Manējam ir vēl viens, ne tieši dūmgāzēs, bet tajā gaisa karsēšanas kamerā. Domāts, lai beidzoties kurināmajam atslēgtos ventilators. Virknē ar to, kas no ūd temp.
Elektroniskie termometri līdz 300gr ir dažādi, bet vienkāršu elektronisku kontrolieri līdz tiem 300gr neesmu atradis.

Atkal piemetu starpību: Atmossssssss...220grādi dūmvadā iekšā, bet uz melnas metāla skursteņa rores virsmas aiz katla - mānīgie 133gr.. Tas vēl ar puspielādētu katlu un dabisko vilkmi(bez ieslēgta dūmsūcēja). Jāštuko siltummainis...

[www.amackmurdie.ltd.uk]
Reku šitie risina gaisa padeves ierobežošanu, gan atkarībā no lambda zondes, gan no izejas gāzu temp, ar servomotoru uz gaisa ieplūdes palīdzību.

palasot šito epopeju ar šiem katliem, nākas tikai pabrīnīties par cilvēciņiem. saprašanas nekādas, bet tik turpinās pist kapeiku:)) izgudrotāji un praktiķi ha ha. bet neko, kam nav dots, to nekad arī nesaņems:)

Jā,tas britiem tāds nopietns katls.

Klau, khe, bet vai Tev ir apakšā tas keramiskais ieliktnis?

Pašā apakšā ir - kur no dīzes dūmgāzes pagriežas uz priekšu, pec tam zem keramikas(gar pašu apakšu) lien uz aizmuguri.
Atradu ari elektronisku termostatu līdz 350tC - ap 80Ls kopā ar zondi. Liekas padārgi.
Katli šiem nopietni..., bet cenas visp'ār kosmoss. Tur ir price list(pdf), dažs kopā ar aķiem 14 tkst mārciņas! Kas īpatnēji, ka šie konsekventi izmanto dūmu sūcējus, nevis spiediena ventilatorus.

Atsevišķa primārā un sekundārā gaisa padeve. piestrādājuši nopietni.
Dūmu sūcējs krietni ērtāks. Kā arī pielaidīgāks pret neblīvumiem durvīs un citur. Ar ventilatoru, tad pilna katlene ar dūmiem.


Man arī ir doma vārstu uz servomotoriņu taisīt. Tikai jāpārbauda ko tāds servomotors var izturēt. Principā tur vajadzētu atsperi, kura strāvas pazušanas gadījumā vārstu aizspiež ciet izgriežot servomotoru ar visu pārnesumu. Attiecīgi darba režīmā servomotors visu laiku cīnās pret atsperi. Tāda sistēma man busam priekš rokas gāzes bija, kurš Beļgijā bija kā invalīda auto ar visādiem attiecīgajiem gadžetiem. Būtībā mazā loka termostatu (un drošības klapīti) arī varētu izmest ārā un aizvietot ar tādu pašu motoru ar atsperi, kas regulē parastu 3-zaru vārstu. Strāvas pazušanas gadījumā vienkārši uzreiz iestātos paštece. Un arī gaisa klape aizvērtos uzreiz, nevis pēc darba temperatūras pārsniegšanas. Man vienkārši ne pārāk patīk, kā tas termostats stra'dā. It kā rakstīts 72 vai 68 īsti neatceros, bet kaut ko sāk laist cauri jau pie 45-50

[www.hargassner.at]
Vēl viens, pat ar automatisko aizdedzi...
Par servomotoru: tas taču pagriežas noteiktā stāvoklī un izslēdzas, tātad atspere uzreiz pagriezīs atpakaļ un motors pretēji. Vai kontaktora beigu posms netiks pārlieku deldēts? El pārtraukumam un kurināšanas beigām derētu atsevišķs šīberis gaisam, ko sākot kurināt paceļ pie elektromagnēta. Nostrādājot(pēc pēdējās malkas pielikšanas) dūmgāzu termostatam(vai pazūdot el), šīberis aizkrīt ciet, bet viss katls kurināšanas sākumā tiek ieslēgts ar dūmgāzu termostatu un pogu, kas ieslēdz releju, ko uztur tas pats termostats.
Mazais loks ar termostatu un klapīti gan ļoti labi funkcionē, tas pārbaudīts...
Darba gaisu vislabāk regulētu kautkāds PID regulators, kas mainītu frekvenci ventilatoram, bet tas gan būtu padārgi:)

Varbūt arī nevajadzētu iejaukties termostata un klapītes mezglā. Man acimredzot gadījies sūdīgs termostats. Jāuzliek labāks un viss būs ok.

Es biju domājis strandarta radiovadāmo modeļu servomotorus. Tas ir tāds gatavs nobeigts izstrādājums, kur minimals paša darbs jāiegulda. Turklāt, ja nobeidzas, tad var nomainīt pret citu bez liekas muhļīšanas. Tie uztur vajadzīgo leņķi, kamēr vien pienāk vadības impulsi un barošana.

Bet kas Tev notiek, ja piever gaisu t.i. uzliek mazāku temperatūru regulatoram? Vai Tev ir nepieciešama tāda jauda, ka katls rūc uz maksimumu? Vispār katla izejas temperatūrai vajadzētu būt uzstādītai uz mazā loka termostata temp. + tik cik katls uzceļ caurejošā udens temperatūru pie kaut kāda optimālā darbības režīma. Protams, regulēšanas līkne jau nav tik asa, bet ja ir uzlikti krietni augstāka temp, tad katls ies rūkdams kamēr aķis nebūs pilns. No sadegšanas viedokļa tas pat ir labi, bet no kopējā katla lietderības koef viedokļa ne pārāk, jo siltummainis ta nav tik liels, lai varētu visu uzķert. Man kaut kā no praktiskiem novērojumiem šķiet, ka vislabākais ir no 1/2 - 2/3 maksimālās jaudas.

Bet jebkurā gadījumā ekonomaizeris nepatraucētu. Kamēr iekuras un uzsilda skursteni pa tiešo, pēc tam dūmus caur ekonomaizri. Tikai atrast to labāko un vienkāršāko konstrukciju. Man vienkāršākais būtu uzlikt cisternu no vecā agv120 gāzes katla, kura man jau ir :) Bet nez vai tas būtu tas labākais. Liels tilpums, mazs dūmu trubas šķērsgriezums 120 laikam. Labāks būtu tāda kubs vai mucveidīgs tilpums ar daudzām caurejošām trubām pa kurām cirkulētu dūmgāzes. No priekšpuses durvis, lai varētu tikt klāt un iztīrīt.

Kad pievērts gaiss, tad nav tik laba sadegšana. Man pašlaik darbojas tik no vilkmes, jo pagaidām nav aķa. Droši vien atliks štukot ekonomaizeri. Slikti tas, ka dūmsūcējs paliek pirms ekonomaizera... Bet kurināsanas sākumu un nobeigumu domāju taisīt pēc augstākminētās shēmas, jo vaktēt, kamēr izkuras katls negribās...
Termostats arī man(ESBE 70tC) sāk laist agrāk garām, bet pataustot pa rori tālāk, secināju, ka tas ir nenozīmīgs daudzums pret katla ūdensietilpību.