēna caurule uz jumta pārklāta ar polietilēna plēves rāmi.

Kas ir mazgātuve? Kādu īsti mērķi gribi sasniegt ar savu aktivitāti? Ietaupīt naudu, radīt sev ērtības vai tieši pretēji neertības, aizpildīt garos ziemas vakarus ar darbu katla telpā?

Mazgātuve ir plaša un silta dušas telpa. :)
- gribu kurtuvju skaitu samazināt no 2 uz 1 (tikai katls),
- netērēt elektrību vispār,
- maksimāli maz kurināt.
Par ziemu stāsts nav, tikai par vasaru, t.i. neapkures laiku.

Mani interesēja principā šāda shēma:
- saule silda ūdeni, ja paliek pāri enerģija, tad to akumulācijā,
- no akumulācijas silda grīdu un ūdeni, ja nav saule,
- kad nepieciešams iedarbina katlu, kas sasilda ūdeni + akumulācijā vēl kaut ko.

Principā vajadzētu palielu boileri ar 2 čūskām 1-malkas katlam 2.- saules kolektoram. Taču paskatoties uz tādu boileru cenām, ir skaidrs,ka tie nekad neatmaksāsies. Tad ir variannts ar 2parastiem kombinētiem boileriem, virknē slēgtiem. Pirmo boileri silda saule, cik nu spēj uzsildīt. Tad otrajā boilerī ūdens tiek tālāk piesildits līdz kondīcijai vai nu ar malkas katlu pa tiešo vai no siltuma akumulatora, vai arī ar elektrību.

Vai nesanāk vienkāršāk ar saules baterijām sildīt to ūdeni? tre kautkur jau vienam bija tāds slēgums - vienk saules baterijas caur mppt kontrolieri uz boileri.

Kombinētajā karstā ūdens boilerī otrā sildkontūra tiek iestrādāta tikai tapēc, ka tajā cirkulē glikols, kas nodrošina apsildes šķidruma temperatūru līdz 240 grādiem - saulē vasarā, ja izmanto speciālos saules paneļus - vakumcaurules.
Ja karstā vai siltā ūdens uzsildīšanai lieto parastas melnā polietilēna caurules un cirkulācijas sūkni, kas ieslēdzas ūdens temperatūrai sasniedzot 65 grādus, tad pietiek ar to pašu sildcauruli no katla. Vienīgā problēma, te būtu pārslēgt šī apsildes kontūra plūsmu uz akumulācijas tvertni, tad, kad karstā ūdens boilera temperatūra sasniedz 80 grādus.

Man šobrīd ir tīri lielas manevra iespējas, jo es varu izvēlēties kādus elementus izmantot.
Šobrīd galvā maisās šādi mezgli: papildus akumulācija ar mucu mucā, solārais boilers (300L) ar divām čūskām, siltummainis atdalītām plūsmām. Budžets var pavilkt visus tirgū piedāvātos variantus. Protams tas nenozīmē pārspīlēšanu.
Bet bilde vēl nelīmējas, katrā slēgumā kaut kāds trūkumus. Vēl man ir tāda iespēja kā malkas katlam (Atmos) ir avārijas dzesēšanai paredzēta čūska, to es neizmantoju, teorētiski tajā varētu laist sauli iekšā, bet nav priekšstata cik siltuma tā varēs noņemt un vai tā sistēma strādās.

Labas idejas var pasmelties Altenergo mājas lapā, tur ir doti dažādāki pieslēguma veidi, bet pats galvenais ir princips kā saules enerģiju novada akumulatorā, izmantojot siltā un aukstā ūdens noslāņošanos .

Pats galvenais šajā visā neaizmirst parēķināt, cik beigās tev izmaksās tas siltais ūdens. Ka tik nīstā elektrība nesanāk ar kārtu lētāka.
Man viens paziņa arī priecājas par savu lēto apkuri ar siltumsūkni un saules kolektoriem, tikai nejēdz pierēķināt savās apkures izmaksās savus astranomiskos ieguldījumus pašā sistēmā, kas izmaksāja padsmit tūkstošus.