neko sakarīgu par šito neatradu. Jautājums speciem. kā neitralizēt metāla ūdens cauruļu vītņu griešanā izmantoto eļļu uc ķīmiju? Pēc hidrofora cisternas maiņas spiediencaurules sapūtu ar wd-40 analogu ķīmiju, cisternas kronšteinus, kājas, sūkņa korpusu pēc vecā balona apskates apstrādāju ar litola smēri. ilgmūžībai tā teikt. plus visus cauruļvadus praktiski līdz maisītājiem pārliku uz cinkotu cauruli, protams darba gaitā vītņu uzgriešana un līdz ar to eļļošana. pēc griešanas caurules nekā neskaloju, saskrūvēju ar pakulām ar unipak un gatavs. jau 2 mēnešus pēc darba aukstajam ūdenim neizturams voņķis pēc tā paša WD-40 analoga (konkrēti hakera). Paralēli gatavoju caurules ēkas slēgumam pie pilsētas ūdens. hidrofors un spice tiks paturēta dārzam, attiecīgi eļļa vai ne eļļa pie kājas. pilsētas ūdens caurulēm atkal protams vītnes un atkal protams eļļa. šoreiz tā teikt ne pirmo reizi ar pīpi uz jumta attiecīgai ūdens kvalitātei paredzēts veikt cauruļu dezinfekc, t.sk. pret eļļas pārpalikumiem. kā un ar ko to darīt? gudriniekiem kas ieteiks griezties pie wurth pēc attiecīgās gudrās ķīmijas paskaidrošu, ka daļa cauruļu jau uzgrieztas ar to pašu hakeri un pastāvējušu reduktoru eļļu. nepieciešams līdzeklis gatavu uzgrieztu un nostiprinātu cauruļu “ateļļošanai”.

Prātā nebūtu ienācis WD-40 izmantot vītņu uzgriešanai. Parasti tur izmanto daudz biezāku eļļu. Hakers vispār ir no citas operas,bet var jau būt ka palīdz-neesmu mēģinājis. Ko darīt? Ja iespējams, varbūt var mēģināt izdzīt karsto ūdeni pa tām caurulēm.

visi tie herņas ta sauktie eļļas aerosoli uzgriezt vītni palīdz labāk nekā biezās zupas. viskozes, šmizkozes un tamlīdzīgas zinātnes, saproties. karsts ūdens nu skatoties ko tu domā ar karstu ūdeni. no boilera 60-70 grādīgs diez ko nepalīdz. voncis tāds pats. pie šito produktu aprakstiņiem parasti smuki norādītas temperatūras, i tur man liekas līdz 120-200 grādiem tā tik aiziet.

WD40 ir visparastākās minerāleļļas šķīdums petrolejā. Petroleja arī smird. Ārā tu viņu nekā nedabūsi - ar siltu ūdeni pamazām izskalosies, nekādu citu variantu nav. Petroleju, kā ogļūdeņradi, tu ne ar ko neneitralizēsi - vienīgi emulsijā to pārverš kāds mazgāšanas līdzeklis, a ļa Fairy - bet šajā gadījumā tas smaku tāpat nenoņems, turklāt tad būs ūdens ar Fairy smaržu. Tā kā cieties vien.
Es gan nesaprotu to dibenrocisko pieeju - vai tad grūti to caurules galu ar papīra dvieli no iekšpuses pēc vītnes uzgriešanas izslaucīt? Nu jā - aizies 10 sekundes uz katru vītni vairāk.

man tās trubas garākas nekā piedāvājumā ar papīra dvieli. izskatās ka jautājums nopietns. aaa pat piesauc savu tehnoloģiju, laikus rēķina, nabadziņš. nu ko, paldies par to pašu, bet gudrs netiku.

Katrai lietai taču ir savs paredzētais pielietojums-izmantojot vītņu griešanai paredzētās eļļas-nekādas smakas utml nav novērotas.

Vispār super- šodien lietot cinkotas caurules. Varbūt ir vēl kas šausmīgāks? Cinka-dzelzs maisījums mūžīgai jaunībai petrolejas mērcē. Jāizsniedz patentu.

Varbūt iepūst pāris baloniņus lietojamajā ūdenī. Pie pietiekošas WD koncentrācijas smakas sajūta pāries. Nākotnē ieteiktu atteikties no tik ekzotiskiem un mūžīgiem pēdiņas risinājumiem.

profesorus kas par ilgmūžību gvelž aizsūtīšu uz savu māju pagrabiem paskatīies cinkotas caurules ar 20-30-40 gadu stāžu. mūsdienu plastmasnieces līdz -cik-tur-tām atmosfēriņām labaratorijas apstākļos, tā jūs teicāt? pārlasi varbūt savā purvciema dzīvoklī kādu datu lapu tīkla plašumos.

ja nopietni, speciālās eļļas protams daudz un dažādas. Tas tomēr nemainīs paveiktajos darbos izmantotos materiālus. Jautājums par naftas profuktu smakas aizdzīšanu saglabājas.

Vītnes griezis neesmu, bet daudzslānenēm vienmēr pirms gala apgriešanas iebāzu nelielu papīra "korķi". lai atgriezumi un citi gruži nesabirst caurulē - kad viss sagatavots, papīru izvelku ārā. Nesaprotu, kas tev turpmāk tā liedz darīt - pirms vītnes griešanas un mālēšanās ar eļļu iebāz papīru, tad ne eļļa, ne metāla skaidas nekur tālu netiks. Tas tāpat kā caurumu sienā urbjot - es tomēr dodu priekšroku tieši zem cauruma ar skoču pie sienas pielīmēt papīra kabatiņu, kurā urbšanas putekļi visi sakrīt iekšā, nevis pusstundu pēc tam no visurienes vismaz metra rādiusā tīrīt urbšanas putekļus. Pieejas ir dažādas - to sauc par darba kultūru. Tāpēc arī skursteni tīru pats, jo maksāt kaut kādam dibenrocim, kas man visu māju piecūkos ar sodrējiem, paņems par to naudu un aizies - paldies par kūkām.