Labadiena!

Ir viena skaidra lieta - ka šajā forumā ir daudz zinošu speciālistu, un cilvēku ar personīgo pieredzi centrālapkures katlu lietošanā, tādēļ ceru, ka izdosies pakonsultēties un gūt kādu vērtīgu informāciju.

Situācija ir tāda - salīdzinoši nesen būvēta, vidēji silta māja, divstāvu, 110 kvadrātmetri platībā. Blakus tai ir darbnīca ~8m attālumā. Abas ēkas ziemā nepieciešams apkurināt. Šobrīd kurinu ar malkas apkures čuguna kamīniem. Bet nepatīk, ka māja ātri atdziest, tiklīdz kamīns beidz kurties, tāpat arī attālāki augšstāva nostūri, un citas telpas īsti labi neuzsilst. Liekas arī, energoefektivitāte siltūdens sistēmai būs lielāka, jo ar ūdeni jau katlu/kamīnu var nodzesēt tik ļoti, ka nerodas vairs jautājumi par to, vai no kuršanās procesa ir noņemts viss siltums, vai daļa aizlaista skurstenī, noņemt var tik daudz, ka skursteņa sildīšanai vairs gandrīz nekas nepaliek, līdzarto, pieļauju, ka varētu rasties arī neliela malkas ekonomija?

Jautājumi:
- par apkures katla izvēli - jauda 15-20kW noteikti varētu pietikt, bet pierasts ir, un šķiet optimāli malku zāģēt 50cm garumā, tādēļ liekas, katlam būtu labs izmērs lai 50cm garuma malka ir lietojama. Bodē teica, ka pietiktu ar 1000eiro katlu, bet ar 50cm kurtuvi būs ar lielāku norādīto jaudu un par ~200 eir dārgāks. Pie visiem izdevumiem tā itkā nebūtu liela starpība. Varbūt Jums ir zināmi kādi ieteikumi, katla izvēlē? varbūt ir kādi super traki baigi labie katli, kurus vērts izvēlēties? Droši vien, čuguna labāk, kā metinātā tērauda, jo ilgmūžīgāki?

- akumulāc tvertne - kautkādu jau derētu, jo viena no jēgām kādēļ taisīt centrālapkuri - lai siltums tiek uzkrāts ūdenī/mājā, un neizzūd tik ātri kā siltais gaiss, tātad, lai ēka ir vienmērīgāk silta, lai no rīta istabā nav 14-16C, bet vairāk. Tvertne vēl domājās, un droši vien, pievienosies sistēmai vēlāk, vai nu pirkta, vai paštaisīta. Ar paštaisīto ir ideja izmantot plastmasas kubikmetra ūdens tvertni, kurā ieliets ūdens, bez spiediena, un iekšā iemērkts caurules ritulis kā siltummainis - uzsilda tvertnes ūdeni, un pēctam paņem no tvertnes siltumu.

- vēl neskaidrības ir par boileri - vai nesanāk tā, ka kad apkure sāk apdzist, centrālapkure siltumu paņem no boilera? tur varētu likt kādus elektroniski vadāmus vārstus un regulatoru? vajarī tāpat ir labi? Boilera sildīšana ar apkures sistēmu ir viens no labumiem, jo tad ietaupās uz elektro patēriņu ap 30 un vairāk eiro mēnesī.

- siltumtrase un tās zudumi - skaidrs, ka efektīvāk kurināt vienu krāsni, nekā vairākas, un līdzarto, var likt katlu vai nu mājā, vai darbnīcā, uz otru aizvelkot siltumtrasi. Vai ir ievērojami zudumi? ~8-10m garumā. Darbnīcā vieglāk atrast vietu katlam, tvertnei, malkas kaudzei u.c. mājā savukārt katls ir tuvāk, tur var kautko, visu vai daļu no sistēmas mēģinat uztaisīt tādu, kas spēj darboties arī paštecē.

- paštece vai sūkņa cirkulācija? cik var noprast, tad ar sūkni no katla var noņemt riktīgi daudz siltuma, līdz tas sāk darvoties pārmēru atdzist. lai tas nebūtu, sūkni slēdz kad katls silts, vajarī ar trijceļu vārstu regulē katla temp. Bet kā notiek pašteces gadījumā? - ūdens sāk cirkulēt tad, kad katls ir krietni uzsilis, tad jau var uzskatīt, ka paštece ir pašregulējoša, un katlam neļauj pārmēru atdzist? tiesagan, nav labuma ilgi gaidīt kamēr uzsils attālāki mājas nostūri, arī siltumtrase droši vien mez cirkulāc. sūkņa nav iedomājama.

- varbūt ir cilvēki ar ļoti pozitīvu centrālapkures kamīna pieredzi? esošā siltgaisa kamīna vietā varētu ielikt centrālapkures kamīnu, no ieguldāmo darbu viedokļa tā būtu vismazākā piepūle. bet vai iegūtais labums ir tā vērts? jo pats kamīns maksā jau apmēram tikpat cik labs katls. Uguns istabā ir noteikti patīkama. Katla labums ir tas, ka metot malku dūms nav istabā, bet saimniecības telpā, tāpat arī malkas kaudze ar gružiem, ir jau cilvēki kuriem tie nepatīk. Centrālapkures kamīni ir no metinātām tērauda loksnēm, varbūt mūsdienās sametina labāk, bet citādi jau ir redzēti ļoti daudz visvisādi metināti trumuļi, apaļi, kantaini un ūdenscaurlaidīgi, itkā 10 gadus vajadzētu kalpot, ja tā, tad mēnesī apmēram 10 eiro sanāk maksāt par kamīnu - tāda kā kamīna abonēšana, 10 eiro mēnesī, ~1000 eiro 10 gados. Čuguna apkures katlam vajdzētu 2x ilgāk kalpot? vajarī tie kalpošanas laiki tāpat visai nosacīti?

paldies par padomiem!
lai sokas!

Ja nevēlies dzīvē problēmas un ietaupīt naudu, tad veido standarta sistēmu - katls, akumulācija un boilers. Tur nav īpaši ko apspriest, tam ir jābūt malkas gadījumā, jo bez akumulācijas kurināt nozīmē dzīvot diskomfortā, bojāt katlu un skursteni un sadedzināt vairāk malku.

Eksperimentus ar plastmasas mucām atmet. Tik tiešām tās shēmas ir pieejamas pie jebkura katla ražotāja. Svarīgāk ir aprēķināt reālo tāmi un to darbu izdarīt vienā piegājienā, jo akumulācijas pieslēgšana pēc tam būs sarežģījums. Teorētiski var, bet tad ir jābūt precīzam kā pulksteņmeistaram.

Iesaku protams tērauda katlu un ja jau tērauda, tad labāk jau nu tos gāzģeneratorus. Čuguns patiešām tā kā neatbilst mūsdienu standartiem.

Katla jauda ir atkarīga no akumulācijas tvertnes. Man piemēram ir 18kw, 1500l akumulācija un 170m2 māja. Normāli varētu būt 40kw katls, 2m3 tvertne. 110 m2 teiksim varētu būt 25-30kw un attiecīgi 1500-2000l,

Vēl par eksperimentiem un samopaliem. Tos var uztaisīt, ja ir priekšzināšanas un sistēmu patiesībā salikt zem tirgus cenas krietni, bet ja prātā nāk plastmasas muca, tad ļoti, ļoti iesaku piesaistīt specu un diemžēl samaksāt tirgus cenu, vai arī viņa vadībā tur paekonomēt nopērkot kaut ko lietotu, pašmetinātu (piem. akumulāciju vai pat katlu).

kādēļ čuguna katli nebūtu mūsdienīgi malkas apkurei? līdz šim visi teica, ka čuguns ilgmūžīgāks?


no samopaliem man kāreiz vismazāko uzticību izraisa visādi sametināti ūdens bunduļi, lai arī pats šo to metinu, tomēr, pat ja nerūs. tērauda tvertne, kvalitatīvi metināta tiek nopirkta, arī tad gluži mierīga sajūta vēl nav - vai tā turēs 7, 10 vai 15 gadus - ražotāja garantija tāpat jau sen cauri, un sabojāšanās gadījumā var vien rēķināt cik izmaksā tvertnes lietošana/abonēšana gadā, mēnesī. ar plastm tvertni ir labumi tādi, ka viņa ir samērā necaura un nerūsoša, un tajā nav jātur ūdens zem spiediena, siltummainīšanai izmantot vien iemērktus trubu rituļus - siltummaiņus. ļoti jau interesanti būtu, ja kādam ir līdzīga pieredze. te sākumā nāk prātā temperatūras ierobežojums - lai tā skaistā uzparikts neizkūst, un otrs - iemērktā siltummaiņa efektivitāte, cik labi vai švaki tas darbosies. Un jā, ja sadomā izklaidēties ar šādiem eksperimentiem, tad noteikti kurtuvi labāk izveidot darbnīcā, kur brīvākas telpas.

noteikti būtu labi nodrošināties elektrības nebūšanas gadījumam - vai nu ir iespējams uztaisīt tā, lai daļa sistēmas darbojas pašplūsmā? vai arī ja liek kvalitatīvu cirkulāc. sūkni, tad tas ēd ap 50W un tādu jaudu jau var nodrošināt ar datora UPS verķi, kam var pielikt paralēli klāt kādu papildus akumulatoru....

Čuguna katliem ir zems lietderības koeficients un tā ilgmūžība ir nosacīta, jo tepat forumā dažreiz kāds plēš matus jo katls apkures sezonā tek. Kas tur viņiem plīst nezinu - čuguna katlus nepētu. Kā materiāls čuguns protams ir ilgmūžīgāks, bet tērauda katls pareizi pieslēgts un ar akumulāciju arī var kalpot 20 gadus noteikti.

Nu akumulācijas tvertnes pie mums man šķiet vairums nopērk tieši tepat LV ražotos un tos metina parasti cilvēki, ļoti parastos apstākļos. Tvertni pārbauda pie spiediena un ja ir ok, tad ir ok. Ja var atļauties nopirkt kaut kādu ar reālu garantiju rūpniecisko tad ok, tā var darīt, bet principā tas nav sarežģīts mezgls un viegli pakļaujas remontam. Nav bieži te dzirdēts par problēmām ar akumulatoriem, ar katliem gan.

Principā, ja darbnīca solīda un nesalst cauri, tad es laikam arī katlu un akumulāciju tur liktu, bet nu kaut kādi zudumiņi jau trasē būs. Bet nu ja piedomā pie caurulēm, tad tas varētu būt ļoti pat ok.

Plastmasas kubls neturēs temperatūru, tas ir kvadrātisks un bezspiediena sistēmā būs gļuki. Tur noteikti viss būs auzās.

UPS ir ļoti laba lieta un pie mūsdienu mazajiem sūknīšiem tā nav problēma - var pat datora ups likt vai invertoru un auto akumulatoru. Tīri tehniski apsaistē liek arī mehānisko apvadu, resp. kad sūknis negriež, tad notiek paštece un tā arī strādā, bet ups gadījumā funkcionē visa sistēma, t.i. katls, akumulācija un siltuma noņēmēji mājā. Av
Avārijas apvads arī parādās standarta apsaistes shēmā, tieši tāpēc uzsveru, ka jāskata standarta shēma un pat standarta ceļu, kur par visu ir padomāts un droši.

Kamon. :))) Kvalitatīvs mūsdienu sūknis tērē 4 vatus!!! nevis 40! 40 ir oldschool. :)

vienīgi, kur tas iemesls, kādēļ čugunniekiem zemāks lietderības koeficients? maz to ribu iekšā, un līkumu kur dūmgāzēm vīties apkārt?

plastmasa - atkarīgs kāda, vai pie 90C viņa izšķīst, vai pie 60, nav ne jausmas:) bet bez spiediena tur kublā ūdens stāv tikpat labi, kā dārzā, vai kur nu tos mēdz izmantot, tam apkārt rāmis, un kantainumu pilnā versijā viņš saglabā daudzmaz.

4W jau izklausās traki maz. bet labi, par sūkni tad varētu arī neraizēties, ieliek kādu kvalitatīvu un miers.

Es precīzi nevaru pateikt, kāpēc tieši čuguna malkas katliem ir tāda problēma, jo tīri tehniski čuguns ļoti labi noņem siltumu un izveidot ntos līkumus arī nav problēma. Bet es varu izteikt minējumu, ka čugunam ir tāda specifika, ka to nevar metināt, tāpēc ir ļoti sarežģīti uztaisīt tādu kopēja tilpuma trauku ar mazu un viegli tīrāmu siltummaini. Tādu viegli ir uztaisīt no tērauda. Čuguna gadījumā veidojas lējumi, tādi kā radiatori, kurus stiķē kopā, rezultātā sanāk ļoti sarežģītas formas siltummainis, kuru nav iespējams notīrīt un tur arī tie siltuma zudumi - no katla netiek noņemts siltums pietiekoši un nav nozīme īsti cik lielu tad viņu taisīt, jo paliek vēl sarežģītāk tā tīrīšana. Čuguns piemēram ļoti labi kalpo gāzes katlos, gāzei savukārt nekādi izsēdumi nav un tad formai nav nozīme. Kaut kur dzirdēts, ka čuguns ir risinājums akmeņoglēm un pieļauju, ka tur degšanā arī nerodas daudz sārņi, kas izsēžas, varbūt arī dēļ vēl kāda aspekta. Bet fakts ir tāds, ka malkai čuguna katli neskaitās labi..

Arī skatoties uz tērauda katliem ir ļoti svarīgs aspekts kā uztaisīts siltummainis un kā paredzēts to tīrīt. Tirgū ir sliktākas un ir labākas versijas. No visiem, kurus es esmu redzējis visērtākie šķiet tādi, kur siltummainis ir caurules ar spirāli iekšā. Tos vienkāršākiem katiem ātri iztīra ar birsti augšā lejā, bet ir vēl labāki modeļi, kuriem sānā kloķis un katls nav pat jāver vaļā lai iztīrītu un ir vēl gudrāki modeļi, kuri paši rausta un cilvēkam tur pat nav jāiedziļinās. Pēdējo versiju nav vērts apskatīt, jo tādi katli ir ellīgi dārgi un tie ir cilvēka priekam. :) Bet pirmās divas versijas gan ir vērts papētīt, jo tas ir no svara.

Dārza kubls un apkures kubls ir divas dažādas lietas. Plastmasa gan jau neizšķīdīs, bet paliks superplastiska un ņems un izies vēl cauri tām metāla rūtīm kā košļenes burbulis. Pieļauju, ka arī tie cikli ir problēma un plastmasa var mainīt savu struktūru un palikt trausla piemēram. Katrā ziņā tur plastmasu neizmanto.

Atbildēšu par malkas garumu. Ir svarīgi , ka katlā lien iekšā garākas pagales, tie paši 50cm. Tas nozīmē, ka attiecīgi pieaug katla jauda, ja gribas kurunāt garākas pagales. Tas nemaz nav slikti apkures variantā ar akumulatoru. Atrāk varēs uzkurināt.

Čuguns pamatā domāts oglēm, jo tērauds to brūķi netur. Oglēm degot, liesma ir īsāka, optimālā siltuma noņemšana tuvāk kurināmam. Malkai visa tā padarīšana ar zemāku temperatūru, bet garāka, tāpēc tēraudā vieglāk realizējama. Čuguna katlam jau tamēr siltums ieskrējis skurstenī, un lai to noņemtu vairāk, tad liesma jāslāpē, bet kad slāpē, laika periodā tas tiek noņemts mazāk, tātad nav efektīvas degšanas, un netiek saražots vajadzīgais siltuma daudzums. Par plastmasas bunduļiem ir dzirdēts ap gadu tūkstošu maiņu, diemžēl par sekām un liekiem, atkārtotiem izdevumiem arī. C/A kamīnu iekšējā katla konstrukcija gan taisīta no tērauda, taču konstruktīvi lielākoties priekš akmeņoglēm, tā teikt, ne īsti šis, ne tas.

".... Kvalitatīvs mūsdienu sūknis tērē 4 vatus!!! nevis 40! 40 ir oldschool. :) ...."
Jā, jā, ka tik ne tā!
Parādi man kādu apkures cirkulācijas sūkni, kas normālā DARABA režīmā tērētu 4W.