Man ir 1.5 stāvu lauku māja ar krāsns apkuri un otro stāvu neapkurināmu. Dūmvads ir mūra un aptuveni no bēniķu stāva visus tek kaut kāds mels šķidrums uz leju gar dūmvadu. Ja pareizi saprotu, tad tas ir kondensāts, darva vai kas tur. Interesē vai vai kaut kā to novērst ar dūmvada siltināšu no ārpuses vai. Kur var nopirkt tādu akmensvati. Neskopojaties ar padomiem...

Jau iepriekš pateicos.

Tā ir darva...iztīri skursteni.Viens meistars teica ka labas zāles skurstenim ir kartupeļu mizas kuras izdedzina krāsnī.Ja nepieciešams spaini kartupeļu izdedzini krāsnī...tad tā darva izdeg.Apses malka arī palīdz izdedzināt darvu....

WALDER,man liekas nepateici vienu niasi,ka mājās ir JOTULAS krāsniņa.Pielūko lai uguns nenāk pa skursteni laukā......

Normāli kurinātam skurstenim nekādu siltināšanu nevajag. Domāju, ka Jūsu gadijumā nekāda siltināšana nepalīdzēs, jo skurstenis netiek pareizi ekspluatēts.Darva rodas no pārāk zemas dūmgāzu temperatūras. Vienkārši sakot, skurstenis nedabū sasilt.Var būt, ka krāsns netiek pareizi kurināta, vai arī tā nav pareizi uzmūrēta. Meistars pārcenties ar cuku skaitu dzenoties pēc siltuma ekonomijas.Pēc krāsns kurināšanas, skurstenim lejasdaļā būtu jābūt nedaudz siltam. Tagad gan visi dzenas pēc šausmīgas kurināmā ekonomijas un baidās, ka tik pa skursteni neizlidu kāda siltuma kalorija, bet gala rezultātā čakarēšanās ar skursteni iznāk vēl dārgāk. Izplatīts variants ir likt skurstenī nerūsošā tērauda čaulu, bet parastai krāsnij tas nav vajadzīgs.Labāk panākt, lai skurstenis kurinot nedaudz siltu, tad nekādas darvas nebūs. Vēl skurstenis mēdz tecēt, ja tas uzmūrēts uz āderes, bet tas ir salīdzinoši rets gadījums.

Vēl skurstenis mēdz tecēt, ja tas uzmūrēts uz āderes, bet ...

No veciem ļaužiem ir dzirdēts, ka senos laikos skursteņus tieši centās būvēt uz āderu krustpunkta, jo tur labāka vilkme.
Vidzemē saglabājušamies manteļskursteņiem tas ir novērojams/pārbaudāms

vai tik neeiri losis -slapjas malkas svilinatajs

Ir UGUNS āderes,ūdens āderes....Uz uguns āderēm cēla skursteni.To var redzēt uz pamesto piļu skursteņiem,kur labi iekārtojušies stārķi ar savu ligzdu.

stārķi labi iekārtojas arī uz jebkura,el, tel staba,tātad senlatvieši lohi neko nezināja par ampērāderēm

Uz uguns āderes celtajam skurstenim ir pavisam cita vilkme. To vislabāk var just vasarā karstā laikā. Parasti tad grūti aizdegt pavardu, jo dūmi nāk atpakaļ istabā, bet, ja skurstenis ur uz ugunsāderes, tad tas velk pat viskarstākajā vasaras dienā. Mūsdienās, kad izmanto visādas mikroviļņu krāsnis, tas nav tik aktuāli, bet dabas likumi nekur nav pazuduši. Mūsdienās skursteņi vairāk cieš no nepareizas ekspluatācijas.

Tā nav JOTUL krāsniņa, bet gan plīts, kas tiek kurināta ar visādu malku(alksnis,egle,bērzs utt.). Malka tiek žāvēta šķūnī un, es domāju, ka ir sausa. Dūmvads ir mūrēts laikam uz ugunsāderes, jo vasarā ir problēmas iekurināt. Visu šo stāstu sāku, dēļ tā kā ir doma mūrēt kamīnu dūmvadam no otras puses aiz sienas (no vienas puses ir plīts). Negribās lai mans jaunais kamīns aptecētu ar darvu. Metāla čaulu likt negribās jo dēļ viena kamīna tas nav ekonomiski. Varbūt ir kaut kāds matreāls ar ko es varētu apstrādāt(nosegt) to dūmvada daļu virs kamīna,lai man tur netecētu tād darva. Paldies par atsaucība.