Nedēļas nogalē pirmā tikšanās ar vietējo krāšņu meistaru piedzīvoja neveiksmi. No nesakarīgās vervelešanas telefona klausulē sapratu, ka neieradīsies kā bija solījis, t.i., mūsu lietišķajām attiecībām ceļā stājies zaļais pūķis. Droši vien turpināšu meklēt kādu meistaru tuvējā apkaimē, tikmēr gribēju apvaicāties par sekojošo:
- iecerētās neglazēto podiņu krāsns izmēri cm būs aptuveni 80X100X200. Nav paredzētas nekādas dizainiskās izvirtības - taisnstūrveida krāsns ar stikla durtiņām. Cik dienu darbs normālam meistaram tas būtu un kādas aptuvenās izmaksas par darbu?

Podiņu krāsni mūrejot, dienā vairāk par divām kartām uzlikt nevar. Jāgaida, kamēr māli apžūst. Ja vēl podiņi šķībi greizi, tad čakars baigi ilgs. Tā kā vari rēķināt pats. Protams sagatavošanās darbi un kamēr durtiņas ar kurtuvi sataisa arī laiks paiet. Vārdu sakot, ātri tas nav, bet dārgi gan.

Tas čakars un dārgums jau tikai dēļ tām drātītēm. Youtūbē redzams kā veči parasto plīti pa stundu uztaisa. Tā arī nevaru saprast, kādēļ visi dod priekšroku podiņu variantam. Man ir abi krāsns varianti un ekspluatācijā pilnīgi nekādu atšķirību neredzu. Ķieģeļu krāsni vismaz elementāri pašam momentā izremontēt, ja kas - apmainīt bojātos ķieģeļus. Un tā kā tas ir lēts prieks, tad nav arī jāekonomē uz masu, kas dod ilgumu un vienmērību...

Ja no siltuma viedokļa, tad protams, ka tik ķieģeļu klucis. Arī krievulaiku bleķa apaļā krāsns silda un to var samest papāris dienām, bet kā izskatās. Podiņi izskatās glīti un patīklami pie tādas krāsns muguru sasildīt. Es nemaz nerunāju par glazētiem podiņiem ar ornamentiem, tas jau ir mākslas darbs. Iedomājaties Rundāles pilī apaļās bleķa krāsnis :)

Vai nu jāsalīdzina Kurzemes hercoga krāsni, kuru finansē visa Kurzeme, ar normāla cilvēka krāsni, kuru finansē tikai viņš viens pats, un droši vien vairākas krāsnis...?

Līdz Rundālei man tā kā ar kājām līdz Ķīnai, bet paldies par uzmundrinājumu:)
Ar lielu interesi esmu nojaucis vairākas krāsnis. Man liekas, ka podiņu krāsnij lielākā problēma nav drātis, bet podiņu atšķirīgie izmēri (ķieģeļiem taču arī jālieto drāts). Vismaz vecie podiņi nav izmēros precīzi (kā manā gadījumā) - tur jāpcenšas, lai iegūtu vizuāli baudāmu rezultātu. Ar ķieģeļiem tā lieta vienkāršāka, jo šuve plus mīnus daži milimetri neko neizsaka.

Skaidrs, ka Rundāles pils stila krāsns neiederēsies vienkāršas mājas dizainā, bet parasta podiņu krāsns noteikti būs glītāka par ķieģeļu krāsni.Vārdu sakot, katai krāsnij sava vieta. Man māja izskatās šādi
[fotki.lv]
Ja par vecajiem podiņiem, tad savulaik tos no rokas piegriezu ar fleksi. Tagad štukoju uztaisīt ko līdzīgu formatzāģim, lai, ar dimanta ripu, var visus ideali vienādākus apzāģēt.

Didzisp - ar formātzāģi būs problēmas, jo klasiskā izpildījumā raus ārā gabaliem visticamāk, jo griež pa sauso un pilnā dziļumā un ar stresu.
Tādas lietas risina ar šādiem galdiem - [goelz.de], kurš šļūc pa virsu un tecina ūdeni. Ar to ir jau pieklājīga strādāšana. Šis konkrētais modelis jau ir tāds pamatīgs, bet patiesībā pie 350mm ripas tā vien sanāk, kā caurgriezt ķieģeli. Uztaisīt tādu diezgan pagrūti. Es tādu lietotu nopirku.

Man mūrēja podiņu krāsni no 2.šķiras podiņiem. Neviens nebija pēc izmēra. Meistars ar mūrnieka āmurīti un ķieģeli visus podiņus uztaisija pēc izmēra,bez flekša.

Nu mūsdienas kautko kapāt ar mūrnieku cirtni, tas nav nopietni.Kad mūrēju savu sildmūri, tad biju pasaucis vecu meistaru ,kurš sāka ar sentēvu metodēm. Es sapratu, ka process būs nenormali lēns un pats uz savu galvu sāku podus ar fleksi piegriest. Par laimi man roka stingra un mirīgi taisnas malas griezu. Tā nu meistars tikai podus kopā lika. Tagad, dēla mājā, štukoju pats visu darīt un atvieglot sev darbu ar ko līdzīgu Viknis Radio parādītajam. Ja pareizā lenķi tur fleksi, nekādus gabalus laukā nerauj. Nu tur čuju vajag, kā ripa jālaiž. Man vairāk putekļi besī ārā. Fleksis gan izturēja tos putekļus un nobeidzās tikai pēc krāsns uzmūrēsanas, Tagad gribās uztaisīt stanoku ar ūdens padevi, lai nav putekļu.