2 istabu stūra dzīvoklis Staļina laika mājā. Pēc mājas siltināšanas izteikti sāka parādīties pelējums. Ja pirms siltināšanas 10 gadu laikā vienu reizi nomazgāju guļamistabā mazu pleķīti, tad tagad tas ir abās istabās un daudz lielākās platībās (pie griestiem, balkona durvju nišās, uz logu rāmjiem). Vienīgā telpa, kur pelējuma nav (ja neskaita minimāli uz loga rāmja) ir virtuve. Vienīgais, kas šo telpu atšķir no pārējām, ir ventilācija, proti tvaika, nosūcējs. Tad nu domāju, vai problēmu nevarētu atrisināt, aizvadot uz abām istabām gaisa vadus no virtuves ventilācijas šahtas -tie būtu kādi ~4 metru gari gaisa vadi. Vai, to izdarot, dabīgā ceļā parādītos gaisa apmaiņa dzīvoklī nepieciešamā apmērā? Vai noteikti jāliek ventilators ar taimeri? Vai tas kaut kādu iemeslu dēļ vispār nedarbotos?
Pirms tam ierīkoti ventilācijas kanāli logos abās istabās, gaisa mitrums ap 40. Varbūt ir kāds cits risinājums, ko darīt?

lūk arī dzīvokļa plānojums ar plānotajiem ventilācijas izvadiem uz istabām.
[failiem.lv]

Kā veidota apkure? Kur radiatori un pienākošie, aizejošie cauruļvadi? Varbūt ir vērts veidot mākslīgus vilkmes tunelīšus gaisa iekustināšanai problēmzonās.

Vai ar mājas siltināšanu domāta ēkas fasādes siltināšana no ārpuses? Kāds ir ārsienu pīrāgs?

Būtu derīgi ar termokameru vai vismaz infrasarkano termometru pārbaudīt kāda ir sienu temperatūra problēmu zonās. RH 40% tā kā nav daudz, sienām jābūt stipri aukstām, lai tur kondensētos mitrums un veicinātu pelējuma augšanu.

Apkure gāzes, radiatori zem logiem.

Jā, siltināta fasāde no ārpuses. Par pīrāgu īsti nepateikšu -4 ķieģeļu mūris + akmens vate +?. Nezinu cik jēgpilni ir domāt šajā virzienā, jo iespējas mainīt kaut ko no ārpuses tāpat ir tuvas nullei. No ārpuses pelējums nav, mitrā laikā tādi pelēcīgi planumi, kas pēc tam atkal pazūd. Sliecos domāt, ka tā ir lietus samitrināta fasāde.
Ja problēma būtu sienu caursalšanā, vai nebūt loģiski pieņemt, ka pirms mājas siltināšanas pelējumam tomēr būtu bijis jāveidojas izteiktāk? Tagad arī tas neveidojas puslīdz vienmērīgi pa visu sienu, bet bet koncentrēti stūrī starp sienu un griestiem. Pirmā doma bija par mitru gaisu, tāpēc biju pārsteigts, ka tas nepārsniedz 40%.

Pilnīgi pareizi, no ārpuses siltinātai fasādei tieši jānovērš šādas problēmas. Varbūt siltināšanas gaitā kautkas vēl pamainījies konstrukcijās, kautkādos balkonu vai dzegu pieslēgumos un siena tagad mirkst kāda cita iemesla dēļ. Kurš stāvs, kas atrodas virs dzīvokļa? Vai augšējam stāvam tajās vietās nav kādi balkoni? Vai jumts ēkai ir kārtībā? Baigi derīgi būtu to virsmu temperatūru noskaidrot.

Jumts ir kārtībā, un arī virs dzīvokļa taisna fasāde. Dzīvoklis otrā stāvā -viens dzīvoklis apakšā, vēl viens virs manis. Es neteicu ka siena mirkst -jebkurai mājai lietus laikā, pie atbilstoša vēja virziena fasāde būs slapja. Un ja šīs lietas būtu saistītas, vai pelējums iekšpusē nebūt vienmērīgs pa visu sienu?

Varbūt augšējam kaimiņam pašvaka apkure un pārmitrs gaiss, un veidojas piegrīdas līmeņa kondensāts, kas ir pietiekošs, lai spētu līdz kādam līmenim sūkties uz leju un barot pelējumu pie Jūsu griestiem.
PS Ja pārlieks mitrums būtu Jūsu dzīvoklī, tad pelējumam pirmkārt vajadzētu veidoties Jūsu grīdas līmenī. IMHO

Es izteicu versiju, ka siena mirkst. Un nejau no tā, ka lietus nokļūst uz fasādes, bet citu konstrukcijas problēmu dēļ. Varbūt augšējam kaimiņam ārējās palodzes nav kārtībā un ūdens tek gar sienu un siltinājumu un tieši tavi griesti ir tā vieta, kur tas izsūcas līdz iekštelpām. Tur versijas ir n-tās, līdz pat tekošām augšējā stāva komunikācijām. Principā tā jābūt nav un protams vispareizāk būtu noskaidrot un novērst cēloni nevis cīnīties ar sekām vēdinot stūrus.