Sveiki!
Pārveidojot apkures sistēmu katluma'jas šauri'bas dēļ akumilācijas tvertnes tika izvietotas divos līmeņos
Izdodas nobalansēt daudz maz vienādu uzldi, bet pie izlādes apakše'jā atdod daudz ātrāk, bet augše'jā to dara ļoti negribīgi un līdz ar to atdziest radiatoru cilpa aiz 3 ceļu vārsta, bet akumulators gandrīz pilns.
Vai kādam ir pieredze ar šo. Abām bākām atpakaļgaitā balansieri, ar ko saregulēt vienmērīgu uzlādi. Vai kādam ir pieredze ar ša'du bāku izvietojumu? Katlumājā 850L , stāvu augstāk 1000l.
Jau iepriekš pateicos.

Nezinu vai šeit būtu īstā vieta, kur risināt apkures problēmas. Šeit vinķeles kovidiotu aiztāvji grib uzspiest makas arī citiem sabiedrības locekļiem. Par to te notiek strīds.

Tā otrā stāva bāka tiek džuta uz leju un tad uz radiatoriem vai pa taisno?

Dzīta

Ja ir pareizi saslēgtas viņas savā starpā, tad problēmām nevajadzētu būt. Kurā vietā ir pieslēgums garā loka turpgaitai? Vislabāk uzzīmē shematiski kā tas izskatās. Katrā ziņā tā ir problēma, kuru var atrisināt diezgan viegli, manuprāt.

Nabaga Covidioti tik uzvilkušies, ka taisa caureju it visur.

Tiek dzīta uz leju, kur trīsceļnieks baro radiatoru cilpu ar nepieciešmo temperatūru

Georgs999 rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nezinu vai šeit būtu īstā vieta, kur risināt
> apkures problēmas. Šeit vinķeles kovidiotu
> aiztāvji grib uzspiest makas arī citiem
> sabiedrības locekļiem. Par to te notiek strīds.


Tiek dzīta uz leju, kur trīsceļnieks baro radiatoru cilpu ar nepieciešmo temperatūru

Vilnis_Radio rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ja ir pareizi saslēgtas viņas savā starpā, tad
> problēmām nevajadzētu būt. Kurā vietā ir
> pieslēgums garā loka turpgaitai? Vislabāk uzzīmē
> shematiski kā tas izskatās. Katrā ziņā tā ir
> problēma, kuru var atrisināt diezgan viegli,
> manuprāt.

Bākas savā starpā nav saslēgtas.
Katra barojas no turpgaitas maģistrāles un atgriežas atpakalģaitā neatkarīgi viena no otras. Cirkulācija iekurinot uz abām sākas tikai tad, kad atveras atpakaļgaitas termostats un tad uz abām bākā augšējā daļā dod iekšā visu ko ražo katls izņemot to, ko arī no turpgaitas maģistrāles paņem radiatori ar regulējamu trīsceļnieku un siltās grīdas loks uz kolektoru ar savu termogalvu, jaucēju un sūkni. Kā jau minēju ar bāku atkakaļgaitā uzstādītajiem regulējamajiem krāniem esmu panācis, ka abas bākas uzsilst gandrīz sinhroni( bākām 3 līmenū kontroltermometri) Pēc manas loģikas, tad kad beidzas kurināšana, plūsmas virziens caur akumulātoriem mainās uz pretējo un patērēta'ji ņem siltumu no bākas augšas. Nezinu vai tā ir pareizi, bet tā izskatās.

Zīmējums palīdzētu vairāk, bet es teiktu, ka nevajadzēja droselēt ar atpakaļgaitām. Pēc būtības tev ir vienalga vai viena sasilst ātrāk par otru. Šobrīd es gribētu teikt, ka dēļ tās droselēšanas sanāk, ka apkure tev izvelk to mucu, kurai sanāk mazāka pretestība un attiecīgi otro vairs izņemt tā nevar.
Ir vēl protams arī kaskādes slēgums, kad apkure siltumu ņem no pašas augšējās mucas un augstākā punkta (tur pat arī ir katla turpgaita), savukārt apakšējā muca nav paralēla, bet virknē, attiecīgi viņas abas pildās tā it kā tā būtu viena augsta vertikāla muca.
Iesākumā tev jāver vaļā atpakaļgaita tai mucai, no kuras neizņem siltumu.