Labdien!
Īpašumā ir nonākusi zeme uz kuras atrodas 1930.gadā celta māja. Koka karkasa apšūta ar ķieģeli. Mājai divi stāvi, otrais nav taisīts. Pirmā stāva platība 106 kvm + otrais stāvs. Ir vēlme šo māju renovēt, jo koka konstrukcija ļoti labā stāvoklī, vienīgi nesošā siena ir nedaudz iesēdusies, iespējams divas podiņkrāsnis bija par smagu.

Pašlaik grīda ir kā vecāka tipa mājās, proti, grīda balstīta uz stutēm. Gribu zināt, kā ir, ja es paceļu grīdas līmeni, iebetonēju viņas, ielieku siltās grīdas un nosiltinu pamatus, vai mājā pastiprināti radīsies mitrums, ņemot vērā, ka zem grīdas vairs nebūs ventilācija?

Nākotnē ir plānots māju nosiltināt no ārpuses ar putuplastu vai vati un uzlikt pa virsu apmetumu. Apkures katls būs granulnieks, bet nav skaidrs cik jaudīgu vajag. Vai varat pateikt uz cik jaudīgu būtu jāskatās un kādas firmas ir uzticamākas?

Ja es esmu ielicis siltās grīdas un nosiltinājis pamatus, nosiltinājis fasādi un pie scenārija, ka mājā krājas mitrums, vai laba ventilācijas sistēma var atrisināt mitruma problēmu?

Otrajā stāvā arī gribu siltās grīdas, bet negribu betonēt, jo negribu mainīt sijas, bet uz esošajām negribu krāmēt lielu svaru virsū. Cik internetā lasīju siltās grīdas var likt arī zem koka grīdām, vai tā ir taisnība? Vai arī pēc būtības būs jāliek radiatori?

Pats esmu dzīvojis pagājušā gadsimta vidū celtā mājā, kurā ir iebetonētas grīdas, bet ar krāsns apkuri un iespējams ne pietiekami nosiltinātiem pamatiem un tur mitruma problēma ir visai aktuāla, bet nu tur ventilācija, protams, bēdīgā stāvoklī.

Manuprāt, par mitrumu ir mazliet pārspīlēts, tā nav tik liela problēma pareizā izbūvē.
Kas ir domāts ar "grīda balsīta uz stutēm" ? Ja tie ir stabiņi/ķieģeli zem lāgām, tad par to nav jāsatraucas - visu izvākt ārā un klasiskais siltās grīdas variants - izlīdzinošais pamats>plēve, putuplasts, plēve, betons ar caurulēm un pa perimetru putuplasts, ja pieguļ pamatiem.
Pamatus pagaidām nav jēga siltināt, it īpaši, ja grīda līdz ar pamatu līmeni (nav nozīme kas darās zem izolētās grīdas).
Mājas sienas ir problēma ar ķieģeli, jo viennozīmīgi būtu labāk, ja ķieģelā nav un karkasam pa virsu iet siltumizolācija, turkāt noteikti ne putuplasts, bet kas elpojošs. Ekovate būs super,
Otrajā stāvā jādomā, es sliektos par labu radiatoriem vai arī vispār bez tiem. Man piemēram mansardā nav nekāda pakure. Ir starpība starp pirmo stāvu - ja tur ir ap 24, tad augšā šoziem ap 20 laikam. Stiprākā salā varētu būt jau problēmātiskāk. Katrā ziņā es paturu iespēju ielikt tur kādus radiatorus dažus, bet ne silto grīdu, jo tas jau ir pārāk komplicēti.
Lielākā kļūda varētu būt ar fasādes siltināšanu. Ja vienkārši likt siltuizolāciju virs ķieģeļa, tad var izpalikt efekts, bet nauda un darbs iztērēti.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 03/03/2020 23:26, labojis Vilnis_Radio.

Vilni, paldies par atbildi!
Par grīdu - jā tie ir stabiņi zem lāgām.
Sanāk ja es šādai mājai iebetonēšu grīdu, tad mitruma līmenis nepalielināsies vai ne?
Par grīdas betonešanu sanāk ka putuplasts jāliek arī starp grīdu un pamatiem? Sanāk ka betona grīda nesavijās kopā ar pamatiem?

Par fasādes siltināšanu - vajadzētu siltināt no ārpuses, jo negribu zaudēt dzīvojamo platību + es gribu pirmo stāvu uztaisīt, lai varētu ievākties un tad turpināt renovāciju. Ja ir jāsiltina no iekšpuses tad tas ir jādara pirms uzliek reģipsi vai OSB uz sienām.
Pašlaik noteikti ir vienkārši gaisa sprauga starp ķieģeli un koka karkasu, kas ir vienīgā ''siltināšana''. Ja es nosiltināšu fasādi ar putuplastu vai vati un uzliktšu pa virsu apmetumu, nesanāks mājai tāds kā siltumnīcas efekts? Kur paliks tvaiks? Reāli jau es varētu pieciest siltuma zudumus, kas aiziet prom pa sienām, bet gribētu uztgaisīt smuku fasādi. Bet ja taisa smuku fasādi, tad pie viena var arī nosiltināt...

pirms siltināšanas noteikti jārauj nost tā koka apdare, jo sienā "gaisa sprauga" kā siltinājums nestrādā galīgi. Siltinot ar no ārpuses ar mitrumu problēmas nevajadzētu būt, ja iekšā būs normāla gaisa apmaiņa un telpā būs kaut viena ventilācijas cuka (kaut vai nosūcējam virtuvē). Sienās mitrums sāk spiesties tikai tad, ja gaisam nav kur izplesties apkures sezonā, t.i., ja ir pilnīgi hermētiska telpa. ja ir kaut viens caurums pa kuru gaisam tikt laukā, tad tālāk par krāsu/tapetēm gaiss/tvaiks netiks sienā, jo mitrums 99% gadījumu nāk no siltas telpas. Ļoti retos gadījumos mitrums nāk no ārpuses uz telpu iekšpusi.
Prātīgākais ir likt rekuperācijas-ventilācijas iekārtu, kas atrisinās daudzas problēmas un ekonomēs siltumu. Es ar rekuperācijas iekāstu telpas nevēdinu vispār nekad. Telpās ir labs klimats un nekāda mitruma un svaigs gaiss vienmēr.
Katla jaudu rēkini pēc formulas 100m2 apkurināmās platības=10KW katls, ja plānota akumulācijas tvertne tad met klāt vismaz 20% jaudā. Tas ir normāli siltinātai mājai, bez tendencēm uz pasīvu.
Siltās grīdas zem koka - var darīt, strādās, bet ne tik labi, kā radiatori. Kokam tomēr ir stipri mazāka siltumcaurlaidība, kā betonam/flīzēm. protams, koks būs silts, bet labāku efektu ziemā sajutīsi no radiatoriem - ātrāk uzsils telpa, gan nesildīsi to koku. Tev taču vajag siltu gaisu mājā, nevis siltu grīdu un vēsas telpas.

Siltā grīda un principā jebkura centrālapkure telpās mitrumu apkures sezonā nodzen tik zemu, ka drīzāk ir jādomā kā to pacelt. Normāls gaisa mitrums skaitās 50-60%, bet apkures sezonā centrālpkurē tas nokrīt līdz 40% un tad ir sausa āda un visādas tādas blaknes.
Jā grīda nesaskaras ar pamatiem. Pamatus var atdalīt ar teiksim 5 cm putuplastu, principā jau pat kompensācijas lenta izdara lielu darbu, bet 5cm ir labāk.
Par fasādi uzmanīgi, jo nav jēga ieguldīt darbu, ja tam pilnīgi nav nekāda rezultāta. Par to jau šeit esam diskutējuši daudz reižu un vairākuma viedoklis ir ka fasādē ķieģelis ir jānojauc nost vispār un siltināt tad kā paredzēts. Pārsvarā īpašniekiem tāda doma nepatīk, jo fasāde it kā bez vainas, bet nosiltināt tādu ēku ir lielas problēmas - tāpēc vienkāršāk nojaukt ķieģeli - nav tas tik traki.
Par radiatoriem es īsti nepiekritīšu jo ja ir izvēle, tad labāk ir siltā grīda, radiatori, ja izvēle īsti nav. Grīdas segumi uz siltās grīdas arī nav nekas traks - man piemēram ir linolejs un ir baigi labi - pilnībā atrkrīt jebkādas grūtības ar kopšanu un tīrību. Estētiski arī nav ne vainas, ja piemeklē sakarīgu rakstu un protams vēlams ņemt izturīgāku klasi, jo tie 24 klase galīgi ir garām. Man šķiet bija 33, komerciālais jau skaitījās - nu 10 gadi pagājuši - nekādi defekti un nolietojuma pazīmes.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 04/03/2020 14:05, labojis Vilnis_Radio.

Centrālapkure tur nav pie vainas. Kad ārā mīnusi, tad gaiss ir sauss. Tādā ziemā kā šī, gaisa sausums nedraud.

Paldies par atbildēm, nu jau man bilde kļūst skaidrāka.

Vent man vēl viens jautājums. Ja aprēķins ir 100m2 apkurināmās platības=10KW katls, tad otrā stāva platību ir jārēķina klāt? Tas ir, ja man pirmais stāvs ir 100 kvm un otrais teiksim 70, tad man jāskatās 17KW+ 20%? Kā arī vai vari man parekomendēt labu rekuperācijas-ventilācijas iekārtu kantori, kas man vismaz varētu pastāstīt sākumā kādas trubas ir jāizvelk pa telpām pirms taisu pirmā un otrā stāva griestus?

Tinis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tādā ziemā kā šī, gaisa sausums nedraud.

Tieši šobrīd - ja vakarā nepamanu, ka mitrinātājam bundulis tukšs, tad pret rītu mitrums 30-35%.
Tā kā nebūs tik vienkārši ar tiem mīnusiem.

jā 2.stāvs jārēķina klāt, tev sanāk 17 KW katls vajadzīgs. Ja liksi akumulāciju un/vai boileri no apkures, tad tev derētu 22-25kw.
Par rekuperācijām runājot, tulīt būs Ķīpsalā Māja 2020 izstāde, noteikti ko tur atradīsi, vai ss.lv sadaļā ventilācija vai uzreiz meklētājā iemet. Tad arī pēti. Vienīgi nevajag pavilkties uz jaudīgām iekārtām. Man stāv 3x mazāka, kā nepieciešams, un lieliski pilda savu funkciju. Man šķiet, ka uz 170m2 pietiek ar rekuperatoru kuram pasē 60-100m2. Ja ar ventilācijas caurulēm, tad noteikti guļamistabās jāievelk, labam miegam nepieciešams svaigs gaiss.
Agrāk dzīvoklī 60m2 dzīvojām ar ukraiņu "Prana" sienā iebūvējamo rekuperatoru un pilnībā pietika ar atliektiem galiem, ziemā tālāk par "nakts" režīmu (ļoti maza gaisa apmaiņa) netikām, teorētiski pietiktu arī uz 170 m2 māju, jo tur 3 vai 5 ātrumi, bet lielākais mīnuss ir, ka tas ventilē gaisu vienā istabā un naktī nevēdina guļamistabas, ja durvis ciet.
[matrixnet.lv]
gūglē visu ko var atrast, pats tikai šādi, citādi aizrunāt viņi visi māk tā, ka līdz nākamajam nemaz netiksi.

Meklēju savai mājai labāko variantu granulu katla ziņā un gribēju saprast vienu lietu. Vai ir labi tas ka granulu katlam ir arī iebūvēts cirkulācijas sūknis? Vai tas ir vajadzīgs, ja gribu siltās grīdas?

Piemērs:
[www.dumvads.com]