Tas bija kaut kad pirms 25 gadiem. Tādu fleksi neviens vēl nebija redzējis. Tagad protams tā neviens nečakarētos.

Šausmīgi neglīti, ka podiņu krāsnīm sakarstot, tās melnās šķirbas veras vaļā. Ķieģeļu krāsnīm nemana, jo šuves platas. Nu un kā nomainīt šīberi? Kā tas pēc tam izskatīsies un vai vispār iespējams...

Pareizi uzmūrētai podiņu krasnij nekādas melnas šķirbas starp podiņiem neparādās. Podiņš tak izplešas vienmērīgi, kopa ar krāsns ieksējiem ķieģeļiem. Protams, ja vienreiz krāsni pārkurina, tad ir pipec, bet tā būs arī ar ķieģeļiem,tikai to tā neredz. Nezinu gan iemeslu, kapēc čuguna šīberis būtu jāmaina. Tur tak nav kam nolietoties un šīberi parasti pārdzīvo pašu krāsni.

Tur jau tā lieta, ka neesmu redzējis podiņu krāsni, kurai neveras šķirbas. Gan jau katru krāsni pārkurina 100 reizes 50 gados. Var jau būt, ka šībers vesels, bet, ja aizvērts velk labi, tad tur tāpat kaut kas jāremontē, un kā tas pēc tam izskatīsies un kā tur nu ar drātīšu siešanu?

Jebkura lieta mājā un arī paša māja ir lietas, luras nevar kalpot bezgalīgi. Ja ēkas konstrukcijām pie vesela jumta un sakārtotas mitruma aizvada sistēmas kalpošana lēšama 100 un vairāk gados, tad podiņu krāsnīm tā vidēji pie 30 ...40 gadiem. Saistīts ar to, ka mēs nevaram nodrošināt kurtuves materiālu pret termiskajām deformācijām un parasti sabrūkot kurtuvei krāsns zaudē savu efektivitāti.
Podiņu problēmas tieši saistītas ar iekšējā nesošā mūra karkasa veselumu. Ja tas - mūris sāk sabirt, tad podiņš nav turētājs. Podiņš ir tikai papildus ārējā čaula, kas samazina krāsns dūmošanas faktorus - palielinās ārējās čaulas blīvums.

Ja es būtu galīgi nezinātājs, tad lasot iepriekšējos tekstus rastos nepareizi sagrozīta sajūta, ka podiņu krāsnis tiek mūrētas tikai no podiņiem, bet kieģeļu krāsnis tikai no ķieģeļiem.......

Ivars B. pareizi piebilda, ka podiņi ir tikai ārējā apdare.... no konstruktīvā aspekta..

Bet Podiņu racionālā jēga un nozīme ( neskaitot dizaina faktorus) - taču ir palielināt siltumu izstarošo virsmas laukumu no ķieģeļiem mūrētai krāsnij ....vai tad vēl ir kāds kas to nezin....?!

Par podiņu lomu krāsns dūmošanas samazināšanai īsti jau negribētos piekrist - jo krāsns ķieģeļu mūra pamatkorpusam jau nu būtu jābūt pietiekoši kvalitatīvi uzmūrētam - kā vispār jebkurai ķieģeļu krāsnij...un haltūristiem būtu jādod aubē....

Lūk tie padomju laiku apaļo krāsņu modeļi ar skārda apdari, kā man šķiet - tie tikai tāpēc aizgāja topā - jo pēc kariem bija masveidā par velti pieejami nekvalitatīvi apdrupuši ķieģeļi vai pusītes - tos nahaļavu pieskaldīja un lēto māla javu nežēlojot samūrēja aplī - un lai būtu pa smuko - aplika ar skārdu...un no šitāda sviesta radās mode - pie kuras viens otrs pieturās līdz šobaltdienai....kaut kā tā laikam....

Un tā apaļo krāšņu skārda apdare - tā noteikti un točno krāsns dūmošanu ierobežo ....

Lai kvalitatīvi uzmūrētu podiņu krāsni, ir vajadzīgs meistars. Meistari arī mūrēja krāsnis pilīs un muižās. Parastā zemnieku mājā pārsvarā bija ķieģeļu krāsnis, kuru jau varēja uzmūrēt māzak kvalificēts amatnieks. Krievu laikos vajadzēja būvēt daudz mājas un ātri. Skaidrs, ka meistaru nebija un tad radās bleķa krāsnis, kuru faktiski varēja uzmūrēt parasts strādnieks. Tur tak nekāda māksla vairs nebija sakraut tai bundžā iekšā ķieģeļus. Lai gan, es esmu redzējis šķbas bleķa krāsnis. Acīm redzot mūrnieks, kā līmeņrādi, bija izmantojis polšu un mūrējis kārtīgā kunga dūšā. No otras puses, kam gan laukos, blakus lopu kūtīm bvēētajas daudzdzīvokļu mājās, mūrēt Rundālrs pils izskata podiņu krasnis, ja slaucējas tos dzīvokļus aizdi*** gada laikā. Saku to no pieredzes, jo man fāterīts bija celtnieks un remontēja tādus dzīvokļus.

Vai varat, lūdzu, ieteikt podiņu krāsns meistaru Jelgavā vai tās apkārtnē?

Nu negribētu es ar veselu būvinženieri strīdēties, BET:

Kārtīgi meitari NEKAD podiņus neizmanto "tupai ķieģeļu krāsns apmūrēšanai"... Tas nu gan ir modernā laikmeta "haltūrisms".
Vienīgais ko mūrē no šamota ķieģeļa ĪSTĀ podiņu krāsnī ir KURTUVE. Pieļauju, ka sarežģītākās konstrukcijās var būt atsevišķi "nesošie elementi" mūrēti... Nu ja liiiiela un jaudīga krāsns, varbūt uz "badakanti" kaut kur kurtuves tuvumā liek ķieģeli un apšuj ar podiņu.

Vismaz vecajās grāmatās cik esmu rasējumus redzējis, vidēja izmēra podiņu krāsnij (nu uz 1-2 istabām ~30-50 m2), nekādi ķieģeļi(bez kurtuves) neliekas.
Variējot ar podiņa iekšējā pildījuma biezumu, optimāli panāk krāsns VIENMĒRĪGU termisko izplešanos. Parasti pie kurtuves podiņu pilda ar māla ķieģeļu/podu lauskām un māliem, sasniedzot ~2 podiņa biezumus, tālāk no kurtuves pakāpeniski samazina pildījuma biezumu...

Ar ķieģeli to panākt grūti. Vietām biezums būs ar krietni par lielu ilgi sils cauri... Vietām (kurtuves tuvumā) ķieģeļi ātrāk karsīs un straujāk izpletīsies- neizbēgami radīsies plaisiņas šuvēs... Ja kurtuve izmūrēta peldoša un dūmenī laba vilkme- sīkums... Ja pamanās kurtuvi samūrēt cieši saistītu ar pārējo mūri- saplēsīs ne tikai šuves bet pat ķieģeļus... Un var sākt dūmot visa uzparikte...

Respektīvi- ir bezjēdzīgi apšūt ķieģeļu krāsni ar podiņiem, lai panāktu kaut kādu "hermētiskumu". Ja staigās ķieģeļi, plaisās podiņi... Visa podiņu "JĒGA" pazudīs...