No sadales tīkla mājā ienāk 4 vadu PEN sistēma(TN-C tīkls).

Ir ierīkots atsevišķs zemējuma kontūrs mājai.

Cik saprotu, tad zemējuma vads būtu jāsavieno ar ienākošo sadales tīkla PEN vadu un pēc tad jāizdala PE +N.(TN-C-S tīkls) Vai kāds kas ar šo ir saskāries varētu arī šo jautājumu pakomentēt sīkāk?

Sākumā vajag savienot un sadalīt zemējuma un nulles vadus un tad likt pārsprieguma aizsardzības bloku?

Šaja gadījumā būtu jāizvēlas TN-S tīklā pārsprieguma bloks?

Pareizais variants būtu šāds- Galvenajā mājas sadalnē, kur pienāk ST 4 dzīslu kabelis, sadalnes kopnes N un PE ir savienotas, ST kabeļa PEN vadu slēdz pie N kopnes, zemējuma ievadu pie PE kopnes. Tā kā šajā sadalnē N un PE kopnes savienotas, tad var likt TN-C pārsprieguma aizsardzību. Tālāk no šīs sadalnes iet 3 un 5 dzīslu kabeli uz patērētājiem, attiecīgi N un PE dzīslas slēdzot pie atbilstošās kopnes. Šādu sistēmu sauc par TN-C-S ( līdz sadalnei TN-C, tālāk TN-S). Ja no galvenās sadalnes velk kabeli uz kādu citu, piemēram stāva sadalni, tad tur būtu jāvelk 3 vai 5 vadu kabelis un tajā sadalnēs jāliek jau TN-S pārsprieguma aizsardzība, jo tajā kopnes ir atdalītas.

Paldies par izskaidrojumu.

Otrajā stāvā arī ir sadalne, tur tad likšu TN-S pārsprieguma aizsardzību.

Par galveno sadalni, kur savienotas N un PE kopnes. Tur nebūtu pareizi likt arī TN-S pārsprieguma aizsardzību uz reiz pēctam, kad tās sadalās? Pareizi TN-C pirms tās sadalās?

TN-C pārsprieguma novadītājam ir 3 izladņi- no katras fāzes uz zemi, TN-S 4 izlādņi- no katras fāzes un starp nulli un zemi. Ja lieto standarta shēmu ievada slēdzis-> pārsprieguma aizsardzība->noplūdes automāti/automāti, tad TN-S pārsprieguma aizsardzībai starp N un PE nav jēgas, jo N un PE savienoti kopā- pārspriegums nekādā režīmā neeksistē.
Ja arī kaut kādu apsvērumu dēļ galvenajā sadalnē uzliksi TN-S pārsprieguma aizsardzību, TN-C vietā (piemēram lētāk vai vieglāk dabūt) par ļaunu tas nenāks, vienīgais izlādnis starp N un PE nekādu lietderīgu darbu neveiks

Ja tu taisīši šadu shēmu no ievada puses- Noplūdes automāts ievadā 300mA uz visu māju kā pretugunsgrēka aizsardzība-> pārsprieguma aizsardzība-> 30ma noplūdnieki/automāti, tad šajā gadījumā varētu jau likt TN-S pārsprieguma aizsardzību, jo aiz 300mA noplūdnieka jau ir cita nulle. Daļai 3F noplūdnieku atslēdzas arī nulle un tad pie atslēgta noplūdnieka nullē aiz tā var arī eksistēt pārspriegums no citiem avotiem, nevis ievadkabeļa, kaut tikai īslaicīgi.
.

Paldies, tagad sapratu.

Par ugunsgrēka aizsardzību, nezināju, ka var uzlikt ievadā 300mA noplūdnieku. Tad mājā galvenajā sadalnē neliek ievadslēdzi, bet tā vietā šo 300mA noplūdnieku?

To noteikt gribētu izdarīt. Šo noplūdnieku vajadzētu izvēlēties 40A? (situāciju ar 30mA noplūdniekiem aprakstīju tagad Tēmā >Drošinātājs noplūdes autamātam<, kurā Jūs man arī atbildējāt)

Un kas īsti ir AFDD, tāds viens uz visu māju nemaz nav? Tas būtu jāliek atsevišķi uz katru loku? Piemēram, ja man ir izdalītas katras telpas rozetes atsevišķi + atsevišķi lielākie patērētāji >leduskapis, veļasmašīna cepeškrāsns, saunas krāsns utt. Tad uz katru šo vajadzētu pavienam? Vienīgi 3F šitie nemaz nav.
[www.voltus.de]
Vai ir vērts ieguldīt šajā pasākumā? un vai šos var savienot ar noplūdienkiem?

0utf1t rakstīja:
-------------------------------------------------------
Un kas īsti ir AFDD, tāds viens uz visu māju nemaz nav? Tas būtu jāliek atsevišķi uz katru loku? Piemēram, ja man ir izdalītas katras telpas rozetes atsevišķi + atsevišķi lielākie patērētāji >leduskapis, veļasmašīna cepeškrāsns, saunas krāsns utt. Tad uz katru šo vajadzētu pavienam? Vienīgi 3F šitie nemaz nav.
Šis ir ļoti smalks agregāts!. Jā, Vācijā sādu iekartu uzstādīšana ir jau veco ļaužu pansinātiem, bērnu dārziem un šķiet arī slimnīcā. Tas ir tikai vienfāzu un tā funkcija ir pasargāt konkrēto, vietu, telpu no iespējamā ugunsgrēka, ko izsauktu vada aizdegšanās. To liek tikai uz 1. rozešu grupu.
Īsumā būtībā....onka ar ķeblīša kāju nejauši uzspiež uz nakts lampiņas vada kurš nejauši tur vazājas gae gultu. Uzspiež tā, ka saspiež(pamatīgi, onka uz 100kg) fāzes dzīslu, nebojājot izolāciju(tātad strāvas noplūde principiāli izslēgta) un netraumējot nulli un zemi. Pašiem gadījies nav līdzi ar kādu pagarinātāju ko ispiež durvīs vai traumē kā savādāk . Kas notiek šājā vietā. pie slodzes saspiestās dzīslas, gan jau arī kadas ir pušu samazinās pretestība un traumētā vieta sāk silt. Palēnām, ar katru naktslampiņas lietošanas reizi pretestība tik samazinās, bet darba strāva joprojām nav tik liela lai nostrādāt parastais automāts. Tā tas iet līdz vadā sāk veidoties elektriskais loks-sāk dzirksteļot -kaut vai starp saplēstajām dzīslām, tad lūk šeit tas AFDD uztver izlādes brīdī veidojšās elektriskās svārstības(protams tam ir algoritms, kas ;lauj atsijāt viltus nostrādes), un tas nostrādā. ļoti selektīvas darbības aparāts.
Vai es sev tādus liktus.......

Negribēju taisīt jaunu tēmu. Situācija - ir māja lauku apvidū, ienāk 1 fāze 25A. Pēc ievada automāta ir uzlikta zibens aizsardzība N+PE. Esmu pasūtījis kombinēto strāvas noplūdes automātu 300mA uguns drošibai. Jautājums- kur pareizi viņu ir pievienot- pēc zibens aizsardzības vai pirms?

Pēc