Ir dzīvoklis. Pieslēguma jauda 25A. Apakšā pagrabā stāv B25 automāts, no tā uz dzīvokli aiziet 3 fāzes. Dzīvoklī ienākošais pieslēgts arī pie B25, no kura tālāk sadalīts pa visām telpām ar automātiem B20, B16 rozetēm, B10 gaismām. Vēlos, lai pie īssavienojuma vai bojājuma izsistu ārā tikai konkrēto vainīgo automātu, piemēram, ja 1 istabā kādai rozetei kaput, tad arī izsit tikai to konkrēto automātu. Manā gadījumā izbliež visu, jāiet slēgt uz pagrabu iekšā. Nu... tas vnk nav kruta, un reālas problēmas gadījumā pat nevarēs saprast īsti, kurā vietā vaina. Kas man būtu janomaina? Cik noprotu, problēmas risinājums varētu slēpties tajā, ka gan pagrabā, gan augšā ir B25?

Pagrabā izbliež automātu, ja summārā patērētāju jauda dzīvoklī pārsniedz 25A. Ja būtu rozetes īssavienojuma vaina, tad izsistu rozešu automātu, kuram ir 20 un 16 A automāti.

Sākumā var/vajag nomainīt pagraba automātu uz C25. Tas atslēgsies "vēlāk"..

Es jau tā arī gribētu, lai būtu, bet speciāli pārbaudīju, uztaisot īso. Izsit gan dzīvoklī, gan pagrabā :(

DzinPo Wrote:
-------------------------------------------------------
> Sākumā var/vajag nomainīt pagraba automātu uz
> C25. Tas atslēgsies "vēlāk"..

Bet ja tas ir zem plombas?

Kruti. Uztaisa īso, bet rozešu automāts nenostrādā...Tad tas automāts nav riktīgs.

Ja uztaisa "'īso", tad izsitīs to automātu, kas pieslēgts līnijai kurā ir īsais, + ievada automātu..Tas ir tad, ja abiem atslēgšanās līknes ir tuvas. Praksē bieži vien tas ievada automāts atslēdzas tik un tā, neskatoties uz to vai tas ir B vai C klases..nu vismaz man tāda pieredze..
Ja ir zem plombes, tad labāk pašam nemainīt..Vispār īssavienojumus nevajag taisīt. Tie automāti īsti tam nav paredzēti..Tie ir domāti līnijas aizsardzībai nevis īssavienojuma aizsardzībai.. Dažkārt zemākas klases automāti pēc pāris reižu "īsajiem" vairs nav lietojami..

Atļaušos nocitēt tepat no foruma biedra atbildi uz līdzīgu jautājumu:
"Teorētiski jāsalāgo automātu raksturlīknes gan pēc nostrādes laika, gan strāvas, bet pratiski tas var nedot nekādu rezultātu dažos gadījumos, jo pirmais automāts var nostrādāt lēnāk - reizē ar ieejas automātu.
Ja nemaldos teorētiski vajadzēja 1.2-1.6x mazāku strāvu tuvākajam automātiem un lai nepārklājas atlslēgšanās līknes
Populrāzinātiski tas skanētu tā, piemēros cipari ir no pirksta izīsti, bet ir tuvi īstenībai.
-Pirmais automāts no īslēguma puses būtu B kurš nostrādā, piemēram uz x3 īslēgumu 16A gadījumā tas būtu 48A un to izdara, piemēram, 50ms.
-Latvenergo automāts būtu C, kurš nostrādā uz x5 20x5 = 100A īslēgumā un izdara to 100ms.
Bet tāpat pie kārtīgā "naglas tipa" īsslēguma, visticamāk, izlidos abi reizē."

Sitot "uz īso" strāva ir daudzkārt lielāka par drošinātāju aizsardzības strāvu. Nostrāde ir ms un tā , cik zinu, nav atkarīga no C vai B. Īsslēguma strāva drošinātājā inducē mazā spolītē elektromagnētisko lauku, kurš ieraujot serdi, mehāniski izslēdz drošinātāju. C vai B nosaka palēlinājumu nostrādei, ja strāva trīs līdz 5, vai pat 10 reizes lielāka par nominālo aizsardzības strāvu, (izmanto lai palaistu iekārtas, kas ieslēdzoties patērē manāmi lielāku strāvu kā darba strāva, kā piemēram elektromotori. Tā, lai pagrabā nesit tik bieži, ka kaitina... jāpalielina maksimālā strāva pagrabā. Bet kopumā, biežāk sitīs abus.

Šie automāti ir pārāk jūtīgi, lai panāktu loģisku selektivitāti pie maziem attālumiem un pietiekoši lieliem kabeļu šķērsgriezumiem (tātad arī mazām pretestībām )...