Sveiki visi.
Kāds var ar kādu reālu piemēru apstāstīt cik daudz un ilgi kaut ko var apsildīt ar šitiem ūdens siltuma akumulatoriem?
Nu, piemēram, ir 1m3 akumulators, uzkarsēju līdz 90 grādiem, izslēdzu katlu un tad 3 dienas dzenāju par 50 m2 normāli nosiltinātām telpām pie -10 grādiem laukā ...
Nu kaut kā tā.
A to, uz doto brīdi nav nekādas nojausmas cik ar ko un kā var pasildīt, skatīties kaut kādus ražotāja norādītus lielumus un tikai uz tiem paļauties būtu neprāts

Paļauties nevajag. Vajag mazliet painteresēties....Ja liek akumulatoru, svarīgi ir izmantot VISU tā uzkrāto siltuma enerģiju. Kā to veikt? ...Atrisināt uzdevumu: Lai mājās silti, ja radiatori-siltās grīdas-( nu jau arī sienas...) ir mazliet siltākas kā nepieciešamā temperatūra telpā. Nu teiksim super, ja pietiek ar ap 30 grādu temperatūru no "akumulatora". Tad tiks izmantota enerģija no 90 grādiem to samazinot līdz 30 grādiem. Ja silts būs mājā tikai pie 50 grādiem "caurulēs", tad tiks izmantota enerģija no 90 grādiem līdz 50. Kā noprotat, ne visa.... Cik tad uzkrāj? Apmēram – 1 m³ ūdens, atdziestot par 1°C, dod 1 kW/h siltuma enerģijas...Tad sliktajā gadījumā tas būs 40kW /m3, labajā gadījumā 60kW/m3. Ko tas dos? Ja ļoti vēlaties zināt, uzlieciet elektisko sildītāju ar patērētās jaudas mērītāju istabās un reāli pārbaudiet, ko Jūsu istabas ( māja) patērē. Domāšanai klāt pielieciet siltumu, kas tiks paņemts no krāsns tās kurināšanas laikā un akumulatora uzlādē...Jo krāsns var degt ilgāk, kā akumulators lādējās....

Oppā ...
Nu tā rēķināt gan nebiju domājis :)
Biju domājis tā, ka kāds pastāsta, ka ir viņam 1m3 akumulators, to viš uzsilda līdz 90 grādiem un tad 3 dienas silda 50m2 - es proporcionāli piemetu cik man ir m2, pārrēķinu uz m3, piemetu vēl klāt rezervei kādus 1-2 m3 (vietas pietiek) un aiziet ...

Kas tas par katlu, kuru var izslēgt? Izslēdzāmiem katliem tikai grānulnikiem varētu būt pamatojums likt akumulātoru. Lai katls darbojās efektīvi kādu nosacīti normālu laiku, bet pēc tām atkal nosacīti normālu laiku "atpūšās". Akumulātors patiesi vajadzīgs pie malkas katla.

Nu tieši malkas katlu ar domāju. Taisos kaut kad celt sētā katlu māju un ir doma mēģināt uztaisīt kaut ko tādu, tjipa, izkurina uz pilnu klapi pāris stundas, dienu, nu nez cik ilgi un tad kādu laiku miers - lai rušina pa sistēmu to ko sasildīja ...

... pie ieprieksējā ... tāpēc ar štukoju vai ir vērts? Māja būs kādi 200m2 ... kādus 4-6 kubus kaut kur varētu iegrūst, vot tik štukoju vai būs ar to jēga no tā visa, proti, cik ilgi tos būs jāsilda (katlu varētu uzbliezt pietiekami jaudīgu) un cik ilgi to visu atdos. Ja dienu kurinu un dienu atdod, tad nav jēgas .

Tieši tā kā Rx saka, tā arī jārēķina, ja grib jau diezgan paredzamu to rezultātu. Galvenais ir pareizi novērtēt cik taas siltums patērējas tai mājā. Pārējais jau ir supervienkārša aritmētika.
Papildus varētu ņemt vērā vēl tādu parametru kas ir apkure - radiators vai siltā grīda. Radiators mazāk var no mucas izņemt siltumu, apmēram diapazonu 40-80. Grīda - 25-80.

Ar tām lielajām mucām arī nav jēga pārspīlēt, tur ir kaut kāda saprāta robeža. Kaut kādi ierastāki varianti ilgāku starplaiku nodrošināšanai ir piemēram 40kw katls un 2-3m3 akumulācija, nu tas tā rupji uz kādām 2-3 diennaktīm 200m2 mājai būtu. Bet nu tas tā ļoti rupji, jo grādi var būt -20 un +10, labāk vājāk siltināta ēka - starpība patēriņā liela.

Un ko nozīmē uzbliezt katlu cik lielu vajag? Ar to domāts nopirkt? Tā tomēr ir arī cenas starpība.

Ja cena nav problēma un prioritāte mazāk kurināt, tad tas jau velk uz granulu katlu.

Šeit interesanta lasāmviela, varbūt kāda gudra atziņa izveidojas.
[www.apesnovads.lv]

Supervienkārša aritmētika varbūt ir elektrības un gāzes gadījumā, bet ne malkai! Malkas veids, kurināmā mitrums, dažādu mēslu piejaukumu briketēm, reguāri netīrīts katls, darba temperatūra, šībera izmantošana ir tie lielumi, kas šo aritmētiku padara par visnotaļ aptuvenu pasākumu. Nemaz nerunājot sekām nepareizu jaudu izvēles vai nepareizas kurināšanas gadījumos!

Ja māja ir plānošanas stadijā, tad es ieteiktu rūpīgi pārdomāt tās novietojumu uz debespusēm, dabiskos aizvējus u.c. pasīvo māju celtniecības paņēmienu izmantošanu! Mājas energo patēriņš ir ne mazāk svarīgs kā apkures veida izvēle.
Attiecībā uz katlu ar akumulatoru bez jau pieminētam lietām retāk kurināt un ilgāk siltumu baudīt bez ļaus sistēmas automatizācijas līmenis un katla, akumulatora novietojums dzīvojamā mājā. Viendien aiz neko darīt sarēķināju, ka, lai uzsildītu 25 kW katlu un mazo loku līdz darba režīmam, aiziet 9 kW. Pats biju pārsteigts. Tam visam vēl pieskaitām akumulatora dabiskās atdzišanas rezultātā zaudēto un siltumtrases līdz mājai uzsildīšanai aizejošos kW, vismaz kādi 12-15 kW, kas paliek saimniecības majā, katrā kurināšnas ciklā sanāks. Sezonas laikā veidojas ievērojams enerģijas daudzums.