Sveicināti!

Sākšu ar to, ka šis ir mans pirmais raksts šeit, bet jau labu laiciņu nodarbojos ar cītīgu lasīšnanu par man interesējošo tēmu - apkures apsaistes izveidi privātmājā. Liels paldies visiem kas šeit ir izteikušies, esmu ievācis labu daudzumu informācijas un jau gandrīz visu izlēmis, bet pāris jautājumi tomēr uzradušies.

Tātad situācija

Ir ~140m2 privātmāja, būvēta krievu laikos, divos stāvos. Siltināta, cik apskatījos, ne īpaši. Bēniņos iepriekšējie īpašnieki izrullējuši 50mm vati, bet samērā slikti.

Sākumā apkure bijusi uz pašteci ar vaļējo izplešanās trauku vannas istabā (2. stāvā), bet tie paši iepriekšējie īpašnieki pārtaisījuši sistēmu uz slēgto ar piespiedu cirkulācijas sūkni.
Apsaiste smieklīga - no katla izejošais iet četrgaitas vārstā no apakšas, vārsta viena puse uz katla atpakaļgaitu, otra uz radiātoriem, atpakaļgaita no radiātoriem uz vārsta augšu. Virs vārsta sūknis uz radiātoriem, viss.

Tā kā sistēma labota 100 vietās, daudz kur sulojās un nav katla atpakaļgitas temperatūras aizsardzības (nu ir tik cik ar roku var noregulēt), vēlos visu sistēmu pārtaisīt. Atstāšu to pašu katlu (gāzģenerācijas DAKON gassogen 24), akumulācijas tvertni un pārvilšu radiātoru trubas (dažus radiātorus arī gribu pielikt klāt).

Lasot forumu nonācu pie tā, ka jāizmanto tā sauktā standara shēma kā šeit [www.atmos.eu]
Gribu arī izveidot pašteces iespējas katls --> akumulācijas tvertne un atpakaļ, kas jau ir iepriekš dotajā shēmā ar klapītēm, resnām trubām (domāju, tādas pašas kādas iznāk no katla - 11/2''), ar nelielu slīpumu. Bet nesen izlasot vienu diskusiju boot.lv forumā nedaudz apstulbu par šīs apsaistes darbošanās spēju, diskusija šeit - [www.boot.lv], konkrētais posts [www.boot.lv]

+ Tam visam klāt otrajā stāvā (tieši virs katlatelpas) ir samērā slikti uzmūrēts ķieģeļu kamīns. Nākotnē plānots viņu pārmūrēt un varbūt viņā ielikt kamīnu ar centrālapkures pieslēgumu, gribētu paredzēt vietu arī tam, lai pēc tam nav daudz jāpārtaisa.

++ Un vēl, virtuvē ir mūrētā plīts ar jau iepriekš ieliktu "čūsku" no 3/4 trubas. Iepriekš ar to varēts sildīt siltais ūdens, nebūtu slikti ja varētu arī šo čūsku izmantot apkurei/'ūdenim, ja meitene ko cepj vai vāra, nav jākurina papildus katls, rudeņos, pavasaros vajadzētu pietikt.


Tad īsumā:
1) Vai manā dotajā (atmos) shēmā esošā sūkņa un termostatiskā trīsgaitas vārsta apeja funkcionē kā vajag, vai tomēr lietotājam VW no boot foruma ir taisnība?
2) Lūdzu palīdzību apsaistes shēmas dizainēšanā, vai var visus apkures "katlus" slēgt paralēli, protams, katram veidojot savu mazo loku utt?...,

O, atradu atmosa shēmu, [www.atmos.eu],

Būšu pateicīgs par jebkuru atbildi, Artūrs.

Ja tev bažas sagādā mazā loka mezgls, izmanto jau gatavu ražojumu, kurš darbojas kā vajag, piem. Laddomat.

Nu jā, principā bažas par to, ka pēc akumulācijas tvertnes sasildīšanas un katla izkurēšanās katla automātika atslēdz sūkni, līdz ar to klapīte (apeja ap sūkni un ternovārstu) vaļā. Mājas sūknis dzenā ūdeni caur katlu, nevis akumulācijas tvertni...

Laddomat esmu skatījis, bet ne tik smalki, viņam tiešām ir kaut kāda apeja paštecei ja pazūd elektrība? Tur vienīgais kas der ir elektro vārsts kas normāli ir vaļā, ar elektrību ciet.

Labi, sameklēju, palasīju, tiešām rakstīts ka nodrošina pašteci pie elektrības zudumiem! Tad papildu jautājums, cik lielu sūkni vajag mazajam lokam? Tīri teorētiski vajag pārnest maksimālo katla jaudu uz akumulāciju pirms katla vilkmes regulātors vai ventilātors sāk vērties ciet, bet vai kāds var padalīties ar kādu formulu?

Katls, nu paņemsim ar rezervīti 25kw, trubas 1 1/2, tvertne aptuveni metra attālumā, ko tur vēl vajag zināt?

Boot vairāk taisnība ir Ronaldam. Ja liek apeju un tā ir jāliek, ja neizmanto kaut ko citu, tad cirkulācijas sūkņa vadība ir jāliek tā, lai tas sūknētu laikā kad katls strādā. Var primitīvi no katla ieslēgšanas pogas, iespējams var arī no dūmgāzēm - tajā gasogenā tāds sensors jau varētu būt iebūvēts. Katls kā dzesētājs nesanāks, jo cirkulācija tur nenotiek.
Tāda katlam kā 25kw sūknis ir vajadzīgs vismazākais. Svarīgāks ir caurules diametrs. Šajā gadījumā 1 1/2 ir mega caurules - pie tādām var slēgt klāt arī 40kw.

Nu vot, Par kurināšanas sākumu skaidrs, man tā arī ir, kā ieslēdzu katlu, tā sūknis rūc, bet bet man katls pēc izkurēšanās izslēdz sūkni kad atdzisis.
Pa manam, pēc VW rakstītā izlasīšanas, domas ir tādas pašas- ja mājas sūknis velk ūdeni no radiātoriem un pūš atpakaļgaitā, vai viņam nebūs vieglāk izpūst atpakaļgaitu caur atvērto klapīti (apeju sūknim un termovārstam), vai tomēr ies caur akumulācijas tvertni?

Par to trubu resnumiem ir tā, nav man pieredzes ar pašteces sistēmām, bet tur viss ir diezgan resns, domāju, lai nebūtu kaut kādas nevajadzīgas pretestības mauks uzreiz tāda paša izmēra trubas kādas nāk no katla uz aķi. Tālāk jau kaut ko mazāku- līdz kolektoram, visdrīzāk 1 1/4, tālāk jau Tievāku PPR.

Par sūkņa jaudu domas dalās, daļa saka, ka pietiek ar pavisam mazu, daži (tai skaitā RX šeit un, ja nekļūdos VW no boota) ka vajag baigo monstru, kam lai tic? Varbūt ir kaut kāds aprēķins?

Lietojiet attiecīgo Laddomat [www.laddomat.se]
un viss.

Mazajam lokam noteikti tikai laddomat vai citu analogu katla lādēšanas mezglu gatavo, jo pašam vākt ir čakars. Mazajam lokam parasti līdz 40kw ir sūknis 25/32-4 Ja māju slēdz mazajā lokā starp katlu un aķi, var būt nevēlama plūsma caur katlu. Tādos gadījumos siltuma akumulatoru izmanto kā hidraulisko atdalītāju.
Katls 25kw priekš 140m2 drusku par mazu. Es teiktu, ka vajaga 30-40kw, jo no katla jaudas atkarīgs aķa uzlādes ātrums.Vairākus katlus var slēgt pie aķa ar vairākiem izvadiem, izvadus var uzmetināt. Mazākas jaudas papildus katlus(virtuves pliīts), var pa tiešo pie kolektora. Kamīnu pie aķa.
Piebildīšu: Uz mazā loka apvada paštecei ir parasti sūknis, uz taisnās līnijas gravitācijas vārsts.

Sūknim var rēķināt l/min, bet monstru 25kw nevajag. Man kādreiz bija uz 18kw 25-20-180 grundfos un strādāja tikai 1 ātrumā, kas ja nemaldos bija 25w jauda - lielāki ātrumi tikai čakarēja pasākumu. Tagad man ir jaunais sūknis pico ar kādiem 10 w vai mazāk - slinkums pētīt. Laddomata nelaime ir tāda, ka tos joprojām komplektē ar vecā parauga sūkņiem, vismaz pirms brīža tas tā bija. Jau rēķinājām to pasākumu - ar jauno sūkni pašam nokomplektēt ir lētāk nekā gatavais laddomat. Laddomata vienīgais superpluss ir viņa kompaktums.

Katlu kā dzesinātāju joprojām uzskatu par nepamatotu pasākumu. Turpgaitu māja ņem no akumulācijas augšas, kura ir augstu. Pat ja pieņem, ka vieglākais pretestības ceļš ir caur katlu nevis akumulāciju (kas ir stingri pašaubāmi), tad vienīgais kas var notikt ir remdenā (ap 30 grādu) atpakaļgaita katlā. Radiatori tāpat nevar vairāk nosmelt par tiem 30. Katlā tādā teorētiskā pieņēmumā var dzist tikai atpakaļgaita. Bet reāli, ja pieslēdz pie mucas siltuma noņemšanu, tad kādā veidā kaut kas var atdzist caur katlu? Tad jau man to vien katls darītu kā dzesētu sistemu - bet tas nenotiek.

Īsti nesaprotu to Laddomata shēmu. Kas notiek, ja pazūd elektrība un katls "uzvārās"? Vai tad atpakaļgaitas uz katlu nevajag līniju ar pretvārstu, kas appiet to Laddomata iekārtu?

Pareizi uzstādīts Laddomat strādās arī uz pašteci.