ir jauna čuguna kamīna kurtuve un jau pēc dažām kurināšanām vietām tai parādījušies rūsaini plankumu kurtuves iekšpusē (manāmāki grīdas/pelnu restes apvidū).

ekspluatācija gan arī ir skarba - nepastāvīgi apdzīvota māja. līdz ar to, iekurinot atdzisušu kamīnu, visa kurtuve iekšpusē izmetas ar kondensātu. lēnām turpinot kurināt, tas pazūd (līdz ko uzsilst čuguns, kondensāts visilgāk paliek uz daļām, kas uzsilst pēdējās).

savukārt aizbraucot kurtuve tiek atstāta ciet (daļēji arī tādēļ, lai eņģes lieki nespriegotu) un gaisa padeve aizgriezta.

kāda ir jūsu pieredze čuguna kamīna kurtuvju ekspluatācijā?

rūsa ir normāla parādība? esošie plankumi ir ar kaut ko kā jāapstrādā? vai, braucot prom, izvākt visus pelnus un ogļu pārpalikumus, lai tajos neuzsūcas iespējamais mitrums? vai ievietot kurtuvē kaut kādu mitruma uzsūcēju, kamēr netiek lietota?

Lai tak tā kurtuve rūsē, tāpat Tavam mūžam pietiks. Lēnām gan nevajag kurināt, tad būs gan rūsa, gan kondensāts un darva. Malaka jādedzina ar švunku, tad kondensats ātri izžūs un skurstenim arī būs vieglāk. Protams, malkai jābūt sausai.

lēnāk kurinu tikai pašā sākumā - ar mazāku malkas apjomu. tipa - lai čuguns pakāpeniski iesildās un nav krasa temperatūras maiņa.

līdz ko čuguns ir iesilis, tā lieku pilnu apjomu. vai arī šāda piesardzība ir lieka un līdz pat mīnusiem atdzisušu čugunu var uzreiz kurināt ar švunku?

Kas tad čugunam notiks. Nekad neesmu čakarējies ar čuguna krāsniņas sildīšanu. Mauc tik malku iekšā un sper ugumi klāt.Tāpat jau malka lēnām aizdegās un vienmērīgi sasilda krāsniņu.