Sveiciens!
Gribētu noskaidrot kuriem no tirgū piedāvātajiem radiatoriem būtu visaugstākā siltuma atdeve pie zemām darba temperatūrām: paneļu, cauruļu, čuguna, bimetāla, alumīnija vai kāda cita tipa? Lasīju ražotāju bukletus, bet tur info atšķiras tapēc īsti nav skaidrības.
Ir doma mainīt apkures sistēmu uz gaiss-ūdens siltumsūkni, bet tā sistēma darbojas visoptimālāk pie relatīvi zemām siltumnesēja temperatūrām.
Patreiz ir cietā kurināmā apkure, pirmajā stāvā siltās grīdas, kas ir ok, otrajā klasiskie paneļu radiatori. Ņemot vērā patreizējo situāciju ļoti iespējams, ka esošie radiatori un to izmēri nespēs nodrošināt pietiekamu siltumu telpās pie zemas siltumnesēja temperatūras.

Paldies jau iepriekš!

Protams, ka temperatūras starpība palielina efektivitāti. Samazini temperat'ūru - samazinās efektivitāte. Fizika. Siltums nododas ar konvekciju un starojumu. Gan konvekcijas, gan starojuma efektivitāti palielina baigi efektīvi - izmērs. Tātad, manuprāt, ir vienkārši jāņem lielākie rādži, kādi ir labā cenā. Izņemot čuguna, tie darbojas kā akumulatori, ja ir jau automātika, tad kamdēļ. Es izskrietu cauri piedāvājumam un paņemtu letākos un lielākos.

Nevajag noniecināt čuguna radiatorus, ja ir tie, kam starp ribām restojums, tad to virsma ir ļoti liela un ar siltuma atdevi viss kārtībā.
Arī, ja telpās ir dažādu izmēru radiatori, var rotēt tos vietām, nopērkot tikai kādai vienai istabai lielāku.
Parasti jau otrajam stāvam neko daudz nevajag, jo piesilst no pirmā stāva, ja ir auksti, tad nav pietiekoša siltumizolācija bēniņos, sienās vai logos. Pie šī brīža elektrības cenām, ieguldījums uzlabojumos atmaksātos ātri.

Nav nekas teikts par cietā kurināmā apkures veidu, ir/nav akumulācijas tvertne, cik liela. Kurinot ar malku ir brīži, kad uz radiatoriem iet karsts ūdens un ir brīži, kad iet vēss. Siltumsūkņa gadījumā būs vienmērīgi remdens. Savā veidā šis fakts nevis palielina nepieciešamā radiatora izmēru, bet gan samazina.

Ceru, ka izvairīsies no klasiskās kļūdas pie apkures nomaiņas uz gaiss-ūdens SS, kad SS ražo +45-50 un to vēlāk atjauc uz ~30grādiem silto grīdu kolektorā.

Jo zemāka būs atpakaļ temperatūra no apkures kontūra uz SS un attiecīgi freona temperatūra no mājas uz āra moduli, jo lielāks būs COP.

Man jautājums par radiatoru pie liela loga (līdz zemei, platums 2.4m, 3stiklu pakete 48mm ar pārklājumu), vai likt priekša logam -kādu 30x180cm 33 versiju vai nebojāt skatu un likt blakus logam- ir 1m plata vieta/siena, kur varētu ielikt piem. 33 80x60cm ~2kw radiatoru, telpa 18kv2.

Tad ko tauta teiks par manu jautājumu? Es prātoju, ka likt blakām varētu, jo silto grīdu gadījuma jau arī nav "situma aizskars" kā tas ir, ja radiators klasiski stāv tieši zem loga. Vai silto grīdu lietotājiem ir kādas īpašas problēmas ar lieliem logiem (svīst, utml)?

Pretjautājums - kādu apsvērumu dēļ tika izvēlēts logs līdz grīdai?

Nu tagad tāda mode :) logā ir ari durvis uz terasi. atceros, kad devu savu skechup projektu arhitektam, tur biju uzzimējis pa vecai modei- durvis un blakām standarta logs, arhitekts teica kas tas par hroščovskas stilu, tā nevar! Tā ari tapa logi lidz grīdai gan 1. Gan 2. Stāvā. Attiecigi ir terase un balkons aiz šiem logiem. Bet pats galvenais tomer ir skats, kas paveras caur logiem. :) nenožēloju.

........... Bet pats galvenais tomer ir skats, kas paveras caur logiem. :) nenožēloju.....

Nu lūk arī atbilde pašam uz savu jautājumu :) Radiatorus priekšā skaistajam skatam neliekam. Punkts. Nākošo jautājumu uzdosim tad, ja risinājums radīs konkrētu problēmu.

. Kurinot ar
> malku ir brīži, kad uz radiatoriem iet karsts
> ūdens un ir brīži, kad iet vēss. Siltumsūkņa
> gadījumā būs vienmērīgi remdens. Savā veidā šis
> fakts nevis palielina nepieciešamā radiatora
> izmēru, bet gan samazina.
>

Malkas katls dod 60+ grādus ārā,ss ap 30-35 optimālā variantā. Var protams 55 arī.
Tad kāda radžu izmēru samazināšana var būt? Tieši pretēji, jāpalielina radžu laukums un sistēmas tilpums lai samazinātu siltumnesēja t.