Padalieties ar pieredzi kādu režīmu izvēlaties:
dienas laikā, kad visi darbā un naktīs, pazeminām telpu temperatūru par dažiem grādiem un pēc tam uzdzenot to ar lielāku jaudu vai visu laiku turēt konstantu.

Kāda piededze un galvenais vai ir atšķirības kurināmā daudzumā. Interese par gāzi var būt arī cits kurināmais, tam laikam nav nozīmes.

domāju būtiski atšķirība ir vai siltās grīdas, vai radiatori

Ja radiatoru jaudas atļauj strauji uzdzīt t, tad var dienas/nakts laikā nomest.
Ar silto grīdu tas ir grūtāk - inerce liela.

Es domāju, ka tādā veidā var ekonomēt tikai tad, kad apkurei ir uzlikta automātika - tipa "gudrā māja". Saistīts ar to, ka literatūrā minēts, ka piemēram ar apsildām grīdām, telpās atslēdzot apkuri, temperatūras kritums ir no 0,7..1 grāds stundā. To noteikti ietekmē ēkas konstrukcijas, man viuenā būvē izdevās realizēt 1.stāva pārsegmā 25cm smilšu bērumu - tur atslēdzot apkuri. temperatūra turējās apmierinoša strādniekam veselu nedēļu, ārā gan laikam +2..+5 grādi. Tātad, ja tu pieņem ka naktī guli 8 stundas un šai starplaikā vēlies pazemināt temperatūru, tad to vari pazemināt 4 stundas un tad atkal jāsāk sildīt... tātad iekšējās temperatūras diference tikai 18+/-2 grādi 8 stundās. Lasīju par siltām grīdām - bija pētījums par to, vai tajā dzīvojošie dzīvo relatīvi zemākās gaisa temperatūrās nekā tiem kam ir radiatori. Izrādījās, ka namsaimniekiem uzspļaut uz iespēju ekonomēt, Tātad tikai lietojot automātisku vadību apsildei ieguvums iespējams, bet izlēkāt līdzi pašam...?

1 grāds stundā? Kur?

Aizvietoju gudro automātiku ar parastu 10 eiro pulksteni-taimeri. Naktī 8 stundas, dienā 4-5 katlu atslēdzu - rezultātā gāzes ekonomija 15-20%. Neanalizēju nekādas stundas un grādus, ir cits ko darīt. Var jau paeksperimentēt ar atslēgšanas laikiem, meklēt komforta-patēriņa optimumu. Ar taimeri atslēdzu katla barošanu, to pašu dara super automātikas. Ja naudu nav kur likt, var māžoties- tāpat optimums jāmeklē un jāiestāda režīmi pašam. Gala rezultāts būs līdzīgs, tikai izmaksas ierīkošanai 20-30X lielākas. Mani temperatūras kritums naktī 2-3*C nenoved līdz baltajām pelītēm.

Protams, ka ekonomēt ar dienas nakts režīmiem ir iespējams un tas noteikti dos efektu - vienalga kāds ir kurināmā/mājas/apsildes veids. Atbilstoši katram gadījumam izvēlas saprātīgāko risinājumu un atbilstoši arī iestāda.
Man piemēram viena tāda dinamiskāka automatizācija ir vannas telpai, kur vakarā uz mazgāšanos man ir apmēram 28 grādi un pārējā laikā 24. To vada siemens kastīte (ap kādi 20ls varbūt bija). Tas ir relejs kurš vadoties no laika un telpas temperatūras veic on-off slēgumu jebkam, kas tur galā vajadzīgs. Manā gadījumā sūkni slēdz, kurš silda grīdu un dvieļžāvētāju. Te pareizi minēja par dažādām inercēm utt. Silto grīdu gadījumā vienkārši veic nobīdi laikā - ātrāk palaiž sistēmu un ātrāk izslēdz. Man tātad lai plkst 21.00 būtu vēlamā temperatūra taimeris slēdzas iekšā 18.00 un tajos 21.00 tas var arī slēgties ārā un būs vēlamais efekts. To nosaka vienkārši empīriski - cik lielai laika nobīdei vajag būt.

mm777 ... tikai eksperimentejot ... katram ir savas prasibas pret komforta temperaturu, katram ir savadaka maja un katrs maja atrodas ari dazados laikos ( nu iespejams iznemot tiras nakts stundas ) ... un tomer katram apkures sistema ir ar savam niansem ...

1 grāda pazeminājums ir apmēram 5% ekonomija. Tad nu rēķiniet paši. Dažreiz tas 1 grāds zemē rada diskomfortu un liek uzvilk džemperi...vai vingrot. Naktī 1-2 grādu kritums nāk tikai par labu. Dienā, kad nav mājinieku ko sildīt , var kādas stundas temperatūru samazināt.Tā savus 10% var ekonomēt.

DsKs, ne tikai katrs mājā atrodas dažādos laikos, bet arī zem segas lien dažādos laikos - vieni ap pl.22 jau slēdz gaismu ārā, citi pl.2 vēl rosās. Daži pat pamanās savu dzīvi sakārtot tā, ka atbilst gan vieniem, gan otriem - ar standarta darba laiku pamanās vienu nakti iet gulēt pl.22, citu - pl.2 (tas iz pieredzes) :D

Par to ekonomiju - daudzreiz lasīts, ka temperatūras pazemināšana par vienu grādu dod tik un tik procentu ekonomiju, taču parasti rodas iespaids, ka runa ir par konstantas temperatūras izmaiņām ilgtermiņā, piemēram, konstanta 21°C vietā turpmāk uztur 20°C, tādā veidā iegūstot to 5% ekonomiju.
Jautājums ir - vai temperatūras strauja nolaišana no 21°C līdz 18°C un tam sekojoša temperatūras strauja pacelšana no 18°C līdz 21°C ir ekonomiski izdevīgāka nekā vienmērīgas 21°C temperatūras uzturēšana. Temperatūras pacelšanai tomēr vajag vairāk enerģijas nekā temperatūras uzturēšanai.
Vai šī sildīšanai nepieciešamā papildus enerģija lietderības koeficientu un zudumu dēļ nenoēdīs *visu* ekonomiju vai pat vēl vairāk? Kā to ietekmē apkures veids?