kolektora kastē ja ir vieta vai virs tās ieliek komutācijas kontaktpaneli. Jāpievada 220V. Tajā savienojas sevogalvas ar temperatūras devējiem no telpām. Man 5 gadus stādā bez problēmām. Te atradu kur tas bloks nobildēts. Maksāja ap 50 -70 Ls . Vienam devējam(telpas termostatam) var pieslēg 4 apkures lokus vienlaicīgi.Tātad var sakomutēt 16 cilpas. Kolektos gan plastmasas(neatbalstu) , tomēr man patīk metāls.
[www.warm.lv]

Paldies par viedokļiem!
Tagad ja taisītu noteikti saliktu uzreiz katru telpu uz savu sensoru un katram lokam servoregulatoru.
Tagad, ja salieku uz visiem lokiem šo automātiku, tad tiek regulēts patērētājs - kolektors un tālāk grīdas. Bet kā paliek ar apkures katlu - tas šobrīd ņem āra temperatūru un iekšas temperatūru un atkarībā no tām saražo un padod siltumu. Faktiski katls regulē temperatūru telpā.
Ja regulēšu kolektoru ar automātikas palīdzību tad katlam būs vienkārši tupa jāražo siltums kautkādos intervālos un jādod uz kolektoru, kas tad regulēs kur cik aizlaist.
Regulēšanas iespējas pa telpām būs labākas bet pieļauju, ka tas vairs nebūs tik ekonomisks režīms... ?
Ja ir tā maisīšana ar atpakaļgaitu, kā tad gāzes katls strādā? Ņem temp. no atpakaļgaitas un kad tā nokrīt zemāk par iestatīto tad sāk kurties?
Grīdai liela inerce, tāpēc vadīties pēc āra temp. izmaiņas liekas ir racionālāk jo laicīgi var sākt sildīt grīdu kad vēl telpā nesāk kristies temperatūra.
Laikam abus labumus - katla regulācija pēc āra temp. un telpu pēc sensoriem katrā telpā būs pagrūti apvienot... :)

Es domāju, ka nevajadzētu būt problēmai ar gāzes katla darba sensoru. Ja katla sensors vadās pēc vēsākās telpas, tad manuprāt viss ir ok un nekonfliktē ar telpu iekšējiem sensoriem.

Gāzes katlam man šķiet lietderība īpaši nevarētu kristies no ieslēgšanās un izslēgšanās. Priekš katla visa tā jaunuzliktā regulācija jau neko nemaina - tā tikai akurātāk sadalīs saražoto siltumu.

Pareizi Vilnis saka, katla telpu devēju vēsākajā telpā vai pat simulēt to ka telpā nav pietiekama t', tādējādi dabūsiet augstākas t siltumnesēju uz kolektoru, kur tālāk sadalīs atsevišķie regulatori. Āra devēju noteikti vajag.

Tad jau vēsāku vietu var nemeklēt, vienkārši uzlikt telpas vēlamo temp. esošajā telpas termostatā nevis +23 bet +25 grādi?
Bet tad katls dzīs augšā grādus, pārējās telpās jaunā automātika pie vēlamajiem +23 grādiem sāks vērt ciet lokus bet katls tik kurina jo tie uzstādītie +25 nav sasniegti..... tā nebūs?

Tā būs, katls dzīs līdz 25. Sliktākais tajā ir tas, ka nelabvēlīgu vēju rezultātā vēsākajā telpā var nesasniegt to +23, laikā kad +25 pie katla devēja ir sasniegti. Tāpēc drošāk ir vadīties pēc vēsākās telpas.

Man izskatās, ka ja visas istabas būs uzsilušas un servomotori lokiem ciet, tam lokam, kas vēsajā istabā jābūt bez servomotora citādi sūknim papildu slodze. Vai arī uz kolektora jābūt pārspiediena vārstam uz baipasa. Jo vēsajā istabā katla devējs dos komandu sildīt. Vēl jāskatās, kā katls uzvedas, kad katla atgaita sasniegusi iestatīto t' uz katla. Vajadzētu izslēgties.

Vai tad temp gāzes katlam nenosaka āra devējs? Telpu termostatiem var slēgt vairākas kolektora galvas klāt, jo to jauda apm 2w.

Šobrīd man gāze katlam ir gan āra sensors gan iekštelpu sensors/regulators, kur iestatu vajadzigo temperatūru.
Ja regulēšu kolektoru ar katras telpas termostatiem, tad tie arī pieprasīs no katla siltumu kad grādi nokritīs un āra devējs paliek tikai dekorācija.... tāda laikam tad paliek shēma.
Apvienot lai katls ņem vērā āra t. izmaiņas un telpu siltumus kad notiek katras telpas atsevišķa regulācija ar servo, šobrīd neredzu kā.
Paliek vai nu pēc āra temp. un viena telpas sensora (kā pašreiz) vai katrā telpā regulē atsevišķi un katls tik ražo siltumu vadoties pēc kautkādas vienas telpas...