Jāpaskaidro lietas, jo kaut kas ne tā...: B,C nozīmē aizturi uz izslēgšanos īslaicīgas pārslodzes gadījumā, kā piemēram motora palaišanas laikā, kad strāva motoram palaižoties ir vismaz 3 reizes lielāka nekā darba laikā. Pārslodze , kas tā tāda: Strāva, kas plūst cauri, bet lielāka kā uzrādītā aizsardzības strāva. Bet ne īsslēgums! Pārslodzes gadījumā silst iekšējā "bimetāla plāksne", Tā sāk deformēties un palaiž atslēgšanas atsperi. Laiks , cik ilgi tas notiek pie vienādām strāvām kas ir trīs reizes vai vairāk lielākas kā nominālā strāva būs raksturlīnes B, vai C. Tad B nostrādās ātrāk, C vēlāk. Svarīgi atcīmēt atkārtojot sacīto: ka šis dalījums attiecās uz strāvas palielinājumu sākot ar 3 reiz nominālā aizsardzības strāva. Tātad: aizture C drošinātājam būs lielāka tikai tad, kad strāva būs 3 reiz , vai vairāk reizes lielāka par aizsardzības strāvu!!!!!! Līdz 3 reizēm lielākai strāvai raksturlīknes ir ļoti līdzīgas un nostrāde ir vainu-vainu! Jūsu gadījumā, mazlliet ( ne 3reizes...) pārsniedzot atļauto strāvu raksturlīnes B un C ir vienādas. Un B vai C nav nozīmes kuršs nostrādās pirmais, vai pat reizē.
Raksturlīnes analīzei 13lpp te: [gaismasnams.lv]

Teorētiski jāsalāgo automātu raksturlīknes gan pēc nostrādes laika, gan strāvas, bet pratiski tas var nedot nekādu rezultātu dažos gadījumos, jo pirmais automāts var nostrādāt lēnāk - reizē ar ieejas automātu.
Ja nemaldos teorētiski vajadzēja 1.2-1.6x mazāku strāvu tuvākajam automātiem un lai nepārklājas atlslēgšanās līknes
Populrāzinātiski tas skanētu tā, piemēros cipari ir no pirksta izīsti, bet ir tuvi īstenībai.
-Pirmais automāts no īslēguma puses būtu B kurš nostrādā, piemēram uz x3 īslēgumu 16A gadījumā tas būtu 48A un to izdara, piemēram, 50ms.
-Latvenergo automāts būtu C, kurš nostrādā uz x5 20x5 = 100A īslēgumā un izdara to 100ms.
Bet tāpat pie kārtīgā "naglas tipa" īsslēguma, visticamāk, izlidos abi reizē.

Rakstulīknes pēc skata ir šādas, bet katram ražotājām tās atšķirsies [std3.ru]

Vispār jau viss iepriekšējais diskuss un skaidrojums ir lieks, jo šo situāciju:
"saslēdzu reizē visu ko virtuvē varu saslēgt (el.plīti, boileri, mikreni, tējkannu, tad izsit tik un tā uz ielas"
tas NEATRISINĀS!!!
Vai nu prasi vairāk špannuga, vai iemācies lietot pēc saraksta - ne visu uzreiz...

Teorija laba lieta, ja to zin. Pie strāvas palielinājuma trīs reizes B klases drošinātājs nostrādās pēc 2 sekundēm, C klases- pēc 2,5 sekundēm un nekādi ne 50ms. Ja jau dodat kā piemēru raksturlīnes, tad arī pēc tām jāvadās...ĪSSLĒGUMĀ vairāk kā 12,5reiz nominālā aizsardzības strāva ( apskatot B un C raksturlīknes) nostrādes laiks ir 0,01sekunde...visiem vienāds teorētiski...

Teorētiķis Wrote:
-------------------------------------------------------

>
> Vispār jau viss iepriekšējais diskuss un
> skaidrojums ir lieks, jo šo situāciju:
> "saslēdzu reizē visu ko virtuvē varu saslēgt
> (el.plīti, boileri, mikreni, tējkannu, tad izsit
> tik un tā uz ielas"
> tas NEATRISINĀS!!!
> Vai nu prasi vairāk špannuga, vai iemācies
> lietot pēc saraksta - ne visu uzreiz...

Nu visu virtuvi vienlaicīgi es saslēdzu tikai ,tā teikt, testam. Lai pārliecinātos kuru automātu izbliezīs
pirmo! Parasti jau cenšos lietot, kā tu saki, pēc saraksta. Taču ne vienmēr sanāk! Piemēram kāds no sīkajiem ieslēdz el.sildītāju, vai arī es pats aizmirstu izslēgt boileri, un tad vārot ūdeni kafijai tas automāts nostrādā. A diskus ir par to ka nevaru panākt, lai nostrādā automāts kurš atrodas mājas iekšpusē, nevis tas kurš uz ielas! Pat tad ja iekšējais automāts ir mazāks nekā uz ielas.

Bet par info paldies tev un pārējiem. Nudien nezināju ka tas nostrādāšanas laiks darbojas tikai pie 3x un lielāka strāvas palielinājuma. Vienmēr biju pārliecināts ka ir tā, ka piemēram ja es ieslēdzu cepeškrāsni un tējkannu kas kopā ir piem. 6kw, tad protams 20A automāts kas paredzēts apmēram 4400w nostrādās neatkarīgi vai tas ir ar aizturi B vai C. Tomēr biju pārliecināts, ka B nostrādātu ātrāk nekā C. Tātad, ja pareizi sapratu, tad ja es nemēģinu palaist piemēram kādu jaudīgu elektromotoru, tad nav nekādas starpības ar kādu aizturi ir automāts? Vo bļins, kāds pievīliens, manā ta vecumā! :D Mūžu dzīvo, mūžu mācies!

Teorija šoreiz lai paliek diskusijai.
Piezvani uz Latvenergo un paprasi, lai nomaina automātu - saki, ka sit ārā. Pamēģini sarunāt lai nomaina uz C20.
Visdrīzāk, ka tas automāts kādreiz ir atslēdzis pamatīgu īso un ir bojāts. Piedeguši kontakti, deformēts utt., kas arī veicina karšanu.

Atbilde kāpēc tas notiek manuprāt ir tajā, ka elektromotora pieslēgšanās slodzes veids ir savādāks nekā el. sildītāja vai kvēlspuldzes ieslēgšanās (slodze ir induktīva).
Auksta (nepieslēgta) sildītāja vai kvēlspuldzes kvēldiega pretestība ir krietni mazāka nekā jau uzkarsētai un to palaišanas momentānās strāvas ir tik lielas ka rada "īssavienojumam līdzīgu" efektu.
Domāju ikviens ir saskaries ar parā'dibu, ka kvēlspuldze izdeg ieslēgšanas brīdī ar savdabīgu "sprādzienu" vienlaicīgi "izsitot korķus", jo tās kvēldiegs pārdeg tieši ieslēgšas mirklī un tas notiek milisekundēs, vielnlaicīgi tā atlikušās daļas var uzkrist uz tā pievadiem radot vēl lielāku atkārtotu "īssavienojumu" !

Kvēlspuldze sadegot bieži izsit drošinātājus ne tāpēc ka "kaut kas ...atlikušās daļas..." uzkrīt uz pievadiem, bet tāpēc, ka sadegot rodas "Volta loks", kas ir plazma ar ļoti augstu temperatūru un lielisku elektrovadāmību ( kā zināt, metināšana notiek ar Volta loka palīdzību, un strāva ir tuvu un vairāk 100A. Pie kam, pie ļoti zema sprieguma.). Un sadeg bieži ieslēdzot, jo kvēldiegs sava mūža laikā izgaro. Izgaro nevienmērīgi. Tāpēc pretestība kvēldiegam ir nevienāda visā garumā. Tur kur tas vairāk izgarojis, būs vislielākā pretestība, un ieslēdzot aukstu spuldzi, lielākās pretestības vietā izdalās vislielākais siltums un tas pārdedzina- izkausē kvēldiegu..... Ja labi paskatās pat jaunā kvēlspuldzē, tajā stikla izolatorā viens pievads ir tāds tievāks... Domāju ka tas ir tas, kas nosaka kvēlspuldzes mūžu no rūpnīcas ( ierobežo, limitē, lai tās mūžs nebūtu "pārāk garš..". Tas tievais pievadiņš, izgaro ar noteiktu ātrumu ( stundās...) un pārsniedzot garantēto degšanas laiku pārdeg pavisam. Tā ir kvēlspudžu ražotāju vienošanās, lai uzturētu spuldžu ražošanu ilglaicīgi. Domāju, ka arī tagad tas strādā...tikai nav pierādījumu....tieši tāpat kā tas notiek ar daudzām lietām: taisa tik labi, lai nebūtu darbināms ilglaicīgi.......Un jāpērk jauns!

Viesturs470 Wrote:
-------------------------------------------------------
> Domāju ikviens ir saskaries ar parā'dibu, ka
> kvēlspuldze izdeg ieslēgšanas brīdī ar
> savdabīgu "sprādzienu" vienlaicīgi "izsitot
> korķus", jo tās kvēldiegs pārdeg tieši
> ieslēgšas mirklī un tas notiek milisekundēs,
> vielnlaicīgi tā atlikušās daļas var uzkrist
> uz tā pievadiem radot vēl lielāku atkārtotu
> "īssavienojumu" !

Nu ir ne vienu vien reizi pieredzēts, ka spuldze izdeg ieslēgšanas brīdī (attiecas gan uz lustrām, gan uz siltiem auto lukturiem), bet nekad mūžā vēl neesmu pieredzējis, ka tajā pašā brīdī arī korķus izsistu. Nu tas tā - piekasos kasīšanās pēc pie vārda "ikviens".

binaru, Tev dzīvē veicas :) Man vismaz desmit reizes automātu ir izblizusi kāda ķīniešu 100W spuldze. Zem letes nopirku kautkādas ne to ukraiņu, ne baltkrievu 100W spuldzes. Tās vispār bija apsolūti sūdi. Es tā saprotu, ka spukdze ieslēdzot uzrauj elektrisko loku, strāva paliek līdzīga īsslēgumam un 16A automātu izbliež momentāli. Krievulaikos tādas lietas netiku novērojis. Nu jā ,toreiz jau bija normāli "korķi"ar kūstošajiem drošinātājiem,kuri uz tādu islaicīgu pārslodzi nereaģēja.

Varbūt veicas, varbūt vienkārši nelietoju 100W spuldzes - man kaut kā pieņemamāk šķiet, ka lustrā var ieslēgt 1x60W, 2x60W vai 3x60W atkarībā no vajadzības. Nu jau gadus 4-5 vispār esmu pārgājis uz ekonomiskajām ar parastajiem cokoliem un 40W (vai 33W "eko") halogēniem uz G9.

Ja tā korķu sišana ir raksturīgāka jaudīgākām spuldzēm, tad tas arī izskaidro, kāpēc neesmu to piedzīvojis.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 09/12/2014 14:26, labojis binary.