UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Pirmskara podiņkrāsns
Autors: Dabis ()
Datums: 25/09/2015 14:25

Laba diena.

Lielu daļu bērnības esmu kurinājis krāsni, bēdu nezinot.
Bet šobrīd esmu atdūries pret man nepazīstamu zvēru.

[snag.gy]

Krāsnij augšā (bildē nevar redzēt) ir tikai viens regulators, attiecīgi VAĻĀ/CIET, sauksim par šīberi.
Tas apaļais caurums, kas zem krāsns durtiņām, ir kas tāds ko es nevaru izskaidrot, tikai tapēc, ka viņš rauj iekšā gaisu neatkarīgi no tā vai šīberis ir vaļā vai ciet! Kas tas tāds?

Krāsnij ko lietoju bērnībā, apaļā cauruma vietā nāca mazas durtiņas, ar kuru palīdzību regulēju vilkmi, atiecīgi pie iekuršanas tās tika plaši atvērtas, vēlāk jau tikai maza spraudziņa atstāta lai piekļūst nedaudz gaiss lai lēni kurās.

Tad šai krāsnij vienīgais veids kā palielināt vilkmi un pielaist gaisu ir turēt nedaudz atvērtas lielās durtiņas, pa kurām liekam kurināmo. Un tagad interesantais: ja viņas aizver pa visam (stingri pievelkot ar rokturi) - liesmas tulīt pat apdziest! Tad sanāk tas apaļais caurums, kurš rauj gaisu iekšā, nemaz nevelk to gaisu cauri galvenajai kamerai, tas ir kur kurās malka, un izskatās bezmaz vai, ka tas caurums savienots pa taisno ar skursteni, jo kā minēju, tad šīberi aizverot viņš tāpat rauj gaisu iekšā! Jāpiemin vēl, ka iespīdinot tai apaļajā caurumā, pelnus neredzam, kautkāds tunelis kautkur aiziet, labi nevar saskatīt.

Jāpiemin, ka visas cukas krāsnij no visām pusēm ir aizmūrētas! Kāsns šai pusē atrodas 3 cukas, otrpus sienai 2.

Man izdevās arī kārtīgi izkurināt krāsni lai nepaliek balti brikešu gabali no rīta un tas iespējams šādi: nogaidīju līdz skaidu briketes kārtīgi aizdegas un viscauri apdeg un nekur nav baltas palikušas, kas aizņem 40 - 60 min, un tad aizvēru pavisam tās durvis ciet un pievilku ar rokturi. Sanāk liesma apdzisa, bet briketes gruzdēja kādas 5 stundas līdz pārvērtās mazā pelnu čupiņā. Krāsns karsta jau no 3 briketēm, tvans izstabā itkā nenāk.

Tātad jautājums kam tas apaļais caurums, ja viņu neietekmē šīberis un kā vispār pareizi būtu kurināt šo pirmskara uzparikti?!

Jauku un siltu dienu! ;)

Re: Pirmskara podiņkrāsns
Datums: 25/09/2015 15:34

Apaļais caurums visticamāk ir ventilācija, kura dzen istabas vēso gaisu no grīdas apkārt krāsnij un pa augšu vai kur citur izlaiž silto atpakaļ istabā. Tas ir normāli un tur neko regulēt nevajag - tāda ir krāsns konstrukcija - tas tunelis palīdz efektīvi noņemt siltumu no kurtuves. Ar skursteni tam nav saistība un strādā tas tikai tad kad krāsns ir silta.

Šī krāsns ir bez pelnbires - tāds arhaiskāks modelis. Vienīgā regulācija notiek ar lielajām durvīm - iekurinot tās ir vairāk pavērtas un pamatkuršanās laikā tās ir attiecīgi stiprāk pievērtas. Cik lielai spraugai jābūt - to pašam jānoķer. Var paskatīties kādas kvalitātes dūms nāk ārā
- tumšs un pelēks - nepilnīga sadegšana par maz/par daudz skābekļa, par daudz malka iemesta, slikta malka utt.
- gaišs dūms - labi
neredzams dūms - izcili.

Ar gruzdināšanu arī nav īpaši jāaizraujas, jo tas nesadzedzina pilnvērtīgi kurināmo, mazāka efektivitāte, vēss un netīrs dūms, kas rezultējas skursteņa bojāšanā.

Re: Pirmskara podiņkrāsns
Datums: 25/09/2015 15:36

Arī par briketēm. Es nezinu konkrēti par skaidu briketēm, bet ar senos laikos populārajām kūdras briketēm daudzas krāsnis tika nobeigtas - par karstu, krāsns ķieģelļ sabrūk.

Re: Pirmskara podiņkrāsns
Autors: paskars ()
Datums: 25/09/2015 18:54

Kā pareizi kurināt podiņu krāsni ar apakšējām pelnu durtiņām?
Kad krāsns iedegās, likt pilnu muti ar malku un atstāt degam - protams apakšējām durtiņām maza šķirbiņa vaļā. Vai labāk likt iekšā ilgstošāk pa 1-2 pagalēm?
Mājās ir laba podiņu krāsns, kas samērā ilgi tur siltumu, un negribās to sabeigt.
Pārsvarā jau tiek kurināts ar gāzes katlu. Krāsni iekurinu, ja gribās savādāku to siltumu.

Re: Pirmskara podiņkrāsns
Autors: Dabis ()
Datums: 25/09/2015 20:47

to "Vilnis_Radio"

Pateicos par atsaucību.

Par to gruzdināšanu. Vai tad nav tā, ka jo lielāka gaisa caurplūde, jo lielāki siltuma zudumi?
Ja arī tas kurināmais netiek pilnībā sadedzināts/izmantots, tad tomēr pie mazas - turpat niecīgas gaisa caurplūdes tas siltums vairāk aizies uz podiņiem/krāsns sienām un mazāk izplūdīs pa skursteni un kā tad šis summējas ar to effektivitāti kopumā?
Un pie gaisa caurplūdes tā malka/briketes tak nodeg vismaz 2 ātrāk, nekā ja tas kurināmais gruzd bez liesmām?

Es pieļauju ka kļūdos, jo es nezinu fiziku tik labi, bet loģiski šķiet, ka jo mazāka gaisa caurplūde, jo mazāk siltums aiziet pa skursteni un ilgāk deg/gruzd tas kurināmais.

Par to ka tur rodas dūmvadam apgrūtinoši piesārņojumi lēnām gruzdinot - jāpiekrīt, bet to skursteni katru gadu saimnieki apseko, un vai man būtu jādomā par saimnieka (ne mana) skursteņa tīrību vairāk, kā par savu naudu, kas 2 x vairāk aizies laukā pa skursteni, ja es ar pusatvērtām krāsns durvīm 2 x ātrāk nokurināšu tās briketes, itkā lai saglabātu skursteni saimniekiem, kurš ar smaidu uz lūpām ņem no manis īres maksu?

Mans galvenais jautājums tagad ir kā vairāk iegūt siltumu, nevis saimniekam piepildīt kabatu. Nevienam jau es ieriebt nevēlos, tikai sākumā ir jāpadomā par sevi manuprāt.

Protams pieņemu, ka krāsni nevar pārkurināt, itkā esot tāds nerakstīts likums, ka vismaz 5 sekundes jāvar roku noturēt pie krāsns tās karstākajā punktā.

Piemetināšu vēl, ka atstājot minimālu šķirbu krāsns durvīm, šad tad nāk istabā tvans, caur tām pašām durvīm, sanāk, ka nepietiek vilkmes un sarodas daudz par daudz dūmi un nespēs izskriet pa skursteni un nāk istabā, tad es varu turēt tikai palielu šķirbu (2 cm platumā) vai pavisam ciet.

Re: Pirmskara podiņkrāsns
Autors: Uldis_s ()
Datums: 25/09/2015 21:31

Krāsns ir jāaizkurina ar lielu vilkmi, pēc tam vilkmi samazina līdz tādai, lai dūms nepaliek melns/plūsmā esošs sērkociņš netiek nopūsts un liesma nav pilnīgi horizontāli. Vilkmi vispār vajadzētu regulēt ar šīberi, nevis durtiņām.
Krāsni kurinot ar labu vilkmi, pēc iziešanas caur mūrīti tāpat dūmu temperatūra ir niecīga. nekas tur ārā pa skursteni neskrien, viss paliek mūros. Ja vilkme ir par mazu, tad malka kārtīgi nesadeg, veidojas kvēpi, skābes, un, tā kā skurstenis ir par vēsu, viss mitrums turpat arī kondensējas un skurstenis pamazām aizaug. Sodrēji un pelni ir ļoti labs siltumizolācijas materiāls - tas nozīmē, ka no iekšpuses aizaudzis skurstenis un mūrīša dūmejas neuzsilst!!! tad gan var kurināt cik grib, viss gaisā.
Tas par dūmejām un skursteni.
Savukārt pati krāsns jau uzkarst tikai tad, kad aizšauj šīberi un turpina kvēlot ogles. Šajās oglēs jau ir tas pats siltums. Tādēļ metot pa vienai, pa divām pagalēm, tā nav krāsns, bet kamīns. Starp citu, nepārtraukta kurināšana ir ātrākais veids kā pārkurināt krāsni. Krāsns drīkst silt tikai pēc tam, kad šīberis aizšauts!!

Domāju, ka briketes podiņu krāsnij īsti neder. Podiņu krāsns nekādi nedraudzējas ar gruzdēšanas režīmu, savukārt ar vilkmi varētu būt par karstu.

Re: Pirmskara podiņkrāsns
Datums: 25/09/2015 23:46

Jā, pareizi Uldis_s saka par to gruzdināšanu = tas tik tiešām ir mīts, ka ilgi un lēnām kurinot siltums paliek vairāk. Ir jābūt balansam, kuru nosaka katra krāsns. Krāsnis tik ļoti viena no otras atšķiras, ka pateikt kā ir pareizi kurināt nav iespējams - tur ir jāeksperimentē utt. Dažreiz ir arī tā ka krāsns vienkārši ir nepareizi uztaisīta un tad kurini kā gribi, bet lietderība švaka.

Ja tev nāk tvans, tad nudien kaut kas nav labi ar vilkmi. Vai nu skurstenis vai arī pašā krāsnī šahtas visas jātīra. Ja viss tīrs un tik un tā nāk iekšā, tad laikam neko nevar izdarīt īres dzīvoklī jēdzīgu.

Paskars. Jāeksperimentē. Es laikam vadītos no tā kā izskatās dūms, lai saprastu divas galvenās lietas - cik ir daudz vai maz jāmet malka vienā metienā un kādā stāvoklī jābūt durvīm. Skaidrs, ka ir 2 cikli - iekurināšana apmēram 10-15 min. un pamatdegšana, teorētiski vēl ir 3 cikls kad deg ogles, bet nu neies jau virināt tās durvis tik bieži, tāpēc parasti dzīvo ar diviem šķirbu stāvokļiem.

Re: Pirmskara podiņkrāsns
Autors: Dabis ()
Datums: 26/09/2015 15:14

Ok, bilde top turpat skaidra.
Bērnībā kurināju, likās esmu eksperts, bet krāsnis ir dažādas tomēr.

Vēl gan neviens nav izskaidrojis, kapēc visas cukas aizmūrētas?
Kādreiz iespējams nācis dūms gar cuku šķirbām un kāds piegājis ar ātrāk/lētāk variantu vai vienkārši nesapratis ko dara? Vai ja viņas aizmūrē, nerodas problēmas ar laiku? Vai arī varbūt kāds kas aizmūrējis to ir darījis ar domu, ka pēc sezonas ar kaltu atskrubinās vaļā un atkal aizmūrēs?
Vai tad cukas nav jātīra periodiski, bērnība atminos fāteris katru gadu tīrīja.

Saimnieks šeit nekad nav dzīvojis un izskatās ko no krāsnīm neko arī nesaprot, arī nav jēgas jautāt, tas viņu neinteresē.

Vēlviens jautājums: aptuveni cik daudz var palikt sarkanas ogles līdz jāšauj šīberis ciet?
Nu uz aci, piemēram cik saujas? Galvenais biedēklis šeit - tvans un nepamošanās iespējas.
Bet kautkur lasiju, ka tvans beigās nerodas, tas jau izdedzis. Tad kā tur īsti ir, šaut ciet šīberi kad viss jau nodzisis, vai vēl kvēlo saujiņa ogles?

Re: Pirmskara podiņkrāsns
Autors: Dabis ()
Datums: 26/09/2015 15:21

Ā, tas tvans nāca iekšā jo... es pēc aizkuršanās biju aizvēris durtiņas pavisam (pievilcis ar rokturi) un pēc stundas atverot - viss apdzisis, tik nedaudz gruzt un atstāju šķirbu lai kurās labāk, tad arī sanāca biku tas tvans, bet kad kurās tad jau aiziet viss smuki prom. Iespējams gruzdot turpat bez gaisa piekļuves, atverot durvis tas tvans bij saradies tik daudz ka saskrēja arī telpā, bet nāca redzamiem dūmiem, pat atverot durvis līdz galam tas nāca kādu laiku. Nu iespējams gaiss spiedīgs bija un māja 3 stāvu, varbūt švakrāka vilkme tam skurstenim tai brīdī bija un tie dūmi tad arī saskrēja iekšā.

Re: Pirmskara podiņkrāsns
Datums: 26/09/2015 20:21

Cukas mūrēt ciet ir tāda mode primitīva - ir redzēt daudzviet. Laikam tāpēc, ka slinkums bijis taisīt lūciņas no metāla. Aizmūrē ar māliem vai ko tamlīdzīgu un viss ir hermētiski. Vienīgi tīrīšanai jāatbaksta vaļā un pēc tam atkal jāsmērē ciet.

Nu jā, katru gadu jau vajadzētu iztīrīt, jo visi uzsēdumi un sodrēji ievērojami samazina efektivitāti. Bet krāsnīm tā ir, biežāk netīra, jo tas ir pārāk sarežģīti. Modernām krāsnīm tīra ļoti bieži un tur tīrīšana ir pārdomāta, lai to ātri un tīri izdarītu. Bet nu krāsns ir krāsns - vienreiz sezonā būtu ļoti labi.

Tvans nav labs. Parasti sabaksta ogles un ja nav dzelteno liesmiņu, tad pieņem, ka var vērt ciet. To cik pasākums ir bīstams nosaka šībera hermētiskums. Ir tādi šīberi, kurus aizver un vari būt drošs, ka tvans nebūs. Mūsdienās pārsvarā šīberi ir vispār pilnībā neaizverami, lai tvana problēma vispār atkristu. Es godīgi sakot pieturos pie nehermētisko šīberu koncepcijas. Nu aiziet kaut kāds mikroskopisks siltums, bet toties nebūs tvans 100% un arī mājai ventilācija ir noderīga. Pavisam nesen uzaicināju draugu uz jaunuzceptās pirts krāsns iekuršanu. Viņam paranoja ar vēršanu ciet. Tā ļoti ātri aizvēra šīberi un aiztaisīja visas durvis. Gaisā reāli var just mega mitrumu no būvniecības. Kad aizgāja, tad atvēru šīberi vaļā un vēl logus attaisīju. Cita lieta. Pie viņa mājās tas pats, viss sapelējis un mitrs un tad viņš ar pretsēņu līdzekļiem ņemas pa sienām, lai gan es viņam saku - tu kurini vairāk un vēdini. Bet nē - nu vēdināt vajag un tas nāk par labu mājai un cilvēkam. Tā ka var droši nesatraukties par šīberi - ja aizvērsi durvis krāsnij blīvi un šībers būs vaļā, būs arī ļoti labi. ;)

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.