Sveicināti.

Vakar konstatēju vienu lietu.
Vēlētos saprast vai es domāju pareizi.

1. Ir granulu katls
2. Mazajā lokā ir katls, boileris un sūknis.
2. Lielajā lokā daudz radatori ar termogalvām, sūknis.

Viss kopā izskatās šādi - Katls - četrgaitas vārsts - sūknis - aiziet uz māju viss. Un mazais loks pie katla.

Radās jautājumus par čergaitas vārstu un tā pozīciju - vadāms ar roku.

Kad to uzlieku uz 3 pozīciju tad pa lielam tas aizver lielo loku, kad uzlieku uz 7 tad siltums iet uz māju.
Mājā kad ir vajadzīga temperatūra, tad termogalvas aizver radatorus ciet.

Radās jautājumu - izskatās, ka te četrgaitas vārsts vispār varētu nebūt... Jo visu darbību izdara termogalvas.... Un praktiski labāk būtu šo čergaitas vārstu turēt atvērtu, jo visu darbību nodrošina termogalvas....

Pašlaik es daru tā, vakarā kad eju gulēt nogriežu to uz 3 pozīju, bet nākamaja dienā kad ierodos majās uzlieku uz 7 lai māja iesilst.
Izskatās, ka tā ir lieka darbība?

Par lieku šo darbībut nevar saukt, jo Tu to lieto apzināti, lai samazininātu vai palielinātu apkures turpgaitas temperatūru radiatoru lokā un nesildītu tik intensīvi māju savas prombūtnes laikā. Protams ka to visu Tavā vietā var izdarīt automātika.
Radiatoru termogalvas kontrolē tikai gaisa temperatūru radiatora telpā un gaisa atdzišanas vai pietiekamas sasilšanas gadījumā atver vai aizver konkrētā radiatora plūsmu.
Četrzaru vārsts kontrolē apkures šķidruma temperatūru kas plūdīs caur radiatoru tai brīdī kad termogalva konstatēs gaisa temperatūras kritumu konkrētā telpā.

Es gan teiktu ...: Ir jāsaprot šie procesi, kas notiek, ko dod, kāds labums- sliktums. Mēģināšu ar ":sākumu": Mazais loks apkures sistēmās ieviests, lai pareizā režīmā ( krāsns kurināšanas labākā režīma nodrošināšanai, kā no sadegšanas, tā no temperatūras režīma, lai neveidotos rasošana krāsnī, un ..arī skurstenī). Rasošana ( svīdums) kaitē krāsnij ar savu koroziju veicinošo efektu, notek, tek, dažreiz pa visām šķirbām , var bojāt skursteni, dizainu ( brūni izsvīdumi uz skursteņa..). Lielais loks domāts labai siltumnesēja plūsmas nodrošināšanai, neatkarīgi, kāda temperatūra tajā ir. Lieto jaucējus ( trīszaru-četrzaru) un parasti arī atsevišķu sūkni ( sūkņus) atdalītus ar saviem jaucējiem. Lielajā lokā uztur vienu temperatūru, kur šī temperatūras izvēle kalpo siltuma pārnesei uz sildelementiem ( radiatoriem, grīdu.) Ja krāsns lokā ( mazajā lokā) jāuztur nosacīti liela temperatūra, tad lielajā lokā, tāda, kas ir pietiekama lai būtu komforts. Rezultātā iestādītā - vēlamā temperatūra telpās. Kādu temperatūru laist lielajā lokā? Nu te jau sākas dziļākas lietas. Jo lielāki sildelementi, jo temperatūra tajos var būt mazāka. Protams, jo ārā aukstāks, jo arī tad lielāka...Un te ir tāda lieta: Ja sildelementi maziņi, tad sistēmā jābūt augstākai temperatūrai, nekā pie lieliem sildelementiem. Bet, jo lielāka siltumnesēja temparatūra, jo lielāki zudumi, pievadot šo siltumu sildelementiem ( zudumi sienās, nepeiejamās, aizsegtās vietās, celā līdz sildelementiem. Tāpēc lielākās sistēmās iesaka regulēt siltumnesēja temperatūru pēc āra temperatūras, lai samazinātu zudumus un turēt pilnīgi vaļā radiatoru termogalvas, ja tādas ir. Ja siltā laikā siltumnesējs būs karsts, bet sildelementi pievērti ( termogalvas nostrādes rezultātā), tad zudumi būs lieli. Jūsu jautājumā pareizi ir vērt vaļā termogalvas, samazināt siltumnesēja temperatūru, lai telpās silts. Ja naktī vēlme pietaupīt savus 5-15% labākā gadījumā, tad vārstu pievērt. Sistēmā būs vēsāks siltumnesējs, termogalvas vairs nevērsies vaļā (nekompensēs telpas atdzišanu ar lielāku plūsmu caur radiatoru) Telpas dzisīs. Vajag siltāk- pagriežam vārstu un būs siltāk. Radiatorus un citus sildelementus pakāpeniski jāpieregulē- jābalansē termiski, pēc vajadzības, ar atgaitas- plūsmas regulatoriem kaut cik līdzīgi, lai būtu vajadzīgā temperatūra. Nu tur kur savādāk..var likt termogalvas, kas sekos pašas. To visu- visa regulēšanu var paveikt vārsta pagriešanas automātiku, kas pati griezīs kā ieprogramēts. Mērīs rezultātu. Varianti kas un kā...jāskata automātikas iespējās ( "viesības"," brīvdienas"," nakts režīms,.....). bet šajā tēmā atbildēt profesionāli var JanisJanis.

Sveiki velreiz.

Respektīvi, mēgināsu velreiz izstāsīt - mazajā lokā viss ir kartībā, temperatūra ir apmēram 65 grādi un nekādas kārtas neveidojas un visas sienas nodeg ļoti labi. Jo ir vajadzīgā temperatūra.

Jautājumus bija par četru ceļu varstu, kuru kā jau teicu, kad neesmu mājās tad manuāli uzlieku uz 3 pozīciju, sanāk ka uz māju siltumus praktiski nenāk, bet viss notiek mazajā lokā, boileris un katls.

Kad esmu mājas tad atveru līdz 7 vārstu, tad siltumus aiziet uz māju - apmēram 55 grādi. Un tā to es daru katru dienu.

Bet jautājumus bija - varbūt nevajag tā darīt? Grozīt šo vārstu turp un šurp? Jo mājā katram radatoram ir termogalva? Varbūt atstāt uz 7 un viss?

Testejot to esmu mēģinājis, temperatūra gan mazajā lokā ir laba, gan lielajā.

Bet īsti nevaru saprast kā tas atsauksies uz pateriņu....

Tā arī manu garo rakstu nesapratāt.....Ļoti īsi : Jūsu manipulācijas radīs zudumus pievadot siltumu līdz radiatoriem. Termogalvas strādās cik spēj naktī, verot vaļā plūsmu....tas ir, darbosie, lai uzturētu siltumu. Bet ja nespēs...būs pilnīgi vaļā un telpa dzisīs. Kad padosiet atkal lielo temperatūru, termogalvas vērsies ciet. Telpās būs normālā temperatūra. Bet zudumi pievadot siltumu būs lieli, jo ļoti karstas caurules!

Pirmkārt, nav saprotams, kas notur temperatūru mazajā lokā. 4ceļnieks, vai atsevišķs termovārsts?
Otrkārt,ja granulu katls, tad kāda vadība? nesaprotu,kāpēc viņš būtu jāatstāj darboties mazā loka režīmā? Dēļ siltā ūdens? Ja atpakaļgaitas t ir 65, tad cik ir katla temp??? Pie normālas vadības un korektas shēmas uz silt ūdens boileri ir savs sūknis, vai plūsmas pārslēdzējvārsts ko vada katla smadzene pēc boilera temperatūras devēja.
Granulu katlam pilnīgi pietiek ar atpakaļgaitas t 55. Pareizi rx saka, par augsto temp, tikai es tos gluži par zudumiem neuzskatītu, siltums vienalga paliek mājā:)
Ja tev mazo loku nodrošina, kas cits, nevis 4ceļnieks, tad jā, tavas darbības ir pilnīgi liekas ar to grozīšanu.

Par zudumiem: Ja caurules ir gar sienām, un atdod siltumu telpai, tad jā, viss gandrīz paliek telpās ( siena vairāk uzsilst...pieaug zudumi. ) un cauruļu atdoto siltumu tikai kompensē radiatoru termovārsti ar pievēršanos. Bet daudzos gadījumos caurules maksimāli slēptas, iebūvētas sienās, silda tās...un liela labuma no tā nav. Zudumu jautājumu aktualizē sistēmas lielums. Jo lielāka sistēma, jo vairāk tas iespaido zudumus. Visur jadomā līdzi. Jaanalizē, janovertē, jāizprot lietas. Ja to nevēlās, nevar, nemāk, tad dara kā māk. visu kompensē nauda. Nauda kurināšanā, nauda speciālistiem, apkalpotājiem. katram pēc iespējām. Viens "matus skalda", otrs "austeres ēd...."

Nu tad turpinu.

Mazajā lokā - katls un boileris, kur ir sūknis. Katlam sava automatika, kur ir uzlikts 65 grādi, līdz ar to mazjā lokā plus mīnus arī 65 grādi cirkulē...

Un lai siltumu novadītu uz maju ir četrgaitas vārsts, kas uz pozīciju 3 prakstiski uz maju siltumu nelaiž, atverot uz 7 tas laiž uz māju siltumu. Nu protams arī lielaja lokā sūknis...

Tas arī viss, visu plūsumu sadala šis vārsts.

Rx - pēc tevis teiktā es sapratu to, ka visjēdzīgāk būtu šim vārstam ko es regulēju ar roku uzlikt automatiku.... Kas darīs to visu precīzāk un pēc manis saliktajiem iestaījumiem... Iespējams būs arī lielaks granulu ietaupijumus?

Tieši tā! Automātika uzturēs lielajā lokā optimālo temperatūru ar 0.5 grādu precizitāti. Nevienu mirkli nebūs pārkurināts! Ja strauji dzesēsiet telpu- telpas, arī tad automātika ietur pauzi, lai lielākā laikā saprastu, ka kautkas ir jādara. Tatad vēdinot nekas būtisks siltuma padošanā nenotiks....jo uzkrātā temperatūra sienās, grīdā, mēbelēs ir pietiekoši liela, lai kompensetu vēdināšanas īslaicīgo dzišanu. Pēc laika, ja temperatūra būs - paies uz zemāku, termovārsts mazliet pavērsies. Kā jau garajā apstāstā rakstīju, termovārstus var turēt praktiski vaļā, tā automatika tad uzturēs viszemāko temperatūru caurulēs, lai būtu nepieciešamā telpu temperatūra. Radiators viss silts, nevis augšā karsts, zemāk- auksts ( to rada plūsmas samazināšāna ar temovārstu). Mazāk ceļās putekļi, mazāki zudumi...

Ja atgriežam vaļā radiātoru termovārstus, tad iespējams, ka vajadzēs pieregulēt plūsmu katram raiatoram. Lai nav tā, ka kādam tālākam radiatoram mazāk tiek.
Vienīgais pluss, ka radiators ir viscaur silts.

Vai tu baigo ietaupījumu iegūsi attiecībā pret iztērēto ieguldījumu automātikā? Nu nezinu. Pāris gadus gan jau, ka vajadzēs, lai atpelnītu.
Bet nu iespējams, ka lieta nav slikta.

Man lieliski strādā ar termogalvām. Uz radiatoriem no akumulācijas tvertnes padodu 45 grādus. Nekad nav pārkurināts. Silstēma vienkārša kā cirvis.