Vai tas kaut kādā veidā nevarētu būt saistīts ar siltā ūdens boileri?

Nezinu gan. Pirmkārt, no boilera siltais iet gan uz virtuvi, gan vannu. Kā jau teicu, trieciens notiek tikai virtuvē (tiesa gan, ja virtuves jaucējkrāns bijis pagriezts uz karsto, sitiens liekas nedaudz stiprāks, kā pēc aukstā nogriešanas). Otrkārt, veļasmašīna pieslēgta tikai aukstajam, bet no tās trieciens ir visstiprākais.

Hidroforu man pie ievada lāgā nav kur uzlikt. Redukcijas vārstu varētu, bet kāds tad īsti ir normāls spiediens mājas sistēmā? Ja izrādīsies, ka ienākošais neko daudz lielāks nav, tad jau tas vārsts neko nedos?
Un joprojām nesaprotu, kāpēc tā problēma ir tikai divos punktos.

Nu to ir grūti pateikt kas un kā, bet boilera pretvārsts var uztaisīt jokus gan aukstā ūdens daļā, gan siltajā. Hidrotriecienu štellē kustīga rakstura megli kāds ir pretvārsts ir ļoti varbūtīga lieta. Ja ir tikai caurules un ventiļi un relatīvi stabils spiediena avots (kāds ir centralizētais ūdensvads), tad hidrotriecienam īsti nav kur rasties. Varbūt gan virtuve gan veļmašīna ir vistuvākie punkti boilera pretvārstam?

Var būt vēl jāpskata vai ūdens līnijā nav redukcijas punkti aiz kuriem ir resnākas caurules vai kaut kas tamlīdzīgs.

Zinu no pieredzes, ja ir vecais boileris. Kuram ir pretvarsts tas ar to pulkjiti kuram japacel kajina, lai no vina tecetu udens. Un tas ari strada ka droshibas varsts. Tad vins reti kas trada un pil . Parsvara vins laizh spiedienu ieksha aukstaja udeni. Un ja karstajam udenim ir izplesanas trauks kopa ar sho pretvarstu. Varetu but ka izplesanas trauks ir beigts un kretvarsts laizh atpakal. Vai ari tikai pretvarsts laizh atpakal. Ir ciemati kur udensapgades spiediens centralizetais ir pat 5bar. Ja shadaa gadijuma pretvarsts laizh atpakal tad karstais udens to atsperi ir pavisam atspiedis atpakal un sanak 8 bar sitiens. Bet tas nevar but del ta ka nomaina maisitaju. Tas ir kkas cits. Kgan ir nacies pasham redzet pie izlietnis mikstas metala viitaas shljaukas , kas ir pieslegtas nepieturt atslegu. Bet savirpinot tas uz apli. Rezultata. Kad aiztaisa kranu. Tas strauji pakustas..Tas tads mans minejums.

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Der arī gumijas caurule, ko ieslēdz sistēmas virknē.

Tas ir tas, kas mani visā šitajā mulsina visvairāk. Veļas mašīnai tak pieslēgums ir kā reizi ar viņai līdznākošo gumijas cauruli, kurai to triecienu vajadzētu tā kā amortizēt. Bet tieši viņas vārstam noslēdzoties liekas, ka pagrabā kāds pa trubām ar āmurīti dauza.

Varbūt tieši veļas mašīnas gumijas caurule rada atpakaļtriecienvilni, kurš drebina tīklu.

Te kāds rakstīja: "Ja ir tikai caurules un ventiļi un relatīvi stabils spiediena avots (kāds ir centralizētais ūdensvads), tad hidrotriecienam īsti nav kur rasties"
Jāsaprot, kas tad ir hidrotrieciens: Strauja ūdens plūsmas apstādināšana, kā rezultātā kustošā ūdens massa caurules kādā punktā strauji zaudē kustības ātrumu un masas inerces dēļ, cenšās kustēties tajā pat virzienā. Tā kā ūdens praktiski ir nesaspiežams, tad šis inerces radītais spiediens spiež vienmerīgi uz visām pusēm, un jo vairāķ, jo ātrāka ir ūdens kustība pirms apstādināšanas, un straujaka ir kustības ātruma maiņa.Tāpēc, lai mazinātu hidrotriecienu jau tehniski pašā būtībā, cenšas nepieļaut strauju plūsmas apstādināšanu, samazina plūsmas ātrumu ( liek resnākas caurules), liek , ja citādi nevar, hidrotrieciena slāpētājus, kas uzņem uz sevis spiediena lēcienus, tā nepieļaujot kritiskā spiediena rašanos, kas var sabojāt sistēmas elementus. Secinājums: Jo lielāks spiediens sistēmā, jo ātrāka ūdens kustība, jo stiprāks hidrotrieciens strauji apstādinot plūsmu.
Skatāmies uz B zīmejumu: Pēc straujā hidrotrieciena, jeb strauja spiediena pieauguma notiek pretājs process, kad plūsma maina virzienu un iet atpakaļ! Jasistēmā ir pretvarsts, tad ! trieciens nonāk līdz pretvarstam, un atkal ir hidrotrieciens, bet jau vājāks, jo tas jau daļu enerģijas zaudējis deformācijās, berzes spēkos. Tas ir labi dzirdams, jo pretvarsts ir ļoti ātrs.... Pētniekiem kas grib iedziļināties lasīt te: [ebooks.semgu.kz]

Starp citu, zinot, saprotot hidrositiena fiziku, ir arī papildus- cits risinājums, situācijas atvieglošanai: Pie ūdens padeves, no avota ( no pilsetas ūdensvada, hidrofora...), pieskrūvē virknē ķīļveida aizbīdni. (apkures detaļu veikalā zinās...) Saprašanai: Tam ir mēlīte, kas taisa plūsmu ciet, daudzkartīgi griežot rokturi, samazina plūsmu. Samazinot plūsmu, nebūs tik lieli ūdens plūsmas ātrumi, pie pilnīgi atveta krāna, tecēs pa krānu maigāk, pietiekoši dušai, veļmašīnai. Aizvēršanas stāvokli piemeklē eksperimentāli. Trieciens spēks samazināsies noteikti! Kāpēc aizbīdni? Tāpēc ka tas paredzets tieši dabam pusvirus stāvoklī, un vienmēr būs darba kārtībā. Lodveida ventiļi drīkst patstāvīgi atrasties tikai ciet un vaļā, citādi tie iesērē un vairs nefunkcionē...Tāpēc arī statiskos lodveida ventiļus, kurus nekustina, rekomendē ik pa laikam pakustināt-vaļā-ciet, lai lodveida virsma attīrās. Sākumā, lai saprastu efektu, var izmantot arī esošo ūdensvada ievadventili, jo tāds vienmēr ir.

Cogito, kādi cauruļu diametri un garumi tieši aukstajam. Pretvārsts ir pie ienākošā?