Labdien!
Dzīvoju 100 gadus vecā 2 stāvu koka mājā. Ik pa reizei istabā ienāk sīva kanalizācijas smaka. Paziņa saka, ka kautkas nav kārtībā ar kanalizācijas ventilāciju. Bet vai tajos (~1912.g) laikos tādas lietas kā kanalizācijas ventilācija tika veidotas? Un ja jā, tad kā viņas tika instalētas? skurstenī? pa cauruli uz bēniņiem? Varbūt kāds ar kautko tādu ir saskāries.

Ja 1912 gadā vēl nebija ūdens noraujamā poda, tad tas nenozīmē, ka nebija kanalizācija. Taču lielākoties tā tika iznesta kāpņu telpā un bija sausā ateja. Respektīvi kanalizācijai lietoja ~20cm šamota māla caurules, kuras atejas saturu ievadīja izsmeļamā atejas bedrē. Taču šo bedri papildināja vēl viena ~150mm caurule, kas bija pieslēgta pie apkurināmā dūmvadā izbūvētas vēdināšanas cukas. Uzsildītie dūmvadi nodrošināja to, ka kanalizācijas atejas smaka tiek izvēdināta.
Taču iestājoties "Iļjiča" spuldzītes ērai vairumā ēku, šo atejas bedri piemēroja ar ūdeni noraujamām kanalizācijas ķeta sistēmām. Un tad šīs sistēmas beidzās ar atsevišķu čuguna caurules izvadu bēniņos, kur tālāk to pieslēdza skārda vēdvadam uz jumta. Tādā vēdvadā notiek ievērojama kondensācija un tas - cinkotais skārds ātri sakorodē un tapēc bieži vien paliek tikai ši čuguna caurule bēniņos. Tā tad arī vairumā gadījumu ir par iemeslu smakai dzīvoklī - jo atejas gāzes ieplūst bēniņos un smaka seviški izpaužas aukstā bezvēja laikā, kad vējš vairs nevēdina bēniņus.

Paldies par informāciju!

Par to smaku aukstā bezvēja laikā, ja tā padomā, laikam ir taisnība.
Bet atejas bedres nav. Man liekas, ka Brežņeva laikos pielika kanalizācijas caurules, pa kurām visa manta uzreiz aizplūst, nekur neuzkrājoties. Nospundēt tās ventilācijas caurules laikam nedrīkst, jo nebūs "uzrāviens" klozetpodā. Tad drošvien paliek variants atrestaurēt to ventilāciju, kas nebūs viegli. :(