Daniels Wrote:
-------------------------------------------------------
....... (malku var dabūt bez maksas........
...................
Nu, ja tas atbilst patiesībai, un ekonomija nav svarīga, tad var likt jaudīgu čuguna katlu un ietaupīt uz skursteņa oderēšanu. Katlu ne mazāku par 6 sekcijām, lai ir normāla izmēra degkamera, un nav jāmuļļājas ar īsām pagalītēm ik pa pusstundai.
Tērauda katlu bez skursteņa oderēšanas varētu riskēt izmantot tikai ar tīru, sausu apses malku.

Apses malka tiesām rada vismazāk darvas, tikai ņemot vērā ievērojamos ieguldījumus un ugunsgrēka risku diez vai šis būtu tas gadījums, kad vajadzētu riskēt!

Kam ekonomija nav svarīga? Ja salīdzinot čuguna katlu ar tērauda ir ap 20% lietderības k atšķirība un attiecīgi malkas ekonomija!

Par skursteņu oderēšanu ar nerūsējōšo tēraudu: Jebkuriem katliem ar zemas t dūmgāzēm (vai kurinot ar mazu gaisa padevi) jāoderē skurstenis. Katliem ar augstas t dūmgāzēm (vai izmantojot katlu pilnās degšanas režīmā) mūrētais skurstenis jāoderē, ja tas ir sliktā stāvoklī (skurstenslauķa slēdziens-akts)

Nezinu, man šķiet te ir koks ar diviem galiem - neekonomiski kurināt ar augstas t0 dūmgāzi, vai ekonomiski ar arī samērā ok dūmgāzi, vai vēl sliktāk smacēt ar nesadegušu dūmu ar augstas vai zemas t0 tūmgāzēm.
Tērauds nebūt nenozīmē uzreiz efektivitāti. Pērkot jāskatās kādi sertifikāti nāk katlam vai garantijas utt. Normāli ir standarti priekš tam. LV ražotie tērauda cik manīts ir bez jebkāda sertifikāta. Jādomā pašam.

Skurstņa oderēšana, domāju, ja vien nav padmit metru skurstenis, nav tik dārga, cik pārskatāmā laika posmā tiks pārmaksāts par kurināmo. Pat ja malka ir par velti dabojama, tad arī laiku, kas nepieciešams sagādei, var izteikt $$$
Turklāt man domāt, ka tādam padsmit metru skurstenim oderēšana varētu būt vēl jo svarīgāka, iedomājoties, cik liela ķieģeļu masa ir jāuzsilda un cik daudz lieka siltuma un kurināšanas laiks tur aizietu.... un iedomājoties, kas notiek skurstenī, ja tas nav pietiekami uzsilis (darva, skābes u.c. visa labā zampa, kas tur rodas).

Ar nerūsējošo tēraudu oderēts mūrēts skurstenis jebkurā gadījumā ir jāuzsilda, tāpat, kā jebkura cita materiāla skurstenis.
Vilni, es nesapratu par tām dūmgāzēm ko rakstīji.. izdevīgi, neizdevīgi..
Cietā kurināmā katliem ir pamata 2darbības veidi: ar siltuma akumulatoru un slēgums pa tiešo pie sistēmas(lielais loks). Otrais minētais variants darbojas bez jebkādas ekonomijas, jo jauda, kas tiek aizturēta katlā smacējot degšanu iziet skurstenī kā nesadegušas gāzes, koka pirolīzes produkts.

Ai, es tur mazliet samurgojos par tām gāzēm. Īsāk sakot ir katli, kam nāk ārā 110 C un lietderība ir ap 95%, ir katli, kam nāk arā ap 200 C un lietderība ir ap 85% un ir katli kam nāk ārā 110C, bet lietderība ir 40% :)) Es neesmu redzējis LV metinātiem katliem nevienu parametru, pārdod vienkārši baigi labo katlu.
Attiecīgi to 95% un 110C acīmredzot tikai pie siltinātā skursteņa, 85% un 200C stabili iet pie čaulas ķieģeļniekā, pēdējais 40% un 110 nobeigs jebkuru skursteni. :)

Kas tie par katliem 40% un 110'?
Latvijā, kā piemērs ir katlu ražotājs kom`forts. Viņiem ir visi sertifikāti.

Atkarīgs arī no katla jaudas. 80kw gāzģen katls ar aķi un labu lietderību uzsilda ķieģeļu skursteni tā kā krāsni:) Pie tam skurstenis liels - 25x13cm cukas 5gab. Nekādi sodrēji, tik pūkaini pelni un kvēpi(kad uzkāpj tīrīt).

Khe - paradoksāli, bet dažos gadījumos starpība nav. Piem Atmos 40kw un Atmos 18kw. Abiem nominālā lietderība skaitās vienāda, skursteņa pieslēgums vienāds un ventilatora jauda vienāda (resp. dūmgāzu plūsmas ātrums), abiem arī faktiskā dūmgāzu temperatūra vienāda. Dzīvē skursteni apmēram vienādi uzsilda - nešķiet loģiski, bet uz aci ir līdzīgi. Droši vien tā starpība nav tik liela un skurstenis spēj paņemt prom bez problēmām.
Grūti spriest par 80kw gāzģenerācijas katlu un ķieģeļu skursteni - pārāk daudz parametri, bet vispār nedomāju, ka tur būtu jābūt superlielai starpībai teiksim starp to pašu 40kw (tas pēc analoģijas 18 pret 40).

Par katlu tēmu (sertifikācija un lietderība) jau esmu te izteicies. LV katlu ražotāji pagaidām ir iesācēju līmenī un nekādu lielo lietderību no viņiem nav ko gaidīt (es teiktu, ka kaut kur ap 70-80%max). Sertifikācija izsniedz nosacīti pēc A,B,C, D energoefektivitātes skalas. LV pēc šiem parametriem ir kvēlspuldžu kategorijā, Atmos ir pa vidu, savukārt A klases katlus vispār parastos katlu veikalos neesmu redzējis. Komforts katli nezinu kur atbilst, jo neredzu viņiem nekādu marķējumu, vienīgā norāde, ka lietderība ir 80% (kas var būt arī varētu tā būt, bet varbūt arī kādi 5% uzmesti pa virsu). Komforts savus katlus nevar pārdot vecajās ES valstīs (vismaz ne šitos mājas, par industriālajiem es neko nezinu), jo tie neatbilst efektivitātē, gluži tāpat kā Viadrusi utml.