Es arī, no pieredzes, esmu pārliecināts, ka ūdenim, gāzei pakulas ir vislabākās. Svarīgākais-uztīt uz vītnes stingri, lai negriežas līdzi "mammai" Ja vītne bez robiem, gluda-noteikti sarobot. Ir speciāli instrumenti robošainai (piem. Rothenberger, Rems u.c), parasti slinkums staipīt līdz, vnk vītni paspaidu pa rinķi ar stangām. ko mēs saucam par "knipeksu", "pīļknābi" jeb vēl kaut kā-robiņi uz vītnes sanāk labu lābie. Fums arī vienmēr līdz-neaizstājams, piem tvaika, dīzeļdegvielas sistēmās.

Es jau nu izvēlos nesačakarētu vīni.

Pievienojos, ka reizēm vītni (vai pareizāk sakot - vītnes aso, šauro, slīdīgo kantīti) tomēr vajag pačakarēt. Daļa krānu un veidgabalu ar "uzčakarētu" vītni nāk jau no rūpnīcas. Būtiskāk tas ir skrūvējot kopā ar vecu, iesūnojušu vītni vai čuguna veidgabalu kādā veco laiku radiatorā. Ja abas puses vienlīdz gludas, spīdīgas, tad parasti viss ir kārtībā arī tāpat.

Laba rezultāta sasniegšanai vītnes "čakarēšana" ir pareiza montāžas tehnoloģija. Gludai vītnei(lodveida ventiļu ārējā vītne, daži hromētie veidgabali u.c-bez tā garantēts rezultāts nesanāks. Ne jau lohiem tiek ražoti piem. šādi instrumenti [www.santeko.lv]

Diendienā strādāju ar pakulām un vītnes sarobošanai izmantoju nazi. Nav sanācis ne pamēģināt, ne nopirkt robotāju. Man kkā pēdējā laikā liekas ka ŗotenberger štrumiem un citiem viņu izstrādājumiem krītas kvalitāte. Kko dzirdēju pie tirgotājiem, ka šamējos tagad taisa ķīnā.