Sveicināti,

lūdzu, esiet tik laipni, un ne-speciālistiem iesakiet, kā labāk ierīkot apkuri divstāvu guļbūvē - 6 x 10 m. Katrā stāvā ir aptuveni 50 kvadrātmetri dzīvojamās platības.

Ir doma ierīkot 1. stāvā kamīnkrāsni. Ar dūmvada pieslēgumu uz augšu, proti, lai truba nosilda 2. stāvu.

Taču, ņemot vērā, ka katrā stāvā ir 2 istabas (otrās istabas ir salīdzinoši nelielas), apsveru variantu 2. stāvā ierīkot otru kamīnkrāsni, tādu mazāk jaudīgu, lai pietiktu siltuma visam.

Respektīvi, manas bažas ir tādas, ka nepietiks ar vienu kamīnkrāsni 1. stāvā.

Varbūt kaut ko varat ieteikt? Varbūt ir ieteikumi, ko papētīt? Negribas montēt to centrālapkuri.

Cieņā,

Gan jau jāpašķirsta foruma meklētājs par šo tēmu, lai iegūtu priekšstatu sev atbilstošo vēlmju realizēšanai.
No malas, neko nezinot par vēlamo apkures regularitāti un komforta nepieciešamību, būs grūti piedāvāt kaut ko konkrētu.
Marketings neslēpj, ka kamīnkrāsnis prioritāri ir interjera, nevis pastāvīga ikdienas sadzīves komforta risinājums.

1) Neesmu īpaši pētījis - bet arī kamīnkrāsnis pilknīgi noteikti ir dažāda izmēra - un attiecīgi dažādas jaudas.

2) Tāpat kamīni - dažādas jaudas - ar iespēju pieslēgt gofrētās caurules siltā gaisa padevei piem. uz otro stāvu.

Nu jā, godātie kolēģi, paldies Jums par atbildēm.

Tā nu ir, ka ir dažādi varianti, un var precīzāk pateikt tad, ja ir zināms apkures biežums. Tādēļ varu paskaidrot, ka ziemā plānots kurināt katru dienu. Respektīvi, izmantot ēku kā dzīvojamo ēku. Tādēļ ir plāns nopirkt atbilstošu (kubatūrai) kamīnkrāsni.

Variants otrās kamīnkrāsns vietā (vai tad, ja no pirmās krāsns nevilksim gofrētās caurules) ir siltās grīdas 1. stāvā.

Respektīvi, jautājums, vai siltās grīdas var atstāt no rīta ieslēgtas, tad, piemēram, braucot uz darbu, atstājot tās ieslēgtas visu dienu, atbraukt un sagaidīt, ka būs silti ziemā? (pieļaujot, ka būvei ir spēcīgi nosiltināta un nav milzīgu logu visas sienas apjomā). Vispār tas ir droši un racionāli? :) Vai labāk iemest kamīnkrāsnī malku un lēnajā režīmā atstāt to visu izdegt līdz vakaram?

Pateicos par atbildi jau iepriekš!

Daži varianti. Man pašam ir krāsns apkure.

1) Kamīnkrās tikai 1. stāvā. Liela izmēra ķieģeļu vai ziepjakmens vai citu siltuma ietilpīgu materiālu kamīnkrāsns ilgi saglabā siltumu. Ja pietiekoši jaudīga, tad pietiks abiem stāviem. Kad ārā nulle grādi, var kurināt reizi 2 dienās.Bet 2.dienā temperatūra mājā būs 16-18 grādi.

2) Kamīnkrāsns ar siltā gaisa izvadiem uz 2. stāvu. tādas arī var uzmūrēt. Pluss tāds,ka vienmērīkāk sasils māja. Kamīnus neizskatu kā variantu, jo tie nesaglabā siltumu. Silts tikai kad kurās un nedaudz pēc tam.

3) Kamīnkrāsns un elektriskie radiatori 2.stāvā. Tas ir tad, ja jauda izrādīsies pa mazu. vai gadījumos, ja arā temperatūra mīnus 28. Vai gribas atstāt minimālajā režīmā, kad ilgi esi prom. Šādi somi apkurina savas ārpus pilsētas mājas - pa brīvdienām krāsns, darba dienas elektrības radiatori min temp. uzturēšanai, kad krāsns atdzisusi.

4) Kamīnkrāsns un mazās vēsturiskās jotul tipa dizaina krāsniņas 2. stāvā. Labi izskatās un dod siltumu uzreiz. Mīnus, ka nevar atstāt, kad esi prom.


Krāsnīm galvenais mīnus pret centrālo apkuri ir tāds, ka malka jānes dzīvojamās telpās. Tas saistās ar zinumāmu netīrumu ievazāšanu.

Vēlreiz jāatkārtojas, ka maksimāli jāizgrauž foruma saturs. Teorētiski. Liela daļa apspriesto jautājumu kā reiz ir - kā novērst sekas nepareizi, neapdomāti, pat bīstami ierīkotai apkurei.
Sākumam piemēram - plānot ilgstošu siltuma noņemšanu no dūmvada 2. stāvā nozīmē katastrofālu kreozota veidošanos skurstenī, darvas tecēšanu, konstrukcijas paātrinātu degradāciju, ugunsbīstamību. Kurināmajam optimāli jāsadeg un jāatdod siltums siltummaiņa (siltumierīces) robežās, savukārt dūmiem jāgarantē optimāla temperatūra, lai līdz skursteņa augšgalam nerastos apstākļi satura kondensācijai.
Pastāvīgai 100 kvadrātmetru sildīšanai vairākās atsevišķās telpās jau prasās centrālapkure. Citi veidi būtu apspriežami neregulārai apkurei vai mazākām platībām.

PS Romantiski ir iekurināt kamīnu, kad vienkārši konkrētajā brīdī tā iegribas. Bet visa romantika beidzas, kad ne`figa negribas, bet jākurina, turklāt vairākas reizes diennaktī, vairākās vietās un ar neizbēgamu malkas ienešanu, pusdegušo ogļu izrušināšanu, savlaicīgu šībera aizšaušanu. Mēnesī kādas 50 stundas, jeb 6 pilnas darbdienas krāvēja-kurinātāja amatā, garantēti bez algas.

SerViss, paldies par ieteikumiem. :)

Taču, kā praksē ir ar siltajām grīdām, piemēram, elektriskajām? Ikdienā visur redzu, ka viņas atstāj ieslēgtas naktīs (birojos). Protams, riski ir visur. Taču, pieņemot, ka guļbūvē ir ierīkota koka dēļu grīda, kas derīga ekspluatācijai ar siltajām grīdām - elektriskajām - nebūs tā, ka šīs grīdas padarīs telpu siltu? Pieņemot, ka viss ir normāli nosiltināts.

Vienu reizi birojā darbinieki atstāja ieslēgtu silto grīdu pa nakti. No rīta telpā bija karsts. Tādēļ man prātā ienāca šis variants, proti, var jau to atstāt minimālā režīmā.

Autoram - krāsns () - kā Tev ir ar kamīnkrāsns atstāšanu bez pieskatīšanas? Protams, ka viss ir jāapdrošina un tā. Protams, ka vis kaut kas gadās. Tehnoloģiski, domāju, ja viss ir pareizi izdarīts, tad, kamēr dzīvo viens, var pāris gadus tā darīt, proti, atstāt visu nepieskatītu.

Vai ierīkot webkameru ar pieslēgumu. Nezinu :)

Pie mūsdienu santehnisko lietu attīstības pakāpes būtu grēks pastāvīgi apdzīvotā mājā izvēlēties kaut ko citu kā centrālapkuri. Pie nosacījuma, ja apkure jādomā no nulles. Citu var izvēlēties vai nu aristokrāti vai deģenerāti. Tepat, ja pameklē, var atrast vienkārši un skaisti realizētus projektus.
Par piedāvātajām idejām:
1. kamīnkrāsns pirmajā stāvā ar trubu apsildīt otro stāvu - galīgi garām. pirmkārt no ugunsdrošības viedokļa. kamīnkrāsns nesiltinātā dūmvadā neizbēgami veidos kondensātu, darvu un visus no tā izrietošos jaukumus dūmvadā ar iespēju tam visam aizdegties.
2. ar elektrību sildīties ir jauki, ērti un patīkami, līdz brīdim, kad jāiet electrum maksāt rēķins. It sevišķi, ja elektrība silda grīdu zem grīdas dēļiem guļbūvē, kura ir siltināta tikai pieņēmuma veidā.