Man pašam ēkā ir malkas apkure. Pienācis laiks sākt domāt par krāsns pārbūvi. Saskaros ar tādu dillemu - agrākā krāsns Holandieša tipa ar augšējo dūmizvadu. Taču studējot literatūru un balstoties uz personīgo pieredzi par kamīnkrāsns izbūvi izmantojot Brabbē tipu - dūmgāzu izvade krāsns apakšā ar augšējo karsto dūmgāzu slēgu krāsns "cepurē" jautājums šāds.
Vai būtiska pelnu restīte. Vismaz literatūrā atrodu, ka krāsnīm tikai ar malkas apkuri pelnu restīte nav būtiska, tā obligāta oglēm un kūdras smalknes dedzināšanai. Tātad varbūt tie nedaudzie kam ir krāsnis, varētu dalīties pieredzē par pelniem - vai tādā krāsnī dedzinot malku paliek daudz nesadegušā materiāla ogļu veidā un cik ilgi notiek sadegšana. Cik saprotu, jo lēnāk notiek degšanas process, ne gruzdēšanas, jo krāsns labāk uztver siltumu - lenāka degšana.. relatīvi zemākas dūmgāzes skurstenī. Un ja man nav pelnu restītes, tad es labāk varu izsildīt krāsns kāju - zonu zem deg kurtuves.

Malka ir jādezina ar švunku, nevis lēnu jāpļepina. Krāsnij ir gana garas cukas un siltums tajās vienalga uzkrāsies.Protams, nav slikti monitorēt dūmgāzu temperatūru, kura iet skurstenī, bet lēnu kurināt krāsni ir nepareizi. Sava daļa siltuma vienalga "jāziedo" skurstenim, citādāk tas sāks darvoties. Krāsns konstrukcijas ir ļoti dažādas un visi konstruktori apgalvo,ka viņa konstrukcija visefektīvākā un pati labākā uz pasaules :) Te nu jāskatās uz konstrukcijas sarežģītību un materiālu ietilpību. Skaidrs, ka krāsns no ugunsdrošajiem ķieģeļiem būs vislabākā, bet cik tas maksās un vai vajag. Ja man tagad būtu jāmūrē jauna krāsns, tad noteikti liktu pelnu restītes un taisītu tā sauktā virsgaisa padevi kurtuvē. Tā var perfekti regulēt degšanas procesu. Tālāk jau klasiskas trīs cukas un lai dūmi no krāsns aigšpuses iet uz skursteni. Nedomāju, ka citas konstrukcijas var dot kādu lielāku efektu.

Grūti spriest par šo. Man piemēram ir 2 podiņkrāsnis, kur vienai no tām nav pelnu reste. Nezinu kā to modeli sauc, bet viņas kurtuve ir ļoti augsta un tādā kā konusveidā. Pēc tā konusa dūmgāzes apmet tikai vienu cilpu - uz leju un augšu skurstenī. Otrai ir pelnu reste, vidēja kurtuve un šahtas virs kurtuves. Tīri subjektīvi man labāk patīk kā strādā tā kura bez pelnu restes - dūms tīrāks, arī pelni šķiet mazāk. Neko daudz vairāk es nevaru komentēt par to cik labi ir tieši tas, ka nav pelnu reste.

Didzisp: Liekas ka kļūdāties. Kāpēc? Tāpēc ka straujā degšana tiešām rada vislielāko siltumu, sadeg tas kas kūpot nesadeg...tas viss ir patiesi. Bet šo lietu akcentē apkurē, kurā ir ātra siltuma noņemšana, jeb efektīga siltuma apmaiņa, kā tas ir ar ūdeni pildītajā krāsnī un pieslēgtā akumulatorā. Mūrētā krāsnī siltums ķieģelī un mālā "iet" iekšā ( silda dziļumā) lēni. Vajadzīgs tāds svarīgs lielums, kā laiks! Karstuma iedarbības laiks. Jā, iekšējā virsma mūrētā krāsnī ir liela, bet strauji kurinot lielais karstums aizies skurstenī. Tāpēc lēnā kurināšana, ne kūpināšana ir pareizāka. Ja neticat: Ielieciet klēpi malkas aukstā krāsnī un pie atvērtām durtiņa=ām izkuriniet...Un pēc tam to pašu daudzumu pie šķirbiņas, kas padod degšanas gaisu...Krāsns siltuma starpība starp metodēm būs milzīga.

Manuprāt labāk ar pelnu restīti, jeb divām durtiņām. Kāpēc?. Gaiss tiek pievadīts efektīgi tieši kuršanās vietai no apakšas. Un tas tiek tā arī izmantots. Ja ir vienas durtiņas, tad daļa gaisa ieiet krāsnī, dzesē to, un iziet skurstenī. Pelnu restīte ļāuj paslinkot- jāizmet pelni pēc vairākām kurināšanām. Situms no kurināšanas nekur nezūd, ja domā ka viendurvju variantā silst pamats. Restīšu variantā var kurināt arī papīrus...kas sliktāk deg. Tāpat labāk degs kokskaidu briketes.

Rx,Tev pilnīga taisnība par to degšanas procesu, bet es arī, ar švuncīgu degšanu, nebiju domājis,ka visas durtiņas vaļā un muc uz pilnu klapi. Klasiskas krāsns kurināšana notiek uz čuju pieregulējot ar durtiņām gaisa padevi. Tapēc jau es teicu,kalabāk kurtuve ar otrām durtiņām un pelnu restēm. Tad gaisu var labāk regulēt.Ja vēl virs liesmas padod papildus gaisu, tad vispār ideāli. Nu jā, visi tie šīberi un durtiņas pareizi jāsaregulē. Tad lieks siltums skurstenī neieskries.

Man ir podiņu krāsns bez pelnu restītes. Eksperimentu rezultātā esmu nonācis pie vairākām atziņām. Visefektīvāk krāsns darbojas, ja malka sadeg īsā laikā. Kurtuve jāpiekrāmē pilnīgi pilna, durvis nav jāvirina, bet jāatstāj 1cm spraudziņa, lai vilkme ir pietiekami spēcīga. Malka jāliek pēc iespējas līdzīga pēc izmēra, tad labāk sadeg un nepaliek neizdegušas ogles. Vidēja izmēra pagales ir efektīvākas nekā lielas šķilas - ātrāk rodas vienmērīgas, kvēlojošas ogles un durtiņas var vērt ciet. Šādi ar diviem malkas krāvumiem var iegūt karstu krāsni. Salīdzinājumā, ja tos divus krāvumus gruzdina ar mazu vilkmi, tad krāsns ir tikai silta, bet kurtuve vietām piekvēpusi.
Vērtīga lasāmviela par šo tēmu atrodama vācu laikā izdotājā grāmatā par krāsnīm un kurināšanu. Tur starp citu sastopama ģeniāla frāze - "nepareiza krāsns kurināšana ir noziegums pret tautas saimniecību":)

Labai un pareizai mūretai krāsnij malka jāliek tikai vienu reizi un tai no šī daudzuma jabūt labi siltai, ne par maz, ne par daudz. Pieliekot roku, jābūt tik karstai, ka līdz var , knapi var, noturēt kadu laiku roku-plaukstu. Tas ir pie nosacījuma, ka iepriekšējā dienā tā ir kurināta. Ja krāsns ir bijusi pilnīgi atdzesēta, tad jā, jāpieliek papildus.

Es kurinu tikai nedēļas nogalēs.

Iegūstot atziņas par krāsns apkuri, skaidrs, ka jādedzina ar lielu jaudu. Taču labāka sadegšana ir tieši ar virsgaisu - jo malkas degšana ir tās cietās masas sadalīšanās deggāzēs ( ilgdedzes kaltls ar gazifikāciju ... kas tad tur deg?) Tātad no vienas puses gazifikāciju veicina tieši noslēgtāka kurtuve - tur kur var mazāk piekļūt neorganizēts gaiss. No otras puses es varētu mēģināt eksprimentēt - izmantojot vara caurules 12...18mm diametrā tieši pievadīt saucamo sekundāro gaisu kurtuves augšpusē pie ieejas dūrovēs. Primārais gaiss tikai caur durtiņu neblīvumiem. Respektīvi domāju - ka kurtuve varētu būt karstāka, līz ar to labāka gazifikācija. Un ja nav pelnu restītes, tad vienkāršāk ar karstām dūmgāzēm apsildīt krāsns apakšu.