Sosed, kvs vinam ir 3.4

Pasaki man, kamdelj tie atgaitas meritaji vajadzigi? Kada fja?
Shim kolektoram var plusmu tikai uz atpakalgaitas uzlikt. Tas visbiezak redzetais internetos.

Esbe mezgls man izskatās ir ok kā jau varēja šķist. Caurplūde esbei stabili jāpietiek, tur nav tādas plūsmas. Man piemēram ir herza termogalva arī 3/4 un caurplūde tai man šķiet varētu būt vēl mazāka. Turklāt es šo sezonu līdz decembra beigām rullēju ar pilnīgi aizsistu gružu filtru un tik un tā viss bija ok.

Kolektoriem plūsmas mērītājus sāka likt salīdzinoši nesen, agrāk tādi nebija. Man ir bez mērītājiem un nav nekādu problēmu. It kā sarezģītāk esot noregulēt bez mērītājiem, bet tas šajā gadījumā nav būtiski. Ja viņu nav, tad lai arī nav.

Bet tas kas mani reāli izbrīna ir nosauktie cipari uz grīdas temperatūru. Moins, tie ir krietni par lieliem!! Pie -20 kas tikko bija man grīdās iekšā gāja ap +33 grādi, nu noteikti ne vairāk par 35, kas uz virsmas grīdai rezultē kaut kur ap 26-28 grādi. Man vannas telpā ir atsevišķs mini kolektors, kur laižu paaugstinātu temperatūru, lai vakaros man būtu precīzi 28 grādi. Es tikko iegāju un nomērīju - 31 grāds uz grīdas, bet jāņem vērā, ka pa dienu man grīdu praktiski nesilda, jo ir jānotur 24 grādi, attiecīgi grīda slēdzas pievakarē ar lielu švunku, lai uzdzītu temperatūru. Telpās grīdu temperatūra svārstās no kādiem 24-26, kad lieli sali, tad nu līdz tiem 28 un telpās tas man dod +22-+24. Pie 34 grādiem uz grīdas būtu jābūt taškentai.

Tad nu mani sāk mākt bažas par to kas notiek ar māju. Ok, man ir daļa grīda pliks betons un daļa betons un linolejs, kas droši vien kādu grādu atgūst, bet vai tad lamināts šitā varētu nelaist cauri siltumu? Grūti noticēt. Bet ja tu saki, ka istabā uz grīdas ir 34 grādi, tad tas viennozīmīgi nozīmē, ka grīda silda un piedevām stingri un diez vai tur jāmeklē vainu kolektorā.

Tad nu ir sarežģītais jautājums par mājas siltuma zudumiem. Es nepiefiksēju to kāds ir siltuma avots!? Gāze? Ja gāze, tad samērā vienkārši varētu noteikt patēriņu un saprast cik tā māja kw apēd un no tā saprast kopainu.

Nē nu paklau. Tev uz flīzes ir 34, man uz flīzes ir 31, man tas dod 28 grādus, bet jāņem vērā, ka man tā grīda iestartē uz celšanu tikai plkst. 18.00. Vēl jāņem vērā, ka man ir antīka māja no guļbaļķiem bez jebkāda ārējā siltinājuma. Kaut kas te galīgi neiet kopā. Vai arī mums ir dažādi temometri. :)

Ja māja dziest vējainā dienā, tad es pieņemu, ka pie vainas nepareiza mājas ventilācija, ka siltumu rauj ārā vai arī sienas izpūš cauri. Par sienu izpūšanu cauri es domāju konkrētu materiālu-keramzītbloku.
Plūsmas mērītājiem jābūt uz kolektora padeves. Tos var viegli uzmontēt uz visiem kolektoriem ar vītnēm.

Ok, tātad secinājums pēc šī visa ir tāds, ka sistēma strādā. Tas ir labi. Vēl rūpīgāk jāpiestrādā pie bēniņu siltināšanas, jo man pagaidām tur ir 10Cm un otrais stāvs netiek apkurināts.
Iespējams, ka tur ir lielie zudumi.
Intereses pēc būs jāpaņem termokamera un jāpaskatās salā.

Paldies, kungi par idejām!

jam, pievienojos pie viedokļa, ka ar šādu grīdas temperatūru jaunuzceltā mājā normālos apstākļos būtu jābūt Taškentai.

Vai tik nesanāk tā, ka tu ar pusi no sildelementu kapacitātes (tikai siltās grīdas pirmajā stāvā) sildi arī 2. stāvu (caur starpstāvu caurumiem aļa trepes, nesiltinātu starpstāvu pārsegumu), un arī bēniņus, jo 10 cm siltinājums ir par maz. Tāpēc arī nepietiek ar tiem +43 C turpgaitā.

Starp citu, vai tik lamināta ražotāji nerakstīja, ka max pieļaujamā grīdas temperatūra ir +27 C vai tmldz?

Salīdzinājumam, man silto grīdu virsmas temperatūra šoziem ir ap +23...+24.5 C un telpās ap +21...+22C (30cm gāzbetons + 10 cm vate, pārsegumā 30 cm vate, zem grīdas 10 cm puķiks).

crab:
Sildu otro stāvu sildu un skaidrs, ka ir bēniņos jāliek stipri nopietnāka siltumizolācija. Bet starpstāvu pārsegumā nevajag siltinājumu, tikai skaņas izolāciju. Man tur ir vate.

Ok, skaidra bēda.

Es neesmu pārliecināts vai tu ar termokameru iegūsi priekšstatu par mājas siltuma zudumiem. Iespējams, ka jaunie un sarežģītie modeļi ko tādu var izdarīt, bet savulaik ar vienkāršāku termokameru pētot māju, konstatēju, ka ar to var labi noteikt noplūdi kaut kādā konkrētā laukumā - piem logi, logu apdare, spraugas sienā utt. Bet īsti nevarēja saprast cik īsti ir zudumi visā lielajā laukumā un nevarēja salīdzināt piemēram sienas ar pārsegumu utml. To var droši vien izdarīt jau profi, kuri iekalibrē to aparātu uz visu māju un tad kaut kā tur rēķina faktiskos kw/m2. Tad drīzāk varbūt ir jēga pasūtīt to termoauditu no labiem speciālistiem.

Es gan rēķinātu no otra gala - t.i. saprast cik kw siltuma tiek patērēts (izejot no siltuma ražotāja - katls) un tad to izdalīt ar telpu m2. Tas neprasa termokameru, bet tikai mazliet novērošanu, pierakstīšanu un pakalkulēšanu. Un šai metodei manuprāt nav ne vaina.

Vilnim>>>>
Kā varētu sarēķināt no iztērētās malkas apjoma iztērētās kw?

Ja ir akumulācijas tvertne, tad ļoti vienkārši. Litri zināmi, t deltu nomēra laikā praksē un iegūst kw/h es teiktu ar precizitāti +-5%. Paralēli var tikpat vienkārši izrēķināt katla jaudu un lietderību. Ja ir tikai katls, tad jau ir grūti un kļūdas % pārāk liels.