Vajadzētu ar steigu aizliegt izmantot “sienas rekuperatorus” daudzstāvu ēkās. Tā ir kaut kāda nelaime, ka šie ir savairojušies. Igaunijā Altums siltinātajos objektos ar grantiem izmanto tikai mehānisko ventilāciju. Gaisa vadus laiž pa ārējo fasādi zem sienas izolācijas!

Te detalizēts video (RUS) par postu, ko tie nes [youtu.be]

Nu ja tev vajag, tad cīnies...Man kaut ka pie kajas tie tavi centieni.Tapat ka tukstosiem citu iedzivotaju.

Sienas rekuperatoram nav ne vainas, svaigs gaiss vajadzīgs. Tomēr visas lietas jālieto ar prātu un saprašanu.

1) Piemērā tiek stāstīts par 100m3 rekuperatoru 20m2 telpai. Nevajag pārspīlēt ar jaudām, lai nav gaiss no kaimiņiem jāsūc.
2) labais stils ir sienas rekuperatorus likt pārī, viens velk iekšā, otrs pūš ārā, tad abi atpūšas un strādā tālāk pretējā virzienā. Ir arī gatavi modeļi, kas sastāv no diviem rekuperatoriem- uzreiz divi caurumi viens zem otra urbjami.
Var arī pats savienot divus rekuperatorus, pieslēdzot tos pie viena kontroliera, - tik vadiem uz otru motoru polaritātes vietām apmaina.

Privātmājās tādus var likt. Tas ir ok. Daudzstāvu mājās gan nevajadzētu, ne pārī, ne pa vienam. Altum projektā nosiltinam fasādi un pēc tam sacaurumojam? Kāpēc? Caurumi ēkas patēriņu atkal palielina par 20-25 kWh/m2 gadā. Rīgā jāsiltina 17 000 000 m2. Vai mums vajgad mājas ar caurām fasādēm? Igauņu shēmā sanāk visiem svaigs, silts gaiss un mazāki rēķini par apkuri.

Piekrītu, tik elpot svaigu gaisu vajag tepat un tūlīt. Nebūs rekuperators, būs atvērts logs. KWH caur atvērtu logu izskries pieckārši un komforta līmenis būs zemāks. Gaidīt uz kaut kādiem kopējiem mājas risinājumiem var nākties 10 un vairāk gadus.

Dzīvē reālajā nav tik rožaini un jauki ar centralizēto ventilāciju.
Lai no pirmā stāva līdz bēniņiem virs devītā stāva pa ventilācijas kanālu ēkas ārpusē dabūtu gaisu turp un atpakaļ vajag gan spēcīgus ventilatorus, gan arī tur būs palieli siltuma zudumi.

Tad vēl iztīrīt reizi gadā vai pusgadā 30m garos vertikālos ventilācijas kanālus no legionellām,baktērijām, piepēm un sēnēm ir nākošais izaicinājums. Turklāt nemaz ne tik lēts.

Un tad vēl pareizi nobalansēt, lai visiem pietiek un kādam nav par daudz.

Pēc tam, kad nobalansēts, kāds trešajā stāvā atver logu un rezultātā pirmie divi stāvi paliek bez ventilācijas.

Beidzās tas ar uzrakstiem kāpņu telpā, ka logus atvērt aizliegts.

Apskatījos linku. Nu gan Ģima pastrādājis, kalkulatoru demonstrē un nonāk pie Jaņisa izpratnē sensacionāla atklājuma, kas prasa tūlītēju aizliegumu.
Tas sienas verķis varbūt ir nedaudz labāk nekā vaļējs logs.
Manā izpratnē centralizēta kopīga ventilācija daudzdzīvokļu mājai arī nav tas labākais. Labākais ir katrā dzīvoklī uzstādīt ventilācijas iekārtu piemeŗam, virtuves skapītī apvienojot ar nosūcēju. Katra dzīvokļa īpašums un katrs var regulēt un uzturēt pēc saviem ieskatiem.
Īrēju reiz samērā glaunu dzīvoklu, kas sanemis kaut kādu balvu (varbūt arī pašizdomātu) par pasīvo mājas standartu vai tamlidzigi, karoce, krutais projekts. Tualetē sēžot varēja i kaimiņu sarunas (neskaidri) dzirdēt, gan sirēnas no ielas uztvert, ieslēdzot nosūcēju virtuvē vispār bija jautri, durvis rāva ciet ar blīkšķi un wc ventilēja uz iekšu, pilnīgs murgs ar ventilāciju. Sienā tam bija tie caurumi bez rekuperatora kas obligāti stāvēja ciet, lai bērnam nepūstu virsū (ziemā). Tas viss par ~2000Eur/m2 pardosanas cenu. Hospitalu iela.

Šobrīd individuālie rekupetatori nemaksā gandrīz neko, piem. EIROPLAST EER100S maksā ~100 naudiņas, paņem divus, saliek , lai strādā pārī pretējos virzienos un elpo svaigu gaisu. Tikai 3w elektrības patēriņš uz abiem, apkopi un iztīrīšanu reizi trīs mēnešos var veikt pats. Lai to pašu iegūtu ar kopējo mājas rekuperācijas sistēmu oi-oi naudiņas saskrien un neiespējami mājas kopīpašniekiem par kaut ko vienoties.

Jautajums vienigi ko tu par tiem 3w iegusti. Ja ieguvums ir tikpat liels (niecigs) cik elektribas paterins, ipasi izdevigi jau nesanak.