Logu putām ir daudz lielāka izplešanās kā putu līmei. Tās izplešas daudz un uzreiz pirmajās minūtēs, bet tām nav nav liels vēlākās izplešanās spēks, lai nedeformētu logu rāmjus. Atšķirībā no līmes, logu putas nesaplok un veido vienādu struktūru.

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Logu putām ir daudz lielāka izplešanās kā putu
> līmei. Tās izplešas daudz un uzreiz pirmajās
> minūtēs, bet tām nav nav liels vēlākās izplešanās
> spēks, lai nedeformētu logu rāmjus. Atšķirībā no
> līmes, logu putas nesaplok un veido vienādu
> struktūru.

Ok, paldies!

jā struktūra atšķiras, bet es teiktu, ka tā atšķirība nenozīmīga, es vairāk domāju par cietību, tur atšķirība ir acīmredzama

Struktūra starp putām caurumu aizpildīšanai un putu LĪMI atšķiras pamatīgi, nevis nenozīmīgi. Tak paņem jebkuras putas caurumu aizpildīšanai, piemēram Titan 65, PENOSIL GoldGun 65 , Penosil Premium, Penosil Standard. MAKROFLEX WHITETEQ un tt. Nelieto : Soudal Easybond, PENOSIL FixFoam 877, PENOSIL FixFoam 878
No viena putu balona caurumu aizpildīšanai būs 50-60l putu, bet no putu LĪMES, pūšot caurumos labi ja sanāks 20l. Putu līme būs mīksta kā zefīrs un, ja paurbināsies ar nazi, struktūrā būs lieli caurumi, bet putām caurumu pildīšanai būs venmērīga struktūra un sīki burbulīši,

kādam ir pieredze ar silto grīdu vadību? likt parastu kolektoru no tā paša danfoss vai uponor smatrix wave pulse ar visiem bezvadu termostatiem utt, cenas atšķirība 1:2, bet vai tas ir tā vērts grūti spriest, nav ar ko salīdzināt

Aldiss Wrote:
-------------------------------------------------------
> Atšķirībā no līmes, logu putas nesaplok
> un veido vienādu struktūru.


Aldiss Wrote:
-------------------------------------------------------
> No viena putu balona caurumu aizpildīšanai būs
> 50-60l putu, bet no putu LĪMES, pūšot caurumos
> labi ja sanāks 20l. Putu līme būs mīksta kā zefīrs
> un, ja paurbināsies ar nazi, struktūrā būs lieli
> caurumi, bet putām caurumu pildīšanai būs
> venmērīga struktūra un sīki burbulīši,


Nu ko lai saka - cietu zefīru veikalā pērc :)

Man te vairumā iepirkās Penosil 877, sanāca izmantot arī tam neparedzētā veidā. No cietības veidokļa pat prātā nenāk salīdzināt ar zefīru. Pamēģināju arī nevis paurbināt ar nazi, bet pārgriezt - jā, iekšā ir pa kādam neregulāras formas gaisa burbulim 5mm "diametrā", bet ne tā, ka baigi daudz.

To līmes putu saplakšanu nenovēroju.

Nē, nesaku, ka visas putas vienādas. Tāpat arī neiesaku pirkt līmes putas priekš kaut kā, kur piemērotākas būtu cita veida putas. Saku tik, ka Penosil 877 atstāja iespaidu, kurš it nemaz nesakrīt ar Aldiss aprakstīto. Iespējams, ar citām līmes putām pieredze būtu tuvāka Aldiss aprakstītajam.

daudzjautajumi Wrote:
-------------------------------------------------------
> ar visiem bezvadu termostatiem

Pēc sarunas ar apkures sistēmu projektētājiem / ierīkotājiem radās iespaids, ka bezvadu termostati nav tas labākais variants. Ja ir iespēja, labāk likt ar vadu.

Sev termostatus pagaidām nelikšu, jo nav īsti ticības, ka tā automātika spēs palīdzēt nodrošināt stabilu klimatu.
Apkurnieki kā piemērus minēja - kad iespīd saule logos un paceļ telpas temperatūru, vai sanāk bars cilvēku un paceļ telpā temperatūru, tad tā automātika atslēdz attiecīgo cilpu, lai temperatūra nokristos. Bet es tomēr nesaprotu, kā tas var dot tūlītēju vēlamo efektu - grīdas plācenis tomēr ir milzīgs siltuma akumulators. Man šķiet, ka tas efekts drīzāk būs krietni novēlots, sajūtams vien pēc vairākām stundām, kad saule vairs nespīdēs un viesi būs aizbraukuši mājās, rezultātā temperatūra būs zem ierastās.
Tas pats arī otrā virzienā. Ja pareizi sarēķināju, tad 30m² betona plāceņa (dzīvojamā istaba) temperatūras pacelšanai par 1 grādu vajag ~1kWh. Man būs ~6kW SS, turklāt tā nebūt nav vienīgā telpa, tātad paies kāda stunda, lai to grīdu/telpu uzsildītu par 1 grādu.
Tā vien šķiet, ka stabilāku klimatu var dabūt ar plūsmu saregulēšanu. Negribas maksāt €800 par kaut ko, kas var izrādīties lieks. Ja gribas katrā istabā informatīvus termometrus, tad to var dabūt arī lētāk :)

Gadījumam, ja tomēr vajadzēs to automātiku, visās vietās, kur potenciāli varētu izvietot termostatus, ierīkoju kārbas un vilkšu 5x1.5 vadus līdz kolektoram. Kārbas sākotnēji plānoju paslēpt zem plānā apmetuma kārtas. Līdz kolektoram aizvilkšu 230V kabeli no turpat blakus esošās rozetes.

Pilnīgi mierīgi var iztikt bez tās smalkās regulācijas, tuklāt pareizi tu saki, ka nekādus cilvēku un saules siltumus tā automātika nekompensēs.

Par tiem 800 izklausās daudz, bet visās telpās jau nav jāliek automātiskā regulēšana:
Viens servomotors ~18 EUR
centrālais bloks 8 telpām ~60EUR
Termostats parastais ar displeju ~30EUR
8 telpas, 10 loki ~480 + vēl jāpieskaita vadiņi...3x0,75 mīkstie. Sīkumos neiedziļinoties zem 600eur vaidzētu iekļauties.

Vēl nēsmu palaidis savu grīdas apkuri, bet esmu nolēmis par labu automātikai. Tagad apkurinu telpas ar elektrību pagaidu variantā. Ta pa aukstu, ta pa karstu, līdz kaklam... gribu, lai pats regulējās.

Nēsmu pārliecināts vai Binary argumentācija ir atbilstoša. Tie termostati jau arī nemaz tik glupi un nelēkā līdz īslaicīgām temperatūras izmaiņām.

Hmm... Kāpēc man tāmē uz 8 cilpām varētu būt "izpildmehānismi: 16"?
Jampadraci, pie tā "zem 600eur" PVN un darba izmaksas arī ieskaitīji?
Par glupumu - cik sapratu, tad necik gudri viņi nav - plūsmu vai nu atver, vai noslēdz pilnībā. Kas ir "īslaicīgas temperatūras izmaiņas"? 10 minūtes, stunda, 3 stundas?



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 10/08/2020 16:05, labojis binary.