Plānoju mūrīt no ķieģeliem dūmvadu, kurā būs 25x25cm kanāls apkures katlam, un divi 12x25 kanāli ventilācijai. Atradu buvshop.lv krāsns ķieģeli M-175, par patīkamu cenu.

Vai to ir iespējams izmantot dūmvada izbūvei, vai arī jālieto tam turpat blakus redzamais dūmvadu ķieģelis, kas maksā +30 centus?

Ik pa brīdim gadās redzēt vietas, kur cilvēki dūmvadu taisījuši no apdares ķieģeliem, tāpēc rodas vēlme variēt (finansiālu apsvērumu dēļ).

P.S. dūmvads tiek būvēts vietā kur jau bija konstrukcija, taču to izbrāķējām - jo pilda arī nesošu funkciju un mūsuprāt bija izbūvēts nepareizi. Šis dūmvads bija no parastiem ugunsizturīgiem (krāsns?) ķieģeļiem, uz kuriem redzamas kvēpu pēdas.

Apkures katls ar augstu dūmgāzu temperatūru, čaulu nevajadzēs? Vai saskaitot visu kopā moduļu skursteņi no keramikas vai metālas nesanāk lētāk?

Apkures katliem parasti mazliet zemākas dūmgāzes kā krāsnīm, turklāt zinot plaši izplatīto praksi katlu kurināt pusjaudā ķieģeļu skurstenis man šķiet nepavisam nebūs laba izvēle - darvosies tā ka maz neliekas.
Keramika, čaula vai metāla - mūsdienās ķieģeļu skurstenis nav labi.

Par metāla čaulu vēl domāju, keramiku negribu. Skurstenis arī atrodas uz ēkas vidusass, moduļi tātad nē. Apkures sistēma noteikti būs ar akumulatoru, tāpēc pusjaudas kurināšana diez vai notiks. Vēl jāpiebilst, ka minēto ķieģeli ir plānots izmantot tikai līdz korei, tālāk jau jāliek kaut ko, kas piemērots atmosfēras iedarbībai.

Kāda starpiba kur atrodas skurstenis iekšējā perimetrā? Nav atšķirība tērauda, ķieģeļu vai keramikai - atšķirsies tikai pieslēguma veids pie jumta.
Akumulācija ir labi, bet ar to var nepietikt, jo izejošā temperatūra var būt no 110-200 grādiem, kas tik un tā ir maz priekš ķieģeļa. Tas ir vienkārši ir lieks risks mūsdienu apkures ierīču pasaulē. Ja eksperimenta rezultātā izrādīsies, ka tik un tā darvojas ķieģelis, tad pasākums būs jānojauc un būs d darbs un materiāls un šai ķieģeļa cenas kalkulācijai būs 0 vērtība.
Ķieģeļa problēma ir ne tikai kondensāts, bet arī vilkme. Noteiktos laikapstākļos dēļ tā ka skurstenis pārāk ilgi uzsilst var būt dūmošanas problēmas. Tiem kam bija vecās labās krāsnis ļoti labi zina, ko nozīmē, ja nav vilkme ķieģeļu skurstenī.
Kāda loģika ir kombinēt materiālus? Ķieģelis der arī atmosfērai.

Nav ķieģeļu skurstenim ne vainas, tikai pareizi jāuzmūre un pareizā vietā. Cuka nedrīkst būt pa rmazu un par lielu. Ja visu izdara kā vajag, tad nekas tur nedūmo un nekāda darva netek. Es jau astoņpadsmit gadus apkures katlu kurinu un dūmi iet ķieģeļu skurstenī. Jā, kautkādu moduļu skursteni katrs mērkaķis prot salikt, bet ķiegeļus samūrēt jāprot. Visā skursteņa daļā līdz jumtam mierīgi var izmantot krāsns ķieģeļus un arī lietotus. Problēma sākas virs jumta. Tur obligāti tikai un vienīgi skursteņa ķieģeļi, bet arī tad nav garantijas, ka tie ar gadiem nesāks lobīties. Man arī nākamgad būs skursteņa augša jāpārmūrē, jo ķieģeļi sadrupuši. Es pat labprāt no kādiem veciem caralaika ķieģeļiem to skursteņa galu uzmūrētu. Savādāk nav nekāda sgarantijas par jaunražojumiem.

Didzi, ja pateici A, tad pasaki arī B. Cik T tev no katla iet skurstenī?

Info no malas: [www.rgj.lv]

Vilni, Dzidzis tak visu laiku āģitē, ka viņam malkas atliektiem galiem un kurina pilnās burās:> A cilvēki pieliks piemēram gāzģenerāciju un būs pļukt :>

Es ar pie mērkaķiem piederu, mocījos ar sūda ķieģeļu skursteni, izmetu nakuj, saliku keramiku un bēdu nezinu, rauj spičku nost :> un nekāda uguns ādere nav :>

Vilnis Radio, Savulaik mēriju katla dūmgāzu izejas temperatūru un bija kautkur ap 200 grādu. Tagad gan esmu izmainījis ekonomaizera konstrukciju un precīzi nezinu. Lai kā būtu, skurstenis paliek silts, bet tas siltums jau tāpat mājā iekšā vien izdalās. Ziema palaidu apkuri dēla māja. Tur gan akumulators un kurināts tiek ar riktīgu švunku. Nekādu problēmu ar skursteņa svīšanu nav. Protams, ja smacējamie katli, tad aukstas dūmgāzes un visas no tā izrietošās problēmas. Lai gan, tagad beidzot cilvēki sāk saprast, ka vienīgais pareizais un ekonomiskais variants, kā kurināt ar malku, ir to dedzināt ar švunku.