Sveiki, gribu uzdot stulbu jautājumu, lūdzu nesmieties!
Vairākus gadus jau lietoju Rudesta (sveces tipa katls) katlu, un esmu apmierināts, vienīgā problēma ir tā, ka viņš dod uz radiatoriem 60grādus, tipa pa karstu.. ātri paliek karsts:D gribas pavilkt, izlīdzināt to sildīšanu un liekas, ka akumulators būtu īstā štelle. Māja nav liela, ap 70 m2.
Jautajums, cik lielu būtu optimāli likt un kāda isti ir tā sistēma, kā viņa darbojas?

Jautājums nav stulbs, bet iedziļinoties diezgan viltīgs!
Ilgdegšanas katli pēc būtības nav paredzēti aprīkot ar termoakumulācijas tvertnēm, jo būs problēmas ar ilgstoši auksta ūdens atplūdi!!!
Man pašam ir Stropuva, bet pamatprincipi visiem šī tipa kaliem ir vienādi.

Viss nav tik vienozīmīgi!
Teorētiski, ja izdomā ilgdegšanas katlu aprīkot ar akumulatoru. Tad jānodrošina tādu kuršanās sistēmu, ka atplūdē ieplūst pietiekoši karsts ūdens (ar atbilstošu caurplūdes daudzumu), savādāk būs problēma ar katla darvošanos.
1) variants. Pie iekuršanas palielina caurplūdi tā, lai katlā T neuzkāpj ātrāk kā pārējā sistēma.

Jautājums raksta autoram – cik līdz šim katla kuršanās laikā ir atplūdes T? Cik bieži jātīra katls?

Ja par karstu, vai tad nevar vienkārši paregulēt vārstu vai ventīli, lai mazāk siltuma iet uz radiatoriem? Vai arī sveces tipa katlam tik plaša modulācija nav iespējama un šajā siltajā rudenī, pie minimālajiem "apgriezieniem" tas ražo vairāk siltuma kā nepieciešams?

Siltuma padevi (kādu T vēlamies radžikos) var pieregulēt ar termogalvu, kas atrodas uz trīsvirziena vārsta, bet te ir viena problēma. Ja katlā turam 70-85 grādi un uz termogalvas noregulējam, lai uz radiatoriem padod piem. 40 grādus, tad tas nozīmē, ka tāda T ieplūdīs arī katlā. Tātad 70-40=30 grādu starpība, kā rezultātā būs biežāk jāpatīra katls.

Lai no šādas situācijas izvairītos uz radiatoriem jādzen vismaz kādi 50 grādi, bet lai telpās nebūtu „Taškenta”, jābūt uz radiatoriem termogalvām. Tātad katrā istabā regulē T pēc saviem ieskatiem, bet pa sistēmu dzen karstu ūdeni.

Katla apsaistē trūkst tāda elementāra lieta, kā mazais loks.

Ir jau man tas mazais cirkulācijas loks, kā Stropuvas instrukcijas pirmā shēma. Tikai man ir kombinētais boileris un radiatori, bez siltajām grīdām.
[lvdocz.com]

Princips sekojošs.
Pie iekuršanas viss siltums tiek dzīts vispirms caur boileri, tad pa radiātoru lielo loku, kamēr radiatoru atpakaļgaitā sasniedz ieregulēto T uz termogalvas. Piemēram, uz termogalvas ieregulēti 50 grādi, kad tā T tiek sasniegta radiatoru atplūdē, sāk strādāt mazais cirkulācijas loks, kas pēc tam visu laiku jauc ūdeni, līdz tādai T, kā noregulēta uz termogalvas.

Kādu labu laiku atpakaļ, es biju uzlicis sildelementu, kas atiet no termogalvas uz radiātoru turpgaitas caurules. Rezultātā baigi labi varēja regulēt siltuma padevi uz radiatoriem (uz radiatoriem nedzen vairāk kā piem. 40 grādi), bet bija baigi bieži jātīra katls, jo pamatīgi ātri auga ciet.

Kas tad notika – tātad uz termogalvas es ieregulēju, lai uz radiatoriem padod piem. 40 grādus, bet tikko katlā T paliek lielāka kā 40 grādi nostrādā mazais cirkulācijas loks, kas sāk jaukt ūdeni līdz norādītajai T. Kā rezultātā katlā T uzkāpj ļoti strauji, bet katla atplūdē nāk vēss ūdens.

Tapēc arī ražotājs norāda, ka sildements, kas atiet no termogalvas, jāliek uz radiātoru atpakaļgaitas caurules nevis turpgaitas.

Es neiedziļināšos darbības aprakstā, bet īsi jābūt tā: Iekurinot vispirms katlam jāsasniedz piem. 60' temperatūra un kad tas ir noticis, tālāk siltumnesējs tiek padots uz boileri vai radiatoriem (pēc pieprasījuma vai prioritātes).
Ja tā nenotiek un pirmais karstums katlu iekurinot nonāk radiatoros vai boilerī mazā loka vai nu nav, vai montēts nepareizi.

Iekurinot vispirms katlam jāsasniedz piem. 60' temperatūra

Ilgdegšanas katliem, es teiktu, ka šajā gadījumā ir izņēmums atšķirībā no pārējiem apkures katliem, jo ja sagaida, ka katlā T uzkāpj piem. 60 grādi un tad pieslēdzas cirkulācijas sūknis – rodas situācija, ka katlā strauji uzkāpj T un atplūdē ieplūst ļoti auksts ūdens. Tas izskaidrojams ar lēnu siltumnesēja cirkulāciju. Es pieņemsim, kā iekurinu uzreiz pieslēdzas cirkulācijas sūknis, kā saka nav T starpība - nav kondensāta nav problēmu.

Ja tikko pie iekuršanas ieslēdz cirkulācijas sūkni, jābūt pietiekoši labai dūmvada vilkmei (tajā skaitā tīra katla dūmejām un dūmvadam), savādāk liesma vienkārši nodziest. Bieži vien, ja ir slikta vilkme pagaida, kad katlā uzkāpj T un uguns kārtīgi aizkuras.

Ja tā nenotiek un pirmais karstums katlu iekurinot nonāk radiatoros vai boilerī mazā loka vai nu nav, vai montēts nepareizi.

Intresanti!

Nu uz boileri jebkurā gadījumā iet viss siltums pa taisno bez mazā cirkulācijas loka. Boilerī jābūt vairāk kā 60 grādi, lai nerastos baktērijas un ja katlā turam 70 grādi tad jau kaut kādi siltuma zudumi ceļā arī ir.
Savukārt uz radiatoriem darbojas mazais cirkulācijas loks, bet tas sāk strādāt tikai tad kad ir sasniegta radiātru atplūdē uzregulētā T uz termogalvas. Kad sasniedz to ieregulēto T tad diezgan precīzi uz radiatoriem dzen piem. 50 grādi un radiatoru atplūdē pāris grādi mazāk – to miksē pa mazo cirkulācijas loku. Bet iekurot vienozīmīgi uzreiz uz radiatoriem mazais cirkulācijas loks nestrādā.
Katrā ziņā man viss ir pieslēgts 1:1 kā norādījis ražotājs (ar visu nepieciešamo aprīkojumu caurplūdes regulatoru, termogalvu, trīsvirziena vārstu), šaubos, ka viņi būtu norādījuši nepareizu pieslēgšanas shēmu.
Reku parāda uzreiz to katla pieslēgšanas shēmu.
[www.google.lv]

seseds2 (am)? Tātad saucamā mazā loka uzdevums ir neļaut katlā nonākt siltumnesējam, kurš atdzisis vairāk par 60 grādiem?... Lai tas neatdzesētu katla iekšējās virsmas...un tām jāatrodas 60...100 grādu diapazonā - vidēji 80 grādi kurināšanas laikā. Un te vairs nav būtiski vai mazā loka apsaistē iesaistīti 10l vai 300l ūdens - automātikai starp mazo loku un māju ( Landomāts; trīsvārstu ventiļiem un sūknim) jānodrošina šos 80 grādus - liekais siltums uz radiātoriem vai siltumakumulātoru?
Kas notiek gadījumā, ja apkures jauda pārāk liela un nav siltumakumulatora - mazais loks sasniedz 100 grādus un sāk vārīties.

Pirms mazais loks sasniedzis 100 grādus, aizveras gaisa padeve un katls pāriet gruzdēšanas režīmā.