nokij, paldies par atbildi :)

Ko, lai dara ar minimālismu, kad šim kamīnam nominālā jauda uz ūdeni ir 11kw?
Šķiet, ka Tevis ieteiktais variants par 500 litru tverni ir O.K.!

Papildus jautājums - vai kāds var kaut ko pakomentēt par tām tvertnēm ar siltummaini iekšā (es saprotu, ka tas ir elektrisks sildītājs)? Tad sanāk, ka kamīnu vispār nevajag kurināt, bet visu atrisina elektrība, uzturot tvertnē temperatūru? Vai nepieaug baigās elektrības izmaksas? Kaut kā mākslīgi tas viss šķiet.

Siltummainis nav elektriskais sildītājs. Tas ir siltā ūdens ieguvei dušai, vannai, krānam (boilerim) no akumulatora. Tā saucamā čūska.

Nejaucam divas dažādas lietas. Sildelements nav siltummainis, kā jau Tinis minēja.
Akumulācijas tvertnē var būt protams iekšā arī elektriskais sildelements. Protams, ka tas visu sadārdzina, bet ļoti liela slinkuma gadījumā tas ļaus nekurināt kamīnu.

Varu padalīties ar pieredzi iz reālās dzīves. Man kā reiz ir divos dzīvokļos šādas sistēmas. Vienam platība 46 m2, uzstādīti 15 kW CA kamīns ar 300 ltr akumulatoram, otram platība 51 m2, uzstādīti 15 kW CA kamīns ar 470 ltr akumulatoru. Abos dzīvokļos radiatori. Tātad:
1) CA kamīns ir salīdzinoši primitīva, lasi, maz efektīva, apkures iekārta. Nevajadzētu pārāk paļauties uz ražotāja norādīto efektivitāti. Pirmkārt, malkas apkures iekārtām tā var svārstīties atkarībā no daudziem faktoriem, otrkārt, tā ievērojami krīt, uz siltummaiņa parādoties darvai, kvēpiem, pelniem. Lai uzsildītu māju un uzkrātu akumulatorā 21 kW, man nepieciešams ~6 h un ~gandrīz pusotra paka ar briketēm. Tas nozīmē, ka efektivitāte ir vien kādi 50% nevis ražotāja norādītie 75%.
2) Par jaudām mans aprēķins bija, lai vidējā statistiskā ziemas dienā jākurina ne biežāk kā reizi 24 h. Proti, atnāc no darba 18:00 iekurini un līdz gulētiešanai ik pa brīdim piemet. Darbojas nevainojami. Ja tikai ar radiatoriem jāapkurina 90 m2, es par kamīna jaudu padomātu 2X vai arī uzliktu papildus kaut ko tādu [www.norvegukamini.lv] Jo tāpat daudz siltuma aiziet skurstenī.
3) Nevajadzētu sapņot par kaut kādu maz mainīgu komforta temperatūru telpā, kur atrodas kamīns un akumulators. Man 46 m2 dzīvoklī (otrajā gadījuma vairs nebija intereses tik ļoti skurpulozi testēt) visa apkures sistēma atrodas ~18 m2 viesistabā. Ja grib uzsildīt akumulatoru līdz maksimumam, temperatūra istabā krietni pārsniedz +25°. Līdz ar to spriedelējumi par akumulatora uzsildīšanu ar vienu malkas klēpi līdz istaba iesisls līdz +22° ir atrauti no realitātes. Lielākā telpā un pie lielāka akumulatora (nevis mazāka kā Tu spried) svārstības noteikti būtu mazākas, bet tāpat pietiekoši ievērojamas.

Man arī ir pieredze no reālās dzīves (5 gadus dzīvoju 180m2 mājā, kurā pamatapkures veids bija CA kamīns + 1T+1T akumulatori). Arī karstais ūdens tika sildīts ar CA kamīnu (tur gan papildus bija arī parastais boileris temperatūas izlīdzināšanai).
Pareizi visu sistēmu izplānojot ir OK. Es kurināju tikai vakaros atnākot pēc darba mājās (4-6h) un man vienmēr bija silti līdz nākamās dienas vakaram. Kamīna nominālā jauda bija 24KW, no kuras 19KW gāja uz akumulatoriem (kamīns bija ar saucamo ūdens čaulu apkārt + siltummaini iekšā)
Jautājums par viesistabas temperatūras noturēšanu bija pats izaucinošākais, bet to es risināju sekojoši:
1) iebūvējot kamīnu, es to visu kārtīgi nosiltināju ar vati, lai uz istabu siltums ietu tikai caur priekšas stiklu
2) es pats saprogrammēju gudru kontrolieri, kas vakarā īsi pirms kurināšanas jau sāka laist lejā temperatūru, bet tiklīdz iekuras kamīns tā vispār nelaida neko siltajās grīdās, savukārt kamīnam izdziestot tas pumpēja iekšā grīdās
3) man viesistaba ir 32m2 un diezgan atklāts plānojums uz pārējo māju, līdz ar to siltums varēja brīvi izkliedēties

Tas rezultējās, ka temperatūras svārstības nebija pārāk lielas... 21.5 - 23 C robežās, lai gan tas arī reizēm likās pārāk daudz.

bern un E, es vēlos pateikties par palīdzību un piemēriem! Tas ļoti, ļoti palīdz!

Tagad es saprotu, ka būtiska nozīme ir siltās grīdas esībai. Proti, tā pati par sevi ir liels siltuma akumulators.

Ar cieņu,

MEE
Zināmā mērā siltā grīda ir akumulators, tikai zemas temperatūras, jo temperatūrai grīdā jābūt plus mīnus 30 grādi.
Betona grīdai ir lielāka uzsilšanas un atdzišanas inerce. Bet tā vienmērīgāk sadala siltumu telpā.
Un akumulācijas tvertne tikai paildzina šo procesu un samazina kurināšanas nepieciešamību. Protams, ņemot vērā siltuma zudumus no pārējām konstrukcijām, tā būs dažāda katrai ēkai.
Tāpat betona biezums, pie biezāka betona slāņa grīda lēnāk uzsils, bet arī ilgāk uzturēs siltumu. Līdz ar to nepieciešams lielāks siltumnesēja apjoms uzsildīšanai.
Pie plānāka betona slāņa viss notiks ātrāk.
Tā ka, te viss ir jāsalāgo, lai strādātu korekti un ekonomiski.

Paldies!

Šis viss ir noskaidrots.

Vienīgais, kas ir palicis prātā - tas, vai šo akumulatoru būtu jēdzīgi aplikt ar ķieģeļiem, jo tas atrodas uzreiz aiz kamīna. Proti, pamatīgi nosiltināt, lai ilgāk tur šo siltumu (attiecīgi arī ķieģeļi paņemtu šo siltumu no kamīna). Otrs variants - nosiltināt standarta kārtībā (vate, un visu kamīna zonu apliekot ar reģipsi).

Ķieģelis nav siltumizolācijas materiāls. Ja apmūrēsi akumulatoru ar ķieģeli, tad tas pārvērtīsies par ķieģeļu krāsni, tikai ar karstā ūdens apkuri. Ķieģeļi sildīs telpu kurā atradīsies akumulators, bet pārējām telpām siltuma nepietiks.

Pēdējais jautājums sakarā ar šo tēmu!

Sakiet, lūdzu, cik daudz spirālcaurules (un kur izvietot - augšā vai apakšā) ir nepieciešamas 750 litru akumulācijas tvertnei, ja klāt būs viens elektriskais boileris?

Respektīvi, vai pietiks ar vienu siltummaini, vai ir nepieciešami divi? Ja viens - kuru tvertni pasūtīt, to, kurā viņš ir augšā, vai to, kurā apakšā? (par šiem siltummaiņiem man ir melna bilde).

Manā gadījumā ir tā, ka elektriskais boileris būs uzreiz aiz sienas. Attālums līdz viņam no tvertnes - aptuveni 3 metri (tiesa, siltummainim būs jāiet zem guļbaļku starpsienas vai caur baļķiem).

Ar cieņu,