Pamanīju ka no slēdža, kas, mazinoties ūdens spiedienam, iesledz ūdensvada sūkni, sūcas ārā ūdens. ~220 ir turpat blakus vienā mazā kastītē, ja udens būtu ticis līdz kontaktiem, tad elektriba aizietu pa visu ūdensvadu un tad līdz smagai traģedijai nav tālu.

Kā droši nodrošināties pret šādām kļūmēm? Viena lieta būtu iespējami droši sazemēt visas elektroierīces, kas ir saistītas ar ūdensvadu (sūknis, boileris, slēdži, utt). Bet ar to varētu nepietikt jo lielums varbūt arī aizskries pa zemes vadu, tomēr var gadīties ka arī pietiekami liela strāva var aizskriet arī caur cilvēku dušā.

Kā droši aizsargāties pret šāda veida ķibelēm? Kā korekti jānodrošina visas udensvada elektrificētās daļas? Esot kaut kādi automāti, kuriem ja uz zemi parādās kaut niecīgs spriegums, tad tie uzreiz strāvu atslēdz? Vai tā ir, kā tādi saucās un kur tādi nopērkami? Jeb vai kādi citi risinājumi ir drošāki un labāki?

Ja veikalā pajautāsi strāvas noplūdes aizsardzības automātu, tad tev tādu arī iedos. Pēc izskata tāds pats kā parastais automāts tikai divreiz platāks. Vēl ietektu maksimāli pieskaņot automāta jaudu nepieciešamajam patērētajam - nevajag 700 w sūknim likt 16 A automātu...

Vispirmsir jānovērš ūdens noplūde uz ar elektrību saistītajām mantām. Protams, zemējums ir obligāts un tam noteikti galvenajā sadalē jābūt savienotamar nullesvadu.Ja viss pareizi sazemēts, tad kaut fāzi mērc ūdenī pie sūkņa, duša nenositīs. Protams vannasistabā var uzlikt noplūdes automātu, bet zemējums vienalga ir primārais.

Didzisp Wrote:
-------------------------------------------------------
> Protams,
> zemējums ir obligāts un tam noteikti galvenajā
> sadalē jābūt savienotamar nullesvadu.

Zemējums un nulles vads taču nav viens un tas pats? Vai vispār nulles vadu drīkst pie ūdensvada slēgt? Ja starp fāzi un nulles vadu iesledzas jaudīgs patērētājs un tie nulles vadi ceļā no trafa ir gari, tad uz tāda "nulles vada" otra gala var arī parādīties visai liels spriegums. Man, piemēram, tajā brīdī, kad startē ūdensūkņa motors, tad tajā pat fāzē spriegums krietni jūtami nokrīt (kvelspudzes paliek tumšākas), bet blakus fāzē spriegums īslaicīgi pieaug. Tādejadi ir acīm redzami, ka pie lielas slodzes nulles vada potenciāls tiek pavilkts uz vienas fāzes pusi. Laikam, jau diez cik jautri nebūs, ja tādu staigājošu "nulli" pieslēgs pie dušas? Bet kā sazemēt ūdensvadu, ja atsevišķas, neatkarīgas zemes vada nav, kā tas arī ir visur 99% gadījumu?

>Ja viss
> pareizi sazemēts, tad kaut fāzi mērc ūdenī
> pie sūkņa, duša nenositīs.

Vai esi gatavs pamēģināt?

>Protams
> vannasistabā var uzlikt noplūdes automātu, bet
> zemējums vienalga ir primārais.

Eess Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ja veikalā pajautāsi strāvas noplūdes
> aizsardzības automātu, tad tev tādu arī iedos.
> Pēc izskata tāds pats kā parastais automāts
> tikai divreiz platāks.

Kāds tādam ir darbības princips? Pie kādiem nosacījumiem tas nostrādā? Saprotams, ka tāds varētu atslēgt strāvu tad, ja parādās spriegums starp zemes vadu (reālo zemi) un nulles vadu, bet vai tāds automāts varēs korekti darboties tad, ja zemes vada nav, bet nulles vada potenciāls staigā?

Palasies te un varbūt taps skaidrs kas ir un kā strādā strāvas noplūdes automāts [cs-cs.net]

Ja fāze paceļ nulles potenciālu, tad pārbaudi visas nulles pieslēgumvietas(sākot pat ar kabeeļa pieslēgumu pie vada stabā un taml.) Ja arī tas nelīdz, tad veido lokālo zemējumu va raksti kļauzu latvenergo.

LlL, zemējums un nullesvads protams nav viens un tas pats. Galvenā atšķirība ir tā ,ka pa nullesvadu plūst strāva, bet pa zemējumu nē. Skaidrs, ka pie gariem vadiem un nesimetriskām slodzēm nullesvada potencials "staigā".Tapēc jau nullesvadu obligāti, galvenajā sadalē, jāsavieno ar zemējumu. Faktiski zemējuma kontūrs pie majas uzskatams par tā saukto atkārtoto zemējumu, kurš darbojas paralēli Latvenergo zemējumam. Ja mazgāsies vecajā čuguna vannā, kura būs savienota ar nullesvadu un vecās dzelzs ūdensvada trubas arī sanullētas, tad visi potebciāli izlīdzināti, duša pa nagiem nesitīs. Tiklīdz kāpsi no vannas ārā, tā būs potebciālu starpība pret zemi un sajūtas ne sevišķi patīkamas. Tapēc nullesvads noteikti jāsavieno ar zemējuma kontūru, lai visi potenciāli izlīdzinās. Ja visas metāla trubas, čuguna vanna, gāzes trubas, boileris, veļmašīna, dators, u.t.t. sazemēti, tad var gan mazgāties vannā, gan ar slapjam rokam gar jebkuras elektroiekārtas korpusu grābstīties, kaut sūknis noslīcis un fāze ūdenī.
Savukārt noplūdes automātam ir cits uzdevums. Ja stulbs sievišķis, vannā sēžot, sadomā matus fēnot un fēms iekrīt ūdenī, tad nekāds zemējums no tāda ideotisma nepasagās.Tad vajag noplūdes automātu, kurš sajūt, ka pa fāzes vadu aizplūst viena strāva, bet pa nullesvadu atpakaļ nāk mazāka strāva, tātad caur sievu vannā plūst strāva uz zemi un automāts atslēdzas. Tas tā viemkāršoti, bet ceru, ka saprotami.

Eess Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ja veikalā pajautāsi strāvas noplūdes
> aizsardzības automātu, tad tev tādu arī iedos.
> Pēc izskata tāds pats kā parastais automāts
> tikai divreiz platāks.

Vai tad nu tiešām 2x platāks? Trīsfāzniekiem nav par 1/3 platāks?

Vēl kas - noplūdniekam svarīga ir strāva, pie kuras tas nostrādā. Ja atmiņa neviļ, sadzīvē izmantojamajiem bija 30mA.

Didzisp Wrote:
-------------------------------------------------------
> Protams,
> zemējums ir obligāts un tam noteikti galvenajā
> sadalē jābūt savienotamar nullesvadu.

Šādos ieteikumos vēlams arī uzrakstīt, kur tieši tie vadi jāsavieno (pirms/pēc automāta) :D