Labrīt Tauta!

Problēma sekojoša: puspagrabā savulaik kāds iebūvējis kamīnu, bet skurstenis ir telpā aiz tā. Rezultātā melnā metāla dūmvads ~1.7 m iet gar sienu un šobrīd ir bez izolācijas. Pamērīju temperatūru - kurinot kamīnu tā caurule uzkarst līdz 300-400 grādiem. Siena gar trubu no betona bloka, nekrāsota - tai šķiet vienalga. Bet jautājumi šādi:
1. Vai ir iespējams kādu daļu no tā siltuma atdot atpakaļ telpai, piem. palielinot virsmu un improvizējot kaut ko līdzīgu radiatoram?
2. Ja ne un to trubu ietin akmens vatē, cik būtu minimālais biezums, lai liktu, piem. reģipsi priekšā. Internetā pieejama minerālvate dūmvadiem, bet tā šķiet paredzēta montēt vertikāli un liekas par plānu lai reģipsi liktu blakus.

Paldies!

Kamīnam 300-400 grādi izejā ir samērā normāla situācija.
Var noņemt protams siltumu no tā posma un tur darbojas universālais siltummaiņa princips - atbiltošs virsmas laukums + dabiskā vai piespiedu konvekcija.
Praktiski šādās situācijā to vienu posmu nomaina ar "radiatora" gabalu. Teiksim caurule, kurai ir piemetinātas ribas. Tam visam papildus var būt arī ventilators, kurš to visu intensīvi dzesē. Esošajam posmam protams var mēģīnāt ribas likt improvizācijas ceļā, bet tās visticamāk būs mazefektīvas, jo bez metināšanas būs maza siltuma pārnese tomēr.
Kopumā man šķiet, ka īsā posmā no dūmvada tas iegūtais siltums ir samērā maz, jo tajā metrā dūmgāzes nenokritīs teiksim no 300 līdz 150. Drīzāk domāju ka varētu būt no 300 līdz 270. Mazs tur būs tas ieguvums.
Tā vispārināti vērtējot tā kamīna lietderība ir ap kādiem 65-70%. Rotaļas ap skursteni varētu pienest klāt ne vairāk par 2-3% manuprāt.
Ja grib to skursteni aizdarināt, tad to var darīt ar vati kam ir atbilstoša temperatūras izturība. Plāksnēm var izmantot speciālās cementa plāksnes (veikalos pie saunām parasti tādas ir). Regipsis bez skursteņa izolācijas neturēs

Bet vispār ar to siltummaini ir samērā sarežģīti, jo vienmēr pastāv balanss starp vilkmi un sadegšanas kvalitāti. Piemēram, ja pamatīgi nodzesē dūmgāzes, tad var samazināties vilkme skurstenī vai pat situācija, ka kamīnu nevar normāli iekurināt. Tad sanāk koks ar diviem galiem - tu mēģini iegūt siltumu no skursteņa, bet tai pat laikā tu vari samazināt kamīna lietderību uz dedzināšanu un finālā sanāk lielāki zaudējumi. Es domāju, ka praksē tev neviens nepateiks līdz cik grādiem tu drīksti dzesēt dūmus un kā to izdarīt. Kā saka programmētāji - Too many parameters. :)

Agrāk amatnieki taisīja ūdens boilerus, ko uzkombinēt kā siltummaini dūmvadam. Vai čakars atmaksājas - grūti pateikt.

Paldies par viedokli.
Izskatās, ka tas mironis nav to sveču vērts un prātīgāk laikam būs aizšūt ciet.

Vilnis_Radio rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kamīnam 300-400 grādi izejā ir samērā normāla
> situācija.
Kas tad tas par kamīnu? Muca kurai augšpusē piemetināts skurstenis? Tur jau liesma iet pa taisno skurstenī- jo reālā dūmgāzu temperatūra būs uz 100 grādi lielāka nekā uz skursteņa ārējās sieniņas. To labi redz tad ja skurstenim ir līkums-tad līkuma pretējā malā kur tiek lauzta liesma ir pavisam cita temperatūra kā taisnajā posmā.
Ja tā nav pamatapkure,tad vēl tā....

Praktiķis rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Kas tad tas par kamīnu? Muca kurai augšpusē
> ē piemetināts skurstenis? Tur jau liesma iet pa
> taisno skurstenī- jo reālā dūmgāzu temperatūra būs
> uz 100 grādi lielāka nekā uz skursteņa ārējās
> sieniņas. To labi redz tad ja skurstenim ir
> līkums-tad līkuma pretējā malā kur tiek lauzta
> liesma ir pavisam cita temperatūra kā taisnajā
> posmā.
> Ja tā nav pamatapkure,tad vēl tā....

Par to mucu laikam pilnīga taisnība, tikai no ķieģeļiem. Kāds savulaik būvējis lai apcerīgi vērtos liesmās.
Tam arī izmantoju ... siltums no viņa tik vien cik no kurtuves izstaro.

Praktiķi ar dūmgāzēm ir sādi.
Uz melna metāla virsmas mērījums būs par 30 grādiem zemāks nekā reālā dūmgāzu vērtība, nevis 100 grādu starpība, Uz spīdīgā metāla ir neprecīzāks mērījums (ar bezkontakta termometru) dēļ atstarošanās.
Dažādām krāsnīm ir dažādas temperatūras, bet pamatā ir šādi:
- gāžģeneratori - 100-280 grādi,
- parastie katli - 200-300 grādi
- kamīni, jotuli - kā kurina protams, bet pie salīdzinoši pilnīgas sadegšanas būs 250-400 grādi, ja smacē, tad protams var panākt pat zem 100, bet tie jau būs reāli dūmi nevis co2 un h20.
Dūmgāzes pie pareizas kurināšans ir samērā augstas praktiski visām ierīcēm uz malku, tas ir mīts, ka ir superkrāsnis kuras dedzina ar augstu efektivitāti un dūmos aiziet ap 100. Kāpēc? Pilnīga sadegšana nozīmē vismaz 500-600 grādi sadegšanas kamerā un tādas lietas ir tikai gāzģeneratoros un aut kādās specifiskās krāsnīs. Tad nu jābūt superīgam siltummainim, lai spētu to noņemt līdz teiksim 100 grādiem ideāli. Ir katli kas to māk, bet tie ir ļoti sarežģīti. Nu un visas pārējās ierīces ir tādas kā ir - pārāk garus siltummaiņus nevar taisīt jo nebūs vilkme - paliek kompromiss. Nav gluži muca ar piemetinātu cauruli, bet ļoti tuvu tam gan. Tikai mārketingā būs sarakstīts visādi hight tech saukļi.

Nesen tieši līdzigu problemu noversu, kaminsalonā paņēmu kaukādu kruto plaksni uz aci ap 2cm bieza un apliku apkart 2 kārtas ,bet ta lai nepieskaras metalam 5cm no metala. Pameginaju to plaksni iemest ugunī nifiga nedeg un bez izmaiņam tikai tik cik netira ta ka jūs te var fantazet par visadam temperaturam un citadi gudri izteikties bez jēgas, cilvekam tik galvu jaukt vai ari konkreti normativiem atbilstoši risinajumi, kas man jau sen ir zinami

Vilnis_Radio rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Praktiķi ar dūmgāzēm ir sādi.
> Uz melna metāla virsmas mērījums būs par 30
> grādiem zemāks nekā reālā dūmgāzu vērtība, nevis
> 100 grādu starpība,
Domāju,ka to nevar ielikt tādā rāmī- jo lielāka būs skurstenī ieejošā dūmgāzu temperatūra- jo lielāka būs atšķirība kas nolasāma ar termometru uz dūmvada ārējās čaulas.
Man katlam šī starpība ir pat 90+ grādu. Taisnajā posmā pie izejas no katla 155 bet pie līkuma pretējās sienas ir bijis pat 247..
Arī bija doma par kādu atsevišķu siltummaini tajā posmā ar termoreleju un autonomu sūkni.
Varbūt vienkārši jāmaina katls...