Pagaidām vēl esmu nezinātājs par apkures sistēmām, pamazām sāku mācīties un skaidrs, ka daudz ko varu izdarīt pats, jo pašam liekas, ka rokas aug no pareizās vietas :)
Ir plānotā centrālapkures plīts, kurai trubas pieslēgums 1" (25mm), radiatoru pieslēgums 1/2" (12.5mm). Gribu saprast par caurulēm, kas būs nepieciešamas sistēmai. Loģiski spriežot tās nebūs resnākas par 25mm - par pieslēgumu pie apkures plīts, vai varbūt kļūdos?
Ja man tomēr taisnība, tad visa mana apkures sistēma sastāvēs no 3 izmēru caurulēm: D16; D20; D25?

Paldies.

Plīts ir domāta ēst gatavošanai. Katls apkurei.

Iesākumā derētu pamācītes, kā tiek mērīti cauruļu izmēri.
[en.wikipedia.org]

centimetrs,tos caurulu izmerus liela dala nezinu,kuri pat attiecigas skolas pabeigusi ;)

otra lieta - terauds,plastmasa,presejamais terauds,daudzslanis - katram ir savs standarts un pa rupjo puika ir trapijis.

sprungulis, centrālapkures plīts zargona var but ari gazes katls ...

Ja nopietnak,tad precizak ir jazin temperaturas,jaudas,trases garums,etc.

Pec noklusejuam uz sadiem diametriem pec noklusejuma daudziem sez gazes apkure - 22 kapars no katla ... talak 18 un 15 pie radiatoriem

speciāli soseds2:
Man ir centrālapkure plīts, kura ir 2in1. Var gan gatavot ēst, gan centralizēti sildīt māju.
[www.ballycastlehomecare.co.uk]

Te atkal atduramies jautājumā, cik ekonomisku apkuri vēlamies. Respektīvi, ja vienkāršota malkas katla un plīts primārie ieguldījumi ļoti tuvi līdz 600...800 Eiro robežās, tad... nākošais jautājums, cik uz lietderīgi izmantojamās siltuma vienības patēriņa ēkai aiziet kurināmais, kas kaut ko reāli maksā - apkures sezonā.
Līdzīgi automobīlim - lēts auto uz 100km ēd 12...15 litri benzīna, bet "dārgs" ~ Volvo uz 100 km patērē 5l degvielas.
Tas, ka ar plīti var apsildīt neliela izmēra dzīvokļus skaidrs un, ja veido ēku ar advencētu siltinājumu 40..80cm biezumā, tad plīts derēs arī lielākai mājai. Taču plīts nelaime salīdzinot ar katlu noteikti mazā kurtuves telpa - tātad apkures sezonā mājās patstāvīgi jābūt cilvēkam, kas plīti uzrauga - kurina. Un daudz lielākais degvielas patēriņš.
Jā ieguvums - uz plīts tu gatavo ēst, bet pie katla arvien vajag plīti - elektrisko, gāzes vai malkas.
Pieņemu, ka šis jautājums būs mūžīgs.
Par cauruļu diametriem. Te lietas būtība ir apstāklī vai mēs siltuma centru - kurtuvi varam novietot zemāk nekā radiātora centri. Tapēc katla novietojumam pagrabā vienmēr būs priekšrocības attiecībā pret plīti, varam samazināt cauruļu diametrus. Taču, ja sākam pielietot sūknīšus, tad tam nav izšķirošas nozīmes - galvenais elektrība, kas dzen sistēmu.

Uz šo brīdi ir nosliece uz malkas apkures PLĪTI, tā, ar ko apkurina māju un uz kuras sieva šmorē:) Konkrēti noskatīta [www.mbs.rs], lietderības koeficients arī nav slikts. Apkures katlam ideālā variantā vajag savu telpu. Un nezinu kas tā par maģiju, bet uz plīts taisīts ēdiens garšo labāk, nekā uz elektrības vai gāzes.

Centrālapkures plīts, tas ir variants – kas der visam, neder nekam! Ja ir sieva mājās, kas 24/7 pa divām, trīs pagalītēm piemet, tad ir ok, bet visticamākais, ka tas drīz sievai apniks.

Centrālapkures plīts, tas pats centrālapkures kamīns.
1)Kamēr kurās – pa karstu, kā nekurās, nav vairs mājīgi silts
2) Telpā, kurā atrodas centrālapkures plīts/kamīns ir krietni siltāks nekā pārējās istabās (pa karstu), bojājās ēdiens, ja tas nav ielikts ledusskapī utt.

Parastais kamīns – jā, bet ne centrālapkures! Priekš 21 gadsimta, tomēr nepieciešams centrālapkures katls, kas pats regulē gaisa padevi, nevis jāskraida ik pa 2h un jāpiemet pāris pagales. Piemetīsi pa daudz, uz nakti – uzvārīsies! Tāpēc, es uz šo lietu skatos ļoti skeptiski!

Kaut ko līdzīgu savulaik gribēju realizēt, bet gudri cilvēki atrunāja. Pārlieku neiedzilinoties, gribu teikt, pievērs uzmanību kaut vai ierīces jaudai. Kopējā jauda 21KW, no kuras siltumnesējam tiek 11-13KW - ar pārējo izstarojošo siltumu tiek sildīta virtuve. Vai tas ir tas, kas Tev vajadzīgs?