UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Inženiertīkli :
Building.Lv Forums
Apkure, kanalizācija, ūdensvads, santehnika, elektrība u.c.
Apkure, kanalizācija, ūdensvads, santehnika, elektrība u.c.
Re: Četru ceļu vārsts un termogalvas
Autors:
DzinPo
()
Datums: 08/12/2017 11:31
Tad jātaisa atsevišķa automatizācija, pie kuras pieslēgti abi sūkņi, sava vadība..bet es nezinu vai ir tā vērts. Es sākumā mēģinātu atrast vārsta stāvokli, pie kura pietiek radiatoriem, un saglabātos arī atpakaļgaitas temp.. katlā. Vēl ir variants, ka uzliek atpakaļgaitā termostatisko vārstu, piem uz kādiem 45*C. Tad to četrgaitu vārstu varētu turēt vaļā.
Re: Četru ceļu vārsts un termogalvas
Autors:
v_t
()
Datums: 08/12/2017 12:24
nevajag pārcensties ar automatizāciju. ielikt tik, cik vajag un ne vairāk.
piemēram: "Vadība visu darīs pēc telpas temperatūras un āra temperatūras, vārstu atvērs vai aizvērs.
Ļaus uzturēt pareizu temperatūru katla atpakaļ gaitā u.t.t"
ja reiz sistēma vadās pēc telpā/s pieprasītās temperatūras, tad āra devējs lieks.
ja siltuma pieprasījums tiek rēķināts pēc logaritma, vadoties pēc āra temperatūras, tad lieki ir telpu devēji.
ja katls normāli strādā, tad vajag ļaut viņam to darīt.
esmu jau stāstījis par paziņu, kurš, būdams spečuks, papildus aprīkojis savu ss ar telpu devējiem. izdomājis, ka ar vienu āra devēju ir par maz. beigās nonācis pie secinājuma, ka tie vajadzīgi tāpat kā zaķim stopsignāls. ss tiek tikai nevajadzīgi raustīts.
piemēram: "Vadība visu darīs pēc telpas temperatūras un āra temperatūras, vārstu atvērs vai aizvērs.
Ļaus uzturēt pareizu temperatūru katla atpakaļ gaitā u.t.t"
ja reiz sistēma vadās pēc telpā/s pieprasītās temperatūras, tad āra devējs lieks.
ja siltuma pieprasījums tiek rēķināts pēc logaritma, vadoties pēc āra temperatūras, tad lieki ir telpu devēji.
ja katls normāli strādā, tad vajag ļaut viņam to darīt.
esmu jau stāstījis par paziņu, kurš, būdams spečuks, papildus aprīkojis savu ss ar telpu devējiem. izdomājis, ka ar vienu āra devēju ir par maz. beigās nonācis pie secinājuma, ka tie vajadzīgi tāpat kā zaķim stopsignāls. ss tiek tikai nevajadzīgi raustīts.
Re: Četru ceļu vārsts un termogalvas
Autors:
DzinPo
()
Datums: 08/12/2017 12:42
Man, ja, kas arī sāk apnikt visa tā automātika.. Gribas to granulu katlu iemainīt pret veco labo malkas..
Re: Četru ceļu vārsts un termogalvas
Autors:
Rx
()
Datums: 08/12/2017 12:55
Atkārtošu jau sen teikto: Āra temperatūras devējus jāizmanto sistēmās, kuras ir lielas (daudzdzīvokļu mājās) kurās siltumnesēja pievadīšana rada ievērīgus zudumus. Tā uzlabo lietderības koeficientu,jo seko iemeslam, kas izsauc temperatūras regulēšanas nepieciesamību. Ja to pašu veic ar istabas temperatūras devēju, un arī samazina- palielina siltumnesēja temperatūru, tad starpība lietderības koeficientā minimāla. Istabas devējam pat ir prieksrocības: Kļuda ir minimāla. Ar ara devēju, kļūda ir līknes sakrišana ar realitati un kas var būt neatbilstoša.
Re: Četru ceļu vārsts un termogalvas
Autors:
Reinis Litiņs
()
Datums: 08/12/2017 13:05
Paldies par atbildēm.
Nu ok, var izmantot arī tikai istabas temperatūras devēju.
Bet tā ko es norādīju vadība, kā jums liekas ir ok??
Tā dos ērtumu un izdarīs visu ko es iepriekš jautāju....
Un vēl jautājumus par cirkulācijas sūkņiem, mazais, kas ir mazajā lokā un lielajā lokā....
Par lielo it kā būtu skaidrs, galvenais lai novada siltumu visiem radiatoriem, un atpakalgaita atnaktu plus minus ar 10 grādu starpību...
Bet kā ir ar mazo loku un sūkni? To es turu uz mazak iespejamā ātruma.... Bet te viens bija rakstījis, ka tomēr mazo sūkni tur uz lielaku jaudu....
Nu ok, var izmantot arī tikai istabas temperatūras devēju.
Bet tā ko es norādīju vadība, kā jums liekas ir ok??
Tā dos ērtumu un izdarīs visu ko es iepriekš jautāju....
Un vēl jautājumus par cirkulācijas sūkņiem, mazais, kas ir mazajā lokā un lielajā lokā....
Par lielo it kā būtu skaidrs, galvenais lai novada siltumu visiem radiatoriem, un atpakalgaita atnaktu plus minus ar 10 grādu starpību...
Bet kā ir ar mazo loku un sūkni? To es turu uz mazak iespejamā ātruma.... Bet te viens bija rakstījis, ka tomēr mazo sūkni tur uz lielaku jaudu....
Re: Četru ceļu vārsts un termogalvas
Autors:
Rx
()
Datums: 08/12/2017 14:44
Kad četrvirzienu vārsts ciet, tad abi loki cirkulē savā nodabā, ko nodrošina sūkņi. Krāsns ķedē- mazajā lokā sūknis nodrošina vienmērīgu sasilšanu visā krāsnī, kā augšā, tā apakšā. Tā sakot, piespiedu cirkulācija, un krāsnī nebūs rasas punkta zonas. Lielā loka sūknis nodrošina siltumneseja cirkulēšanu, tā nodrošinot vienmērīgu enerģijas sadali radiatoriem, grīdai. Tikko enerģijas lielajā lokā pietrūkst, tā mazais loks sāk vērties uz lieā loka pusi, tā maisot jau sava loka siltumnesēju ar lielo loku. Proporcijas nosaka vārsta vēršanās leņķis. Pie daļēji pavērta vārsta, sūkņu jaudas mazliet sadarbojās, tas ir, papildina viens otru, jeb sāk strādāt mazliet virknē. Ja vārsts pilnīgi vaļā, tad abi sūkņi ir saslēgti virknē, un tiem summējās to radītie spiedieni, bet caurplūdes siltumnesēja daudzums nemainās. Skat attelu: /
Līdz ar to. mazajam lokam , ar savu sūkni tikai janodrošina krāsns vienmērīga uzsilde. Lielajam lokam- visa lielā loka siltumnesēja dzenāšana uz riņķi, lai enerģija vienmērīgi sadalās uz radiatoriem, tā, ka rodās tie paši 10 grādi starpības pie krāsns ieejas. Pretestības plūsmai krāsns lokā ir mazas, un tātad pietiek ar mazu jaudu. Lielaja loka jau lielākas plūsmas pretestības, jo daudz elementu, gara trase.
Līdz ar to. mazajam lokam , ar savu sūkni tikai janodrošina krāsns vienmērīga uzsilde. Lielajam lokam- visa lielā loka siltumnesēja dzenāšana uz riņķi, lai enerģija vienmērīgi sadalās uz radiatoriem, tā, ka rodās tie paši 10 grādi starpības pie krāsns ieejas. Pretestības plūsmai krāsns lokā ir mazas, un tātad pietiek ar mazu jaudu. Lielaja loka jau lielākas plūsmas pretestības, jo daudz elementu, gara trase.
Re: Četru ceļu vārsts un termogalvas
Autors:
JanisJanis
()
Datums: 08/12/2017 19:01
4-ceļu vārstam uzliekj virsū motoru (230V, 3-pt) un ar Honeywell HMC87 vada pēc istabas temperātūras.
Re: Četru ceļu vārsts un termogalvas
Autors:
JanisJanis
()
Datums: 08/12/2017 19:10
Māja ir normāli siltināta, 0,55 kWh/m2 dienā pie 0'C ārā. Labi siltinātai iet 2x mazāk.
Re: Četru ceļu vārsts un termogalvas
Autors:
zinatajs
()
Datums: 08/12/2017 20:17
Tad kad tu neesi mājās un nekurini istabas vai tad tad siltums ārā neiet? Neatkarīgi no tā kur tu atrodies siltuma zudumi ir. Cik lieli ir siltuma zudumi tik daudz tev ir jāpievada situms lai nemainītos komforts siltums. Tas ka tu 5-6 stundas nekurini nenozīmē ka kaut ko tu ieekonomēsi. Pēc pārtraukuma jāpievada vairāk siltuma, tik cik ir zaudēts, lai atgrieztos sākuma temperatūrās.
Re: Četru ceļu vārsts un termogalvas
Autors:
Rx
()
Datums: 08/12/2017 21:54
Maldi , maldi....par neekonomiju. Jautājums vairāk, cik tad ekonomē..... Bet tas būs cits jautājums.
Ir tāda , nosacīti vienkārša formula, kad rēķina siltuma zudumus: Siltuma zudumu jauda ir : W = S*λ(Т1 – Т2)/d kur S ir laukums, λ ir siltumvadāmības koeficients. T1 temperatūra iekštelpā, T2, temperatūra ārā. D materiāla biezums. Neanalizējot S un λ, d, redzams, ka tieši temperatūras starpība tiešā veidā palielina, vai samazina siltuma zudumus. Jo mazāka starpība temperatūrās, jo mazāki zudumu. Un tas ir galvenais, kas jāpasaka! Samazinot iekštelpu temperatūru, zudumi samazinās! Tad, kad palielinām atkal T1- iekštelpu temperatūru, aug zudumi (zudumu enerģija, kas ir jauda laikā...). Ja šo darbību izvēršam laikā, tad no enerģijas nezūdamības likuma, esam zināmu daudzumu zudumu samazinājuši un nekāda papildus enerģija, lai nonāktu izejas temperatūrā nav nepieciešama. Vajadzīga tikai tā enerģija, kas nepieciešama telpas sildīšanai līdz vēlamajai. Tā ir tik liela, lai kompensētu zudumus. Un ne vairāk. Ja vairāk, tad temperatūra augs. Ir empīrisks, loģisks skaitlis šajā sakarā: 1 grāds temperatūras pazemināšanā telpās ieekonomē apmēram 5% siltuma enerģijas. No kā tāds cipars....? Elementāri: ārā 0 grādi. Telpā: 20. Delta T ir 20. Tātad 1 grāds ir 5% no siltuma enerģijas, jo, ja būs telpā 0 grādu, enerģija sildīšanai nebūs vajadzīga. Ja ārā -5C, tad jau mazāk kā 5%....ekonomijas no viena grāda pazemināšanas. Ja Jums ir cits pierādījums, ka nav ekonomijas no tempratūras pazemināšanas telpās , tad lūdzu dalieties.....
Ir tāda , nosacīti vienkārša formula, kad rēķina siltuma zudumus: Siltuma zudumu jauda ir : W = S*λ(Т1 – Т2)/d kur S ir laukums, λ ir siltumvadāmības koeficients. T1 temperatūra iekštelpā, T2, temperatūra ārā. D materiāla biezums. Neanalizējot S un λ, d, redzams, ka tieši temperatūras starpība tiešā veidā palielina, vai samazina siltuma zudumus. Jo mazāka starpība temperatūrās, jo mazāki zudumu. Un tas ir galvenais, kas jāpasaka! Samazinot iekštelpu temperatūru, zudumi samazinās! Tad, kad palielinām atkal T1- iekštelpu temperatūru, aug zudumi (zudumu enerģija, kas ir jauda laikā...). Ja šo darbību izvēršam laikā, tad no enerģijas nezūdamības likuma, esam zināmu daudzumu zudumu samazinājuši un nekāda papildus enerģija, lai nonāktu izejas temperatūrā nav nepieciešama. Vajadzīga tikai tā enerģija, kas nepieciešama telpas sildīšanai līdz vēlamajai. Tā ir tik liela, lai kompensētu zudumus. Un ne vairāk. Ja vairāk, tad temperatūra augs. Ir empīrisks, loģisks skaitlis šajā sakarā: 1 grāds temperatūras pazemināšanā telpās ieekonomē apmēram 5% siltuma enerģijas. No kā tāds cipars....? Elementāri: ārā 0 grādi. Telpā: 20. Delta T ir 20. Tātad 1 grāds ir 5% no siltuma enerģijas, jo, ja būs telpā 0 grādu, enerģija sildīšanai nebūs vajadzīga. Ja ārā -5C, tad jau mazāk kā 5%....ekonomijas no viena grāda pazemināšanas. Ja Jums ir cits pierādījums, ka nav ekonomijas no tempratūras pazemināšanas telpās , tad lūdzu dalieties.....