Pēc bildes redzams, ka sistēmai nav mazais loks vispār. Nu tad ko var gribēt?

Skursteni droši vari neaiztikt, vismaz šajā problēmā tas melnais gabals nepiedalās. Cita lieta, ka viņš ir līkumiem un var ietekmēt vilkmi, bet tā ir cita opera.

Kaut gan varbūt ka tur ir domāts mazais loks ar to zilo 3gaitnieku un servomotoru? Nevar bildē redzēt kas tur ir par savienojumiem aiz akumulācijas. Katrā ziņā ja tas ir īsais loks, tad dīvains. Kaut kas aju tur ar to apsaisti man šķiet nav kā nākas.

Mazais loks iet no tā zilā trīsgaitnieka caur siltā ūdens boileri.
Katla sūkni regulē Salus automātika (melnā kastīte pie sienas). Tur var uzregulēt vienu temp., kuru pārsniedzot sūknis ieslēdzas un zem kuras sūknis izslēdzas. Bet paliekot ieslēgtam otram sūknim, tas caur aķi dzen silto ūdeni arī uz katlu, kas manuprāt galīgi nav vajadzīgs (Katls darbojas kā liels radiators, kas novada siltumu skurstenī.

Gruzdēšanas režīmā visvairāk tek pa melnā dūmvada savienojumiem, kā arī mazliet pa paša katla apakšu, pa durtiņām netek. Ja nosiltinātu melno cauruli, tad kondensāts neizgulsnētos melnajā dūmvadā un varētu gruzdināt, bet tas mitrais tvaiks tik un tā veidosies un izgulsnētos kur tālāk ķieģeļu dūmvadā.

Es nezinu, manuprāt tev jāsāk ar to, ka apsaiste tomēr jāsavelk pareizi. Tev tur ir daudz kļūdas acīmredzami, pat nav vērts tās iztirzāt. Diezgan skaidrs, ka tev atgaita nav normāla uz katlu, jo tā iet caur ne tur kur vajag. Boileri principā īsajā lokā neslēdz, jo tas nodzesē atgaitu. Visa tā automātika patiesībā ir lieka standarta apsaistei. Tāds retorisks jautājums - kāpēc neliki standarta apsaisti, bet veici jaunradi? Tagad tas tev izmaksās dārgāk, jo pārtaisīt ir viena summa un daži pričendāļi arī tagad ir lieki. Un jāpārtaisa būs, jo pie šāda varianta normāli tas katls nestrādās.

Un malku arī pārbaudi, jo ja tev tik ellīgi tas kondensāts tur skalojas pa visiem robiem, tad tā ir pazīme, ka ar malku kaut kas arī nav kārtībā. Pie sausas malkas un greizas sistēmas kaut kā nebūt ar dievu uz pusēm var dzīvot un darva un tās štelles krietni maz rodas.

Primāri jau gan šie jautājumi būtu jāuzdod sistēmas uzstādītājam, un jāsaņem izsmeļoša instrukcija par katra mezgla lomu katrā cikla posmā.
Pie kaut kādas pārbūves drīkstētu ķerties tad, ja jūt, ka uzstādītājs to ir sakrāmējis bez atbildības par sistēmas turpmāko ekspluatāciju.
Lai forumā attālināti apspriestu problēmas, šobrīd ir nepietiekams informācijas apjoms, un katrs stumj batonus no sava skatu leņķa, dažs pat no sveces tipa katlu apkalpošanas principiem.

Es arī domāju,ka malka īsti sausa noteikti nav(līdz 15%). Arī ķieģeļu dūmvads galīgi nav piemērots gruzdēšanas režīmam. Kāpēc vispār vajadzīgs gruzdēšanas režīms ja ir akumulators? Daudzi bļauj,ka akumulators par mazu-jā varēja būt lielāks,bet tas tik un tā samazina diennakts temperatūras svārstības-tātad labāk nekā nekāds (manas subjektīvās pārdomas).

Konkrētajā gadījumā izskatās, ka gruzdēšanas režīms tiek lietots dēļ nepietiekamas ietilpības akumulatora. Akumulators nespēj ne paņemt pretī katla saražoto siltumu, ne nodrošināt tā atdevi ilgākā laika periodā. Gruzdēšanas laikā temperatūra ir mazāka nekā degšanas procesā, un tādejādi tiek stiepts siltuma padeves laiks. Pie atbilstoša lieluma akumulatora katls tiktu izkurināts ātrāk, pie normālām temperatūrām, darva un kondensāts neveidotos, katlu un skursteni nečakarētu, kā arī siltums pietiktu pietiekoši ilgam laikam. Protams jābūt arī pareizai katla apsaistei, bet par to jau forumā ir runāts neskaitāmas reizes...