Vai kāds ar šādu izbūvi ir saskāries un ir kaut kāda pieredze lietošanā? Cik saprotu ir ļoti "veselīgs" priekš rekupirācijas sistēmas. Kā arī vasarā nav vajadzīgs kondicionieris.
Gribētu saprast cik reāli ir pašam tādu izbūvēt no viegli pieejamiem materiāliem. Cik rakšanas darbi varētu izmaksāt zemei līdz 2m dziļumam?

Pastāsti vairāk,kāds tur princips? caur zemē ieraktu cauri ieplūst svaigais gaiss no āras? zemē ierakts,kā tur būs ar mitruma līmeni un kaitīgajām baktērijām.. Māc šaubas,vai tur nekrājas kondesāts,ir kādam kas plašāks sakāms?

Caurule jārok ar slīpumu un jāparedz vieta, kur notecēt kondensātam.

Jāsāk varbūt ar to, kāpēc šāds risinājums varētu būt interesants. Ziemā, lai paceltu siltumu telpā uz ilgtermiņu no +22 uz +24 grādi ir sadārdzinājums uz apkuri pie 30%. Tas ir daudz. Koka karkasa mājām, kas ir termosa tipa ir nepieciešama pastiprināta ventilācija, attiecīgi arī ar ieplūstošo gaisa daudzums, kurš dzesē ziemā, ir vājākā vieta, kas tiešā veidā ietekmē apkurei patērējamo enerģiju. Tā teikt - katrs grāds ir nauda. Bet šāda truba ir vienas reizes ieguldījums. Jautājums tikai vai var tik lēti ierīkot, lai vismaz 5 gados atpelnītos.

Kondensāts krājoties tikai vasarā, jā vajadzīga tvertne kondensātam, kurš tālāk aiziet zemē un jāveic arī līdzīga profilakse kā baseiniem ar ķīmiju. Pa tiešo trubā urbt drenāžu novadīšanai neesot veselīgi.
Resna truba kādi 50m garumā ierokas 2m-3m dziļumā. Tur gan specifika, ka 3m dziļuma to varot rakt īsāku - ap 40m.
Ieplūstošā gaida grādu atšķirība ir līdz 4 grādiem vasarā. Līdz 7 grādi ziemā, bet ir arī piemēri līdz 13 grādiem. Tobiš pie āra gaisa temperatūras -15 rekupiratorā plūst iekšā -8 līdz -2, kas jau ir ļoti liels atbalsts.
Bet šis viss ir tikai tāds aiz ausīm pievilkts. Nav info kas notiek mūsu klimatā un vai jēga no šī pasākuma pie mūsu augstā grunsūdens līmeņa. Vispār gribētu dzirdēt kāda pieredzējuša viedokli.

qwe Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ziemā, lai paceltu
> siltumu telpā uz ilgtermiņu no +22 uz +24 grādi
> ir sadārdzinājums uz apkuri pie 30%. Tas ir
> daudz.

Oh, jauna informācija parādās… Līdz šim biju lasījis tikai par ~5% sadārdzinājumu uz katru grādu.

Par tām caurulēm runājot. Ir lasīts kaut kas par caurulēm, kam ir sudraba pārklājums vai kas tml, lai neveidojas nekādas sēnītes. Daži tādas iesaka. Un ir pa radio dzirdēts raidījums par to, ka sudrabs nav nemaz tik nekaitīgs. Pirms likt ventilācijai cauruli ar sudraba pārklājumu, iesaku painteresēties, kā tas sudrabs ietekmē cilvēka organismu, un priekš sevis izdomāt - varēs ar tādu cauruli sadzīvot vai nevarēs.

Sadārdzinājums ir atkarīgs no papildu siltuma zudumiem, kas jākompensē ar apkures iekārtu. Savukārt siltuma zudumi ir atkarīgi no temperatūru starpības. Ja tu skaties temperatūru starpību 20grādi (ārā 0, iekšā 20), tad viens grāds tev arī rupji prasīs tos 5%. Cits jautājums ir kā tā viena grāda pacelšana ietekmēs apkures iekārtas lietderības koeficientu - ja apkures izbūvēta neņemot to vērā, tad grāda pacelšana var tai likt sākt darboties ar zemāku lietderību (piemēram, augstāku turpgaitas temp.) un tad jau sadārdzinājums būs lielāks par 5%.

Lai izvairītos no visādām baktērijām un sēnītēm, kas radīsies zemē guldītā gaisa caurulē, kā siltumnesēju ieteicams izmantot šķidrumu.
Piemēram; [www.ght.lv]

..., kas arii ir vieniigais pareizais risinaajums, ja veelamies izmantot zemi kaa avotu ventilaacijas piesildiishanai vai atdzeseeshanai.

Varbūt ūdens dziļurbuma ienākošo ūdeni var izmantos šāda siltummaiņa darbināšanai?

Ir kā reiz video youtubē, kur vecis no spices ūdeni laiž un vasarā atdzesē māju. Vasarā tad vēl dārzu var laistīt, bet ziemā kur liksi ūdeni? Hokeja laukums pagalmā. :) Vienīgi drenāžā laist atpakaļ zem zemes, bet manuprāt tas jau ir neekonomisks pasākums. Truba zemē cilvēkiem kā izrādās darbojas bet tikai ar vienu problēmu. Pārāk augsts mūsu purvainais grunsūdens. Aizlejas ciet tā truba.