esam tikuši pie mājas, kur jau ir vecā apkures sistēma. Stāvvadi 50mm diametrā un pārējās aptuveni 15mm. Klāt tam visam lieli čuguna radiatori. Vai sildot šādu ūdens daudzumu mēs patērēsim krietni vairāk kurināmā? Vai varbūt tā ūdens masa darbojas kā akumulācijas bāka? Varbūt tomēr ir vērts visu mainīt?

Sistēmas lietderības koeficients nav jau tikai tas, ko uzskaitījāt! Pēc visa teiktā spriežot tā ir pašteces apkures sistēma bez jebkādas automātikas. Ja tas tā tad: izlejot apkures ūdeni ieraudzīsiet mellummelnu šķīdumu... Tātad krāsns jau arī nav jauna...vai sieniņas labi no izdedžiem notīrījāt...Vai radiatori vienmērīgi silst!? Liekas ka sistēmai prasās rekonstrukcija, jo bez vienkāršas regulācijas: durtiņu virinātāja, trīs(četrzaru) vārsta un sūkņa liela lietderība nesanāks. Bet to visu liekot, vajag sistēmu labi izskalot, zem spiediena pārbaudīt, filtru uzlikt. Vecajiem čugunniekiem reāli nav ne vainas, tikai tie nav konvekcijas, bet parasti radiatori un tiem atdeve sliktāka. Tā ūdens masa kas sistēmā nekādu lielo siltuma buferi neveido (100 litri var uzkrāt apmēram 5kW..).Sūkni var likt arī pasteces sistēmās ar vaļējo izplešanas trauku. Jūsu gadījumā mazas jaudas sūknis, jo čuguna radiatoriem maza plūsmas pretestība. lielas jaudas sūknim būs izteikta kavitācija un mazs mūžš....

Sistēma tiešām ir paveca. Ir arī kaut kāds sūknis, bet laikam netiek darbināts. Bet ja pareizi saprotu, tad ir pilnīgi vienalga, vai kurināt piemēram tonnu ūdens, vai 200l, ka tik sistēma tīra.

Ir kāda grāmata vai resurss kur palasīties par visām šitām apkures lietām? man ar lauku mājā veca gravitācijas sistēma un nezinu ar kuru galu sākt tur kaut ko mainīt

Pašteces sistēmai nav ne vainas. Māja būs silta arī tad, kad nav elektrības. Kad sistēmu taisījis labs meistars, tad visi radiātori silst vienādi. Ja čuguna radiātorus silda pastāvīgi, tad arī lietderības koeficents būss tieši tāds pats kā ar konvekcijas radiātoriem. Čuguna radiātoros ir daudz ūdens un, ja māja nav kurināta, tad paiet ilgāks laiks kamēr uzsilda šo ūdens daudzumu līdz temperatūrai virs četrdesmit grādiem, kad sistēma sāk strādāt efektīvi. Faktiski tas ir vienīgais čuguna radiātoru trūkums privātmājā. Kurināmo nav iespējams ieekonomēt uz radiātoru rēķina. Kurināmo var ieekonomēt uz katla efektivitātes un automātikas rēķina.Tūlīt noteikti atradīsies kāds oponents, kurš stāstīs, ka jaunie radiātori ir daudz efektīvāki, bet nevienam nav izdevies to pamatot tīri tehniski. Ja sakurini grozu malkas, tad mājā būs vienādi silts gan ar konvekcijas, gan ar čuguna radiātoriem. Pie katla gan ir vērts piestrādāt, bet ja tas ir no čuguna, tad pret dzelzs katlu gan to es neieteiktu mainīt. Čuguna katls ir nesalīdzināmi izturīgāks. Tam vajag pierīkot ekonomaizeru un automātiku, kura uztur patstāvīgu degšanu.

Labi - automātiku vēl saprotu (vilkmes regulātors), bet kas ir ekonomaizes tādam katlam?