Arī esmu pašteces piekritējs. Situācija bija līdzīga-telpas sila nevienmērīgi; viens radiators karsts,otrs tikai augšpuse.Nosiltināju māju, palika pa karstu-2radiatorus vispār demontēju,pārējiem uzliku krānus. Tagad siltuma pietiek ar puspievērtiem radiatoriem-dēļ tā varu perfekti pieregulēt vienmērīgu cirkulāciju katrā radiatorā. Cauruļu kritums katrā atzarā ir atšķirīgs-tāpēc arī atšķirīga cirkulācija,piekam atšķirīgi arī radiatoru izmēri. Pirms tam apsvēru cirkulācijas sūkņa pielietošanu-tagad pēc tā nav vajadzības-pilnīga neatkarība un miers.

Paldies visiem.

Sāku iepazīties ar www esosošajiem resursiem, t.sk. RU. Sāku nosliekties uz to, ka tomēr vajag ar sūknīti vai vairākiem dzenāt ūdeni pa visu māju. Lielajā istabā 1.stāvā, kur ir aukstais radiators (tas no kura gandrīz netek ārā ūdens) man ir vēl kamīns, kuru aizstājot ar normālu mūrētu krāsni, varētu turēt siltumu kādu dienu vai pat divas. Tā ka ja kaut kas ar elektrību nav ok, tad var samesties padzīvot kādu laiku tajā istabā sildoties pēc vectēvu metodes.

Par tiem PCM (phase change materials) ar zinu, ka tie mēdz noslāņoties. Ir redzēti patentos kaut kādi maisījumi, no dažādiem sāļiem, kādas želējošas vielas, kas maisās sliktāk. Plus biju iedomājies, ja tos sāļus sapilda mazākās pudelītēs, kas brīvi var kustēties pa siltumakumulatora trumuli, iespējams, varētu maisīties, un tā nenogulsnēsies. Pirms to lietu dara, vajadzēs nopirkt nātrija sulfāta un nātrija karbonāta dekahidrātus, uzlikt burkā uz radiatora un pavērot, pēc cik reizēm tie izgulsnēsies.

Tā kā ar naudiņām pašvaki, kādu laiku (pāris gadus, cerams, ne vairāk) nāksies iztikt ar esošo pašteci.

Vēl es ievēroju šā gada aukstajā laikā, kad bija ap -20. Ka kurinu māju it kā baigi lēni silst, ūdens pat sistēmā sāk vārīties, bet temeratūra ir kādi 22 grādi 2.stāvā apakšā labi, ja 17. Sanāk, ka tie radiatori, slikti to siltumu atdod telpai, ja jau nāk atpakaļ ūdens tikpat karsts kā ieejā.

Pieļauju, ja apakšējie radiatori nebūtu bremzējuši, tie radītu lielāku slodzi, sistēma nevārītos, istabās būtu siltāks.

Vēl līdzīga situācija man ir pagrabā apkures telpā, kur uzliku 100l karstā ūdens boileri (to uzlika meistars), karstā ūdens galu pielikām pie stāvvada augšā drusku virs katla un auksto galu apaksā, kur savienots ar cauruli, kur saplūst no radiatoriem atdzisušais ūdens. Tur arī augšējā caurule pie boilera ir karsta, bet apaksējā pie savienojuma ar atpakaļejošo ūdeni, silts, lai gan atpakaļejošā ūdens truba ir karsta. Būtībā situācija ļoti līdzīga ar 1.stāva radiatoriem. Ilgi tas boileris to ūdeni silda, pat, ja katls būtībā vārās. Sanāk ka tiem meistariem īsti nevar uzticēties, pašam to tēmu kārtīgi ir jāizurbj, un tad dot darbu meistariem, kas zina, kā tās caurulītes savienot kopā.

Man jau sāk likties, ka vajadzēja pārzāģēt pušu kādu cauruli, kas nāk no radiatoriem atpakaļ un tur starpā iespraust boilera karsēšanas spoli, un rezultāts būtu labāks.

Pie līdzīgas situācijas man visu atrisināja termogalvas visiem radiatoriem 2.stāvā un daļai istabu pirmā stāvā, izņemot tās, kurām visgarākais loks. Tiesa otrais stāvs ir ar jaunajiem bleķiniekiem, jo to dabūvēju 3 gadi atpakaļ. Aķus uzliktu horizontāli uz metāla statīviem tā, lai to apakšējā mala būtu nedaudz virs katla. Man 2x600l tāv uz grīdas ~ 15 cm augstāk par katla apakalģaitu. No katla līdz aķiem abas trubas 2". No aķiem Līdz pirmai sadales vietai trubas 2" un atpakaļgaita tāpat. Uz otro stāvu turpgaita līdz sadales vietai 1.5". Atzarojumi uz radiatoriem 1/2 vai 3/4 atkarībā no radiatora ribu skaita. Sistēma lieliski darbojas patstāvīgi apdzīvotā mājā. Vecā sistēmas daļa 1.stāvā speciāli skalota nav nekad 30 gadu laikā. Ja neskaita ūdens nolaišanu ~1x3gados kāda krāna/termogalvas uzlikšanai/ nomaiņai. Atpakaļgaita ievērojami vēsāka par turpgaitu vismaz 2x.
Vienīgā elektronika sistēmā sūknis ar termoreleju. Kuru manā gadījumā nevaru izmantot,cirkulācija tāda, ka cirkulācijas sūkni normāli vispār nevar slēgt iekšā, jo tad cirkulācija tāda, ka kalts nepaspēj maksimāli atdot siltumu ūdenim - daudz siltuma izskrie lieki skurstenī. Uzgriezu termostatu uz 95gr., lai ieslēdzas tikai tad, ja kautkādu iemeslu pēc sāk strauji kāpt temperatūra. 5 gadu laikā 2x gadījās ka nostrādāja. Pavasarī pārdozēju ar malku=).
Vienīgās neērtības, ja māja vairāk atdzisusi, tad jāaizgriež krāns uz aķiem, lai ātrāk uzsilst māja, un tad jātceras, ka tas jāatgriež.

Interesanti ar to pašteci. Reiz garāmejot papētīju vienu mācību grāmatu par apkuri. Nekur formulās nebija ietverti trubu slīpumi pašteces sistēmām. Kas arī liekas loģiski. Visi taču savienotie trauki. Ja vienā traukā šķidrums ar vienu blīvumu, otrā ar citu, tad taču tie centīsies izlīdzināt spiedienu arī ja būs savienoti da jebkā. Vai tā būtu kāda urbānā leģenda no sentēvu laikiem,ka vajag tos slīpumus? Noteicošais bija cauruļu diametri un enerģijas ražotāju un patērētāju pieslēgumu augstumi. Tipa sanāk, ka ar šauriem un augstiem radiatoriem paštecei būtu labāki priekšnoteikumi, kā ar zemajiem.

sleepnis* Wrote:
-------------------------------------------------------
.......... Vai tā būtu kāda
> urbānā leģenda no sentēvu laikiem,ka vajag tos
> slīpumus?........

Pietiek nokļūdīties slīpumā par 5 cm, un pēc kāda laika "stopējošs" biezumu nosēdtrauks gatavs.

Apmēram piekrītu sleepnim, tik tie slīpumi vajadzīgi tādi, lai burbulis varētu no visām vietām lēnām tikt uz pašu augstāko punktu. Tad nekādi nosēdumi arī neradīsies. Bet pie negatīviem kritumiem, gan būs tā, kā SerViss raksta....

Apkures sistēmā gaiss vai tvaika burbuļi rodas divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, gaiss, kas paliek sistēmā to uzpildot, tapēc shēmās sistēmas uzpildes loģika ir no apakšas uz augšu. Otrs iemesls ir ūdens lokāla uzvārīšanās katlā, kur no ūdens izdalās piesaistītais skābeklis. Tam principā pašteces sistēmā būtu jāpietiek ar vertikālo turpgaitas vadu, virs kura izplešanās trauks. Taču , lai nodrošinātu garantētu gaisa izplūdi horizontālai sistēmai rada 1%..2% slīpumus, kur pieplūdei no augšas uz leju, bet izplūdei otrādi. Literatūrā minēts, ja sistēmā iesaista sūkni, tad dabīgos slīpumus var neievērot.
Taču cik zinu, šobrīd visus jaunos readiatorus aprīko ar gaisa vārstiem.

Paštecē mani interesē tikai viens jautājums. Kas notiek ar katla siltummaiņiem (darva, sodrēji) un katla efektivitāti, ja atpakaļgaita visu laiku ir zem tiem 60 grādiem? Katlu ražotāji taču to stingri nosaka?

Vai šeit ir lietderība, ja piem. cirkulācijas sūknis tērē 5-10W uz kuršanās laiku, bet siltummainis ir efektīvs, pretstatā gadījumam, ja siltummainis ir neefektīvs un daļa malkas nelietderīgi iztērējas?

Kaut.arī pašteces sistēmai ir šādas tādas priekšrocības, tomēr trūkumi visu to apsver ar uzviju, tāpēc mūsdienās tādas neviens vairs netaisa.

Lai sistēmā ieliktu sūkņus, viņai jābūt zem spiediena, ja spiediena nav, sūkņos rodas kavitācijas efekts lokāla vārīšanās. Tas bojā sūkni.

Bez sūkņiem nav iespējams uztaisīt mazo loku lai nodrošinātu atpagaļgaitas ūdens temperatūru katlā. Loģiski ka tas bedz nost katlu, kaut arī krievu laika čugunnieki ir ļoti izturīgi.
Nav iespējams uzlikt siltuma aķi - ja liek aķi sistēmas augšā - viņš sils kurinot katlu, bet pēc tam neatdos siltumu radiatoriem. Ja liek apakšā, tad viņš nesils kurinot katlu.

Autoram iesaku vasarā pārtaisīt sistēmu uz slēgto, uzlikt siltuma aķi un cirkulācijas sūkņus, uztaisīt mazo loku.