Sveiki! Situācija sekojoša, ir lielā Ulmaņlaika guļbūve ar divām lielām podiņkrāsnīm, apaļo krāsni, plīti ar sildmūrīti. Māja stāv neapdzīvota pa ziemu un izsalst. Ja ārā ir -15, mājā iekšā ir kādi -7. Gribās tomēr kādreiz ar ģimeni arī šajā laikā aizlaist pa vīkendu, piemēram pārnakšņot no sestdienas uz svētdienu, jo ziemā arī tur ļoti skaisti. Nu un problēma ka izmēģināju visādi, bet ar tām esošām krāsnīm ātri piesildīt nav iespējams, tad kad ir beidzot daudz maz silts, jau jālaiž mājās.

Tad nu meklēju risinājumu, kā ātri uzsildīt māju pirmajā brīdī, kamēr izkurās tās lielās krāsnis. Sākumā bija doma kaut ko elektrisku ielikt, bet esošais pieslēgums īsti neļauj neko labu izveidot. Palielināt jaudu pagaidām arī neizdodas.

Otrā ideja ir nojaukt lielākajā istabā apaļo krāsni, kā vissmazvērtīgāko un tās vietā uzlikt kādu Bullerjani vai Jotulu. Vai tas varētu strādāt? Kuru no šiem diviem labāk ņemt? Pieslēgt skurstenim tad ērti varētu tai pašā vietā kur bija apaļā krāsns pieslēgta.

Šajā gadījumā, es dotu priekšroku parastajam kamīnam, kas izvietots mājas centrā. Ir gan vizuālais efekts gan straujš siltuma pieplūdums. Ideāli, ja kamīns atrodas lielā telpā, plus ir kāpnes netālu no kamīna uz otro stāvu, kur siltums, kas nāk no kamīna daļēji apsilda arī otro stāvu (ja mājai divi stāvi).

Man situācija līdziga, tikai mūra māja. Uzliku Bullerjanu un esmu apmierināts. Tautai bieži vien iebildumi pret Bullerjanu dēļ izskata, bet man patīk.
Parasti lauku mājām daudz mazu istabu - tur Bullerjanam zūd efektivitāte, labāk viena liela telpa.
Pie parasta ķieģeļu skursteņa slēgt nevar - vajag čaulu, neržu vai šamota. Ieteiktu dūmeni ņemt lielāku nekā krāsns izeja, lai retāk jātīra (ja diametrs 15, tad čaulu 20). Lai pilnvērtīgi izmantotu vajag divu veida malku - smalkāku niknākai kurināšanai un reāli resnus sausus "čurbānus" ilgstošai kurināšanai pie normālas gaisa padeves (lai nav jāsmacē smalkā malka).
Bet nu brīnumi arī nenotiek no -7 līdz +18 tālakajā mājas kaktā vajadzēs diezgan ilgu laiku.

Ātrai uzsildīšanai derēs jebkura čugunka. Jotula tipa ar stikla durvīm būs simpātiskāka. Ja ļoti auksts jākurina būs arī pa nakti.

Jā, tā šķiet, ka ekonomiskākais variants varētu būt kamīns vai bulerjāņa tipa krāsns un nojaukt apaļo kā mazvērtīgāko ir prātīga doma. Vienīgā problēma ir tāda, ka cik ne cik silti būs tikai tai vienā telpā, citās būs tāpat kā līdz šim.
Man bija identiska situācija un es toreiz gāju sarežģītāku ceļu - uzliku apkures katlu un visās telpās saliku radiatorus un sistēmā ielēju nesalstošo siltumnesēju. Ar tādu sistēmu jau bija tīri pat ciešami - no rīta līdz pēcpusdienai jau bija ap 18 grādiem visā mājā. Papildus kurināju podiņkrāsnis un tad arī nakti varēja labi pārlaist.
Visā šajā stāstā jārēķinās ar to, ka lai mājā īsā laikā paceltu temperatūru no tādiem radikāliem diapazoniem vajag daudz kurināmo nokurināt un tur neko nevar padarīt. Podiņkrāsnīm tādu slodzi virsū nedrīkst likt. Arī ja ir doma par kamīnveidīgu vai citu gaisa apkuri, tad vēlams būtu paņemt ekstrajaudu nevis nominālu, lai varētu pamatīgi kurināt.
Nav slikti arī padomāt par nākotni. Manā gadījumā tā izvērtās par pastāvīgu dzīvi. Jo vairāk komforts tika radīts brīvdienu mājā, jo mazāk pievilcīga kļuva dzīve dzīvoklī.

Ja pieslēguma jauda atļauj - elektrosildītājs, siltā gaisa pūtējs. Pirmreizējo ieguldījumu ziņā - mazsāpīgākais. + var automatizēt un vadīt no attāluma.

Piedošanu, neizlasīju, ka neatļauj jauda.
Otra daļa no ieteikuma paliek spēkā - jāmeklē kaut kas automatizējams un vadāms no attāluma. Degviela, gāze.

Jāsaka, ka visnopietnākais variants ir Vilnis-Ratio. Te jāsāk runāt par ēkas kopējo siltuminerci - šajā gadījumā ātrai straujai uzsildīšanai visas telpas jāsiltina no iekšpuses. Tas saistāms ar to, ka pat uzkarsējot telpas gaisu līdz 25...30 grādiem, sienu un pārsegumu un grīdu uzsildīšanas laiks no -7 līdz +15..+18 aizņems zināmu laiku.
Tapēc visātrākais varētu būt grīdas apsilde, kur zem grīdas atrodas siltumizolācija. Tad iesildot lielu laukumu varam panākt ātru komfortu.
Taču iekšējai siltināšanai ir savas nelaimes vasaras laikā, tad, kad telpas tiek izmantotas visvairāk.
Otrs variants - sarunāt ar kādu tuvumā dzīvojušu kaimiņu, kurš par norunātu samaksu veiks telpu iepriekšēju iekurināšanu.

Siltās grīdas ir lieliskas un tās būtu nedomājot jāliek tad, ja ir perspektīvā doma mājā dzīvot patstāvīgi, teiksim pēc 5-10 gadiem. Bet ātrai uzsildīšanai domāju, ka tas nebūs risinājums, jo viņas pārāk lēni iesilst un tām obligāti vajadzēs katlu. Protams būtu interesanti vienādos apstākļos godīgi notestēt 3 variantus - gaisa krāsns, radiatori un siltā grīda. Patiesībā es nezinu kā būtu realitātē. Grīdā principā var rullēt iekšā arī pietiekoši lielu temperatūru - 40 varbūt pat 50 grādus, tehniski problēmu nebūs. Tā ka varbūt pat varētu tuvināti likt vienādības zīmi visiem šiem 3 nesējiem, vismaz man tā intuitīvi šķiet.

Tomēr tādai aktīvās atpūtas laika pavadīšanai laba izmēra un glīta gaisa krāsns būtu gana laba tādai antīkai mājai. Pirmkārt tas jau ir process un mazlietiņ iesalt sākumā nav tik traki, ja filosofiski pieiet, tad tā ir tāda romantiska atgriešanās pie pirmatnējās realitātes un liesmas maģijas novērtēšana. Tikai tad laikam tomēr vajag lai krāsnij ir stikla skatlogs. :) Atceros, ka mēs savulaik ar draugiem braucām uz vienu pirti, kur bija atklātais kamīns. Tad arī, iekurinājām kažokos un džemperos un pēc pāris stundām jau bija ļoti omulīgi, lai gan telpā varbūt nebija diez ko silti. Salikām mīkstos krēslus ap kamīnu. Ļoti labi bija.

Ir vēl tādi gaisa pūtēji, kas izmanto balonu gāzi. Karstums baigais, bet nezinu, cik liela jauda nepieciešama ventilatoram, net nevajadzētu būt daudz. Atbrauc, sāc pūst un paralēli kurini krāsnis. Māja uzsils ātri jo nav no mūra, bet naktī jau sildīs krāsnis.