Sveiki speciālisti ,
It kā tēma vienkāŗša, bet tomēr nav vienkārša.
Vēlos salikt visus punktus uz i.

Tātad:

1) Vai pērkot gāzes katlu piem. 25kW, pieslēgto radiatoru kopējai jaudai arī jābūt tādai pašai (Y/N)?

2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir Y, kas notiksies, ja pieslēgs vairāk radiatoru, piem 25 kW katlam 30 radiatorus, katru ar jaudu 1kW? Katls ilgāk sils un nekad nesasniegs mēŗka temperatūru?

3) Tērauda radiatoru ražotāji (piem. deLonghi) vienmēr norāda radiatoru jaudu, pie dažādām ienākošā ūdens temperatūrām. Parasti 90C vai 70C. Pie 90C ienākošā ūdens temperatūras jauda lielāka. Bet kā būs ar gāzes katliem, kurus neekspluatē ne pie 70 ne 90 C ? Vai jāpieņem, ka radiatoram, kuram pie 90 C ienākošās temperatūras siltuma jauda (BTU) ir piemēram 1kW, tad pie 45 C ienākošā ūdens temperatūras būs tikai 500W? Un lai sasniegtu ~100W siltuma jaudu uz 1m2 jāliek afigenna lieli radiatori 33 vai 44 tipa?

1. Cik zinu tad nē. Gāzes katlam jaudu jau norāda maksimālo, tehniskajā pasē tam ir no-līdz pie dažādām siltuma jaudām. Pie tam vēl pie dažādiem darba režīmiem.
2. radiatorus jau var likt gan lielākus gan mazākus, jo svarīgi jau ir telpu zudumi - būs radiatori švakāki par katlu, tad katls nespēs izspiest maksimumu, savukārt ja radiatori būs ar lielāku situmatdevi nekā katls, tad ir 2 varianti - ja telpu zudumi ir lielāki par katlu tad nesanāks piesildīt, savukārt ja zudumi ir mazāki, tad viss būs OK.
3. tērauda radiatoriem ir kā pats saki tabulas, zemākām temperatūrām arī ir tabulas, piemēram ja rediatoros laiž iekšā 40grādus, tad pret standarta līkni siltumatdeve būs 4 reizes mazāka.

Pareizāk sarēķināt katras telpas zudumus un izejot no šiem datiem plānot radiatorus telpās un apkures katla darbības režīmus.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

1.Nē. Katlam ir jaudas modulators, kurš piegriezīs gāzes liesmu tā lai turpgaitā būtu uzregulētie grādi. Vai arī ik pa laikam izslēgsies, ja uz minimālo jaudu sāks pārsniegt ieregulēto. Var kaut vai tik 2 radiatorus likt.

2, 3 nav ko piebilst pie rbm teiktā.

Paldies rbm, Paldies slēpnis* !

Vēl piemirsu pajautāt:

4. Teksta uzdevums.

Divstāvu privātmājā ar kopējo dzīvojamo (apkurināmo) platību ~320 m2 ir uzstādīts gāzes katls ar Vmax=26kW.
1. Jautājums. Vai uzstādītā gāzes katla jauda ir adekvāta šai platībai, ņemot vērā, ka ~25% no minētās dzīvojamās platības nav nepieciešams sasniegt konstantu komforta temeratūru 20 -21 C (garāžā, noliktavā, pagrabā, utt) (Y/N) ?
2. Mājas otrā stāva radiatoru temperatūra atšķiras no 1. stāva temperatūras, piem. 34 C vs. 43 C. Vai tas ir sasitīts ar;
a) neadekvātu radiatoru (visi 22 tipa) turp/atpakaļgaitas balansēšanu;
b) katla cirkulācijas sūkņa neproduktivitāti;
c) radiatoru pieslēguma tipu (apakšas pieslēgums 2 stāvā vs. sānu pieslēgums 1, stāvā);
d) Kā var novērtēt telpas zudumus? Termogrāfs neuzrāda nozīmīgus t zudumus/ caursalšanas ziemā. Ja ir iegūts "telpas zuduma cipars", kā to var izmantot rēķinot radiatorus šai telpai?

Jau iepriekš pateicos, Jāzeps R.

4. ja siltuma zudumi mājai ir mazāki par kādiem 70W/m2 tad kurinot uz pilnu klapi var. bet to var noteikt tikai sarekinot zudumus. formula:
kopejie zudumi = visu telpu zudumu summa + mehaniskas ventilacijas zudumi, kur katrai telpai zudumus rekina kā summa no visu ar ārtelpu saskarsmē esošu virsmu (sienas+grida+griestu+logi/durvis) siltuma zudumiem pie attiecīgas temperatūras.
Katrai norobezojosai konstrukcijai to aprekina ka konstrukcijas laukums*siltumvadibas koeficents* temperaturas starpiba

Piemēram ir 3m augsta istaba 4x5 metri kur 2 ir arsienas un viena no tam ir logs 2m2 platiba. Arsienam U=0.3, gridai U=0.25, griestiem U=0.2, logam U=1.5.
Rekinam:: arsienas (4+5)*3*2 *0.3=16.2W * temperaturas starpiba = 16.2 *(23- -25)=777.6W
grida = 4*5*0.3=6W *(23-4) =114W
griesti = 4*5*0.2=4W*(23- -25) = 192W
logi = 2*1.5=3W*(23- -25)=144W

kopā:: 1228W pie -23grādiem kas būtu ap 62W/m2
istabai būtu jāskatās radiators kam pie ieplānotās apkures temperatūras izstrotā jauda būtu vismaz 1250W

visā visumā parasti otrā stāvā vajag mazāku temperatūru radiatoros, jo papildus nāk siltums no pirmā stāva.
a) ja siltuma pietiek tad "po". bet es tavā vietā uzliktu raditatoriem termogalvas un radiatori tad piesiltu tik cik vajag un tad atslēgtos. šādi ir mazāks čakars ar apkures sistēmas balansēšanu un regulēšanu lai panāktu vienmērīgu temperatūru.
b) uz diviem stāviem normāli ir divi apkures loki - pirais un otrias stāvs.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

1. katls ir ir ar rezervi, pie nosacījuma, ka tam ātrā laikā nav jāuzsilda māja, piemēram no +9°C līdz +21°C
2.
a) ļoti ticams variants;
b) iespējams;
c) nav atšķirības
d) ja termogrāfs neko neuzrāda, tad nav ko iespringt šajā virzienā, pie nosacījuma, ka visa māja nav vienmērīgi caura. Par telpu siltuma zudumiem -precīzs aprēķins katrai telpai ir visnotaļ teorētisks pasākums. Āra temperatūrai un vēja virzienam/stiprumam mainoties, mainās arī parējie cipari. Tāpēc tā vietā, lai pasūtītu dārgus auditus, to pašu naudu var daudz efektīvāk iztērēt, nopērkot nedaudz lielākus radiatorus un uzstādīt tiem termogalvas, lai nepieciešamības gadījumā varētu nogriezt konkrēto radiatoru.

Bern pareizi minēja par nosacījumu "ātrajai" uzsildei.

Ja plāno vēl likt elektronisko termostatu un taupības vārdā naktī un dienā kamēr neviens nav mājā uzturēt zemāku temperatūru, tad varētu būt problēmas.

Es saskaros ar līdzīgu problēmu - kad strauji vajag pacelt temperatūru no piemēram 20 uz 23 grādiem, vajag palielu jaudas rezervi kopējai apkures sistēmai (gan katlam, gad radiatoru jaudai). Manā sistēmā vājā vieta pēc maniem novērojumiem ir radiatori - katls man pavelk, bet radiatori nespēj - būs vien daži 22nieki jāmaina uz 33niekiem.

Termogalvas manuprāt ir absolūti nepieciešama un pat neapspriežama lieta. Man gan piemēram "galvenajā telpā", kur atrodas katla elektroniskais termostats, viņas protams stāv līdz galam vaļā, bet pārējajās telpās temperatūras regulācija tikai ar galvām.

Paldies rbm !

Ielikšu mājas izmērus Ekselī un parēķināšu zudumus, kad būs kāds brīvāks brīdis.

Man ir visiem radiatoriem termogalvas, vai tad var kaut kā savādāk vēl?

Man ir trīs apkures loki, katram var nogriezt i turp i atpakaļgaitu (trešais pagrabam).

Par termogalvām. Arī it kā vienkārši, bet beigās nav nemaz tik vienkārši. Dažiem radiatoriem regulējuma atšķirība starp karsts un pilnīgi auksts ir niecīga, t.i. piemēram, uzregulējot termogalvu uz iedaļu 3.5, radiators dod vaļā uz pilnu klapi, bet noregulējot termogalvu uz iedaļu 3, radiatorā pārtrūkst cirkulācija un tas paliek auksts. Problēma droši vien tajā pašā balansēšanā, vai ne?

Paldies gints_

Man ir arī elektronisks termostats (ET), kurš taupības vārdā naktī un dienā atslēdz katlu, kā arī tad, kad viņaprāt mērķa temperatūra ir sasniegta. ET ir noregulēts offset (starpība starp nomērīto un reālo temperatūru).

Man liekas ka šis ET taupību dod, bet ne komfortu, jo māja nav tējkanna, kuru var uzsildīt īsā laikā.

Tapēc, jau uzsāku šo diskusiju, ka novēroju, ka katla turpgaitas uzstādītā temperatūra (52 C) ceļas samērā lēni (jauda pa švaku, radiatoru par daudz?) un šad tad gadās, ka ET "pienāk laiks" asptādina katlu un cerības uz komfortu izbeidzās.

Termogalva, uzlikta uz piemēram 3, kas ir katra galvas ražotāja paša noteikts cipars "papagaiļos", un atbilst "X" grādiem pēc celsija. Ja temperatūra istabā ir zem šiem 3 papagaiļiem vai X grādiem, galva ir pilnībā atverta, un radiators tiešām "dod vaļā uz pilnu klapi". Temperatūrai tuvojoties tiem 3 papagaiļiem, vārsts sāk lēnām vērties ciet, līdz sasniedzot grādus aizveras un pārtrauc caurplūdi. Tāda jau ir tā termogalvu doma.

Ja gribas vienkāršu plūdenu, no istabas temperatūras neatkarīgu iespēju regulēt tieši radiatora temperatūtu, jālie nevis termostatistkā galva, bet ir tādi "parasti" rekulatori (kādi starp citu ir sākotnēji tiem termogalvu ventīļiem virsū, tiesa nesmuki). Tie tad to ventīļa bīdāmo stienīti tur visu laiku tevis uzstādītā ežīmā (atvērts, aizvērts, drusku atvērts, gandrīz līdz galam atvērts...). Termogalva šo ventīli aktīvi regulē, tapēc nedaudz izmainot papagaiļus, radiators uzreiz "dod virsū". Tiesa, nesaprotu kamdēļ būtu jāgrib šādi regulēt, nevis iestādīt vēlamo temperatūtu uz termogalvas un aizmirst par viņu.

Par elektonisko termostatu kā jau teicu - lai taupība būtu arī komforts, sistēmai jābūt jaudas rezervei. Var būt, ka jauda patstāvīgas t uzturēšanai pietiek, bet straujam pacēlumam - nekā (radiatori, katls, trubu diametrs utt.). Protams, atkarīgs arī no pašas mājas termomasas.

to gints___ par jaudas rezervi nebiju iedomājies, bet vai gadījumā nav tā, ka apkures sistēmu rēķina lai tā izturētu vismaz 5 aukstāko dienu vidējo diennakts temperatūru, un šādā gadījumā visam pārējam gadam sanāk pietiekoša jaudas rezerve?