Vari palasīt šeit [www.koknese.lv]

Ciema teritorijās situācija sekojoša:
1. jāiet uz būvvaldi vai citu atbildīgo iestādi ar iesniegumu, kurā uzskaita visus cērtamos kokus pa sugām, to caurmērus un pieliek topogrāfiju ar atzīme'tajiem kokiem
2. būvvaldes darbinieks veic apsekojumu dabā
3. būvvalde pieņem lēmumu par ciršanas atļauju un sarēķina cik jāmaksā par nociršanu - mk noteikumu formula, kas tiek papildināta ar katrā pagastā noteiktiem koeficentiem
4. samaksā nodevu, saņem ciršanas atļauju

drīkst cirst periodā no 1.jūlija līdz 14.aprīlim.

P.S. Ādažos Par 2 bērziem D=25cm un 2 vītoliem D=50cm kopā nodeva pēc formulas EUR 26.25

Par to, ka cirst var, es zinu. Bet vai tiešām man jāmaksā par viņiem, ja zeme pēc statusa nav mežs? Māja nebūs nekāda gigantiskā - 150m2, bet pats gabals ir 4400m2 un lielākā daļa ar kokiem.

Ne nozāģēs tik cik vajag mājai, tad gaismas/saules nebūs pietiekoši un pagalma kā tāda nebūs, bet mežs.

Paldies RBM. Man tur kosmiska summa sanāk, jo man koki daudz un resni :(

Nuuuuu, par daudziem un resniem kokiem būs ne tikai izdevumi, bet arī ieņēmumi.

Domā, ka varētu sanākt 1:1? Cik iztērēšu, tik dabūšu par kokiem?

Bet vispār, tie koki ir kautkur uzskaitīti? Kas liedz pa kluso daļu nogāzt un daļu oficiāli ?

Lai sarēķinātu aptuveno summu kura būs jāmaksā par koku nociršanu - ar ko sākt? Jāmeklē kāds cilvēks, kas saprot kautko no meža, kas atnāks, samērīs, saskaitīs, sarakstīts kādu aktu un tad balstoties uz tiem datiem varētu aptuveni sarēķināt? Kā tādas profesijas cilvēku sauc?

tak rekur [likumi.lv] viss rakstīts. Projektā jāparedz koku ciršana. Projekta autoram, principā, arī jāparedz izsauļojuma nodrošināšanai nocērtamie koki. Būvvaldes saskaņojums jau būs tā pati ciršanas atļauja. Jāmaksā būs, un to tev vietējie vietvalži paši sarēķinās, atbilstoši mk un pašvaldības noteikumu koeficentiem./.

--------------------------------
paķimerējos ap savu vasarnīcu.
[vasarnica.blogspot.com]
tagad snaikstos ap nākamo objektu:
[mezamaja.wordpress.com]

Cik jāmaksā pirms ciršanas, visticamāk, drīkst saskaitīt tikai konkrētās pašvaldības pilnvarota vai nolīgta persona, kura atbilstoši tehnoloģijām arī piefiksēs cērtamos un atstājamos kokus gan dabā, gan foto, gan uz papīra vai elektroniskā ierīcē, bet droši vien, pirms tam vajadzīgs dokuments, projekts.
Sagadīšanās pēc, varbūt šis speciālists spēj dot arī provizoriskus iegūstamo sortimentu apjomus novērtējot pilnu kvalitāti dabā, tomēr tas nenozīmē, ka cirtēji tieši tā zāģēs, jo viens, piemēram, zina robu, kur konkrētā brīdī dārgi iepērk stabus, citam steidzīgi vajadzīgi konkrēta nestandarta garuma zāģbaļķi, savukārt vēl kāds varbūt sarēķina, ka vislielākā peļņa sanāk pārdodot malku berkubos DDDD, un dod vislielāko summu par cirsmu. Tā tomēr atsevišķa, specifiska opera, kur var zaudēt, jeb nepaņemt pulkākus simtus vai vairāk EUR. Galvenais, pašam nesačakarēt kvalitatīvu augošu pārdodamo izejmateriālu, un nepaļauties tikai uz pāris pirmo uzpircēju pasakām par koku zemo kvalitāti.

Praktiski problēma jau ir detalizēti iztirzāta. Ja nav mežs, tad visas darīšanas tikai ar būvvaldi, vietējo pagastmāju. Jāpalasa vietējos apbūves noteikumus, parasti šādas teritorijas nav vienkārši apbūvei, bet apbūvei ar papildu noteikumiem (cik drīkst nocirst, cik jāatstāj utml.). Taču dažādos ciemos katrā sava kārtība.