Gudrās skolās gājušie aizmirst par siltumzudumiem.

Sqq rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Gudrās skolās gājušie aizmirst par siltumzudumiem.


Tu saproti iepriekšējo informāciju vai tikai esi spējīgs skaidas ēst?

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Tas vienkāršāk izskaidrojams ar enerģijas nezūdamības likumu- enerģija nekur nepazūd un no nekā nevar rasties, tā tikai maina veidu. Noslēgtā sistēma- boilerī- visa pievadītā elektroenerģija tiek pārvērsta siltumā un nekur mistiski nevar pazust (tikai siltuma zudumi caur izolāciju vai nomainot silto ūdeni ar aukstu).

Gudrās skolās mācijies, tad pastāv tie siltuma zudumi, vai nepastāv? Tad tā ir teorētiski noslēgta sistēma, vai praktiski tikai nosacīti noslēgta sistēma? Tad visādi boilerī nosēdušies sūdi samazina sildāmā ūdens daudzumu boilerī vai nesamazina? Vai sasildītie sūdi atdod savu siltumu tikai ūdenim, vai arī no tiem pastāv siltuma zudumi uz ārpusi. Vai kaļķis palielina siltumatdeves pārnesi vai nesamazina. Vai iekārtas efektivitāte apkaļķošanās gadījumā samazinās vai nesamazinās. Ja samazinās, tad kur paliek enerģijas nezūdamības likums? Kur paliek enerģijas nezūdamības likums apkures ķatlam, kad aizaug siltummainis. Laboratorijas darbi no dzīves tomēr nedaudz atšķiras...

Siltuma zudumi caur izolāciju pastāv un tie ir atkarīgi no virsmas laukuma, siltumizolācijas biezuma un temperatūras starpības. Virsmas laukums un siltumizolācijas biezums ir nemainīgi, tātad vienīgais mainīgais- temperatūras starpība un pilnīgi vienalga, kas ir boilerī- ūdens, kaļķis, eļļa vai kas cits.

Boilerī esošie sūdi siltuma zudumus caur izolāciju nevar ne palielināt ne samazināt, tie tikai sasilt un atdziest reizē ar ūdeni, vienlaikus samazinot kopējo ūdens daudzumu boilerī.

Apkaļķojies tens nozīmē, to ka siltumam no tena grūtāk nonākt ūdeni, tas savukārt izsauc tena temperatūras palielināšanas, tenam pieaug elektriskā pretstība un tas patērē mazāku strāvu no tīkla (I=U/R). Tātad tens patērē mazāku jaudu, silda ilgāk, bet kopējais enerģijas daudzums nemainās. Elektriskajam boilerim kaļķis nemaina efektivitāti tik un tā 100% pievadītās enerģijas pārvēršas siltūmā.

Apkures katlam drusku cits princips. Sadedzinot kurināmo, veidojas karstas dūmgāzes. Dūmgāzēm ejot caur siltummaini lielākā daļa siltuma tiek pārnesta uz ūdeni. Ja siltummainis aizkaļķojies vai apaudzis ar sodrējiem, tas spēj uzņemt mazāk siltumenerģijas un skustenī aizplūstošās dūmgāzes ir augstāku temperatūru. t.i. samazinās lietderības koeficients. Katlam atšķirībā no boilera ir starpnieks- dūmgāzes, kas neuzņemto siltumu izvada no katla caur skursteni.

> tad pastāv tie siltuma zudumi, vai nepastāv? - Pastāv
> Tad tā ir teorētiski noslēgta sistēma, vai praktiski tikai nosacīti noslēgta sistēma? - Nosacīti. Cik nosacīti, atkarīgs no izolācijas kvalitātes, nevis satura.
> Tad visādi boilerī nosēdušies sūdi samazina sildāmā ūdens daudzumu boilerī vai nesamazina? - Ūdens daudzumu samazina (par pāris, vai ja sūdu tiešām daudz, dažiem procentiem). Iztecējušā ūdens temperatūru nemazina.
> Vai sasildītie sūdi atdod savu siltumu tikai ūdenim, vai arī no tiem pastāv siltuma zudumi uz ārpusi. - Praktiski nepastāv. Teorētiski - ja nosēdumi uz boilera sienām - pastāv par kādām procenta daļām. Ja principa pēc aizaudzē boileri līdz pusei, lai pierādītu, ka fizika nedarbojas, tad pastāv arī praktiski.
> Vai kaļķis palielina siltumatdeves pārnesi vai nesamazina. - Nesamazina. Samazina pārneses ātrumu.
> Vai iekārtas efektivitāte apkaļķošanās gadījumā samazinās vai nesamazinās. - Atkarīgs no tā, ko saprot ar iekārtas efektivitāti.
> Ja samazinās, tad kur paliek enerģijas nezūdamības likums? - Turpat arī paliek. Tas, ka enerģija nav nokļuvusi tur, kur vēlas novērotājs, nenozīmē, ka tā pazudusi.
> Kur paliek enerģijas nezūdamības likums apkures ķatlam, kad aizaug siltummainis. - Sk. iepriekš. Karstāks skurstenis un aukstāks radiators nenozīmē nezūdamības likuma atcelšanu.
> Laboratorijas darbi no dzīves tomēr nedaudz atšķiras - Neatšķiras - ja laboratorijas darbs veikts korekti un dzīvē korekti ņemti vērā visi faktori. Ja novērojumus sanāk vai apzināti vēlas paveikt pavirši, tad atšķiras.

Gudrā skola, paldies par gudrajām atbildēm, tavi 2 punkti:
> Vai kaļķis palielina siltumatdeves pārnesi vai nesamazina. - Nesamazina. Samazina pārneses ātrumu.
> Vai iekārtas efektivitāte apkaļķošanās gadījumā samazinās vai nesamazinās. - Atkarīgs no tā, ko saprot ar iekārtas efektivitāti.
Gudrā skola, vai par šiem punktiem varētu mazliet vairāk, vēlos izprast lietas būtību.
Vai siltuma pārneses ātrums varētu ietekmēt iekārtas efektivitāti? Un ko tas nozīmē?
Es vnk neesmu gājis tik gudrās skolās, tādēļ labprāt dzirdētu skolota speciālista atbildi.

sqq rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vai siltuma pārneses ātrums varētu ietekmēt iekārtas efektivitāti? Un ko tas nozīmē?

Kā jau teicu - nozīme atkarīga no tā, ko saprot ar efektivitāti.
Ja pievadītās enerģijas daudzums ir pietiekams, lai visu boileri uzsildītu līdz, teiksim, 50°C, tad patērējot šo enerģijas daudzumu tas līdz tiem arī uzsils, neatkarīgi no tā, ir tur kaļķis iekšā, vai nav. Ja boilera siltumizolācija un ārējā temperatūra ir tāda, ka tas no šiem 50°C atdzisīs par 2 grādiem, teiksim, 10 stundu laikā, tad tā arī notiks, atkal neatkarīgi no tā, ir tur kādi nosēdumi, vai nav. No šī aspekta efektivitāte nemainās.
Bet boilerī ar apaugušu tenu sasilšanas process notiks lēnāk. Atmetot nebūtiskas nianses varētu teikt, ka apaudzis tens ir līdzvērtīgs tīram mazākas jaudas tenam. Patērētā enerģija siltumā pārvērtīsies vienādi, tikai tas notiks lēnāk.
Ja par efektivitāti sauc ūdens uzsildīšanai patērētās elektrības izmaksas, tad efektivitāte nemainās. Ja ar efektivitāti saprot laiku, kad beidzot varēs iet dušā, tad tā samazinās. Tā samazinās arī no tā aspekta, ka intensīvi mazgājoties, siltais ūdens beigsies ātrāk. Pie tam jāatzīmē, ka tas notiks ne tāpēc, ka siltā ūdens tur ir mazāk ,jo tilpuma izmaiņas kļūst būtiskas tikai totāli aizaudzētā boilerī, bet tāpēc, ka pieplūdušais ūdens nepagūs sasilt mazgāšanās laikā.
Līdz ar to jāsaprot, ka diskusija te notiek vienlaicīgi par divām dažādām lietām, jo visnotaļ saprātīgais ieteikums turēt tenu tīru nebūt nenozīmē, ka tā tīrība vai netīrība ietekmē enerģijas nezūdamības likumu.

Ugis S rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Siltuma zudumi caur izolāciju pastāv un tie ir
> atkarīgi no virsmas laukuma, siltumizolācijas
> biezuma un temperatūras starpības. Virsmas laukums
> un siltumizolācijas biezums ir nemainīgi, tātad
> vienīgais mainīgais- temperatūras starpība un
> pilnīgi vienalga, kas ir boilerī- ūdens, kaļķis,
> eļļa vai kas cits.

> Apkaļķojies tens nozīmē, to ka siltumam no tena
> grūtāk nonākt ūdeni, tas savukārt izsauc tena
> temperatūras palielināšanas, tenam pieaug
> elektriskā pretstība un tas patērē mazāku strāvu
> no tīkla (I=U/R). Tātad tens patērē mazāku jaudu,
> silda ilgāk, bet kopējais enerģijas daudzums
> nemainās. Elektriskajam boilerim kaļķis nemaina
> efektivitāti tik un tā 100% pievadītās enerģijas
> pārvēršas siltūmā.
-------------------------
Te nu arī sanāk tā "nezūdamības pretruna". Pievadītā enerģija protams pārvēršas siltumā, tikai kur šis siltums nonāk. Apskatot jebkura ūdens sildīšanas boilera uzbūvi, redzam, ka vismazāk siltumizolētā vieta boilerī ir tena un termoreleja zondes pieslēguma vieta. Var teikt, ka tur siltumizolācijas vispār nav. Ja apkaļķošanās izsauc tena temperatūras palielināšanos, tad temperatūra palielinās arī tena flancī un stiprinājuma vietā, kas, atgādinu, praktiski ir bez siltuma izolācijas. Respektīvi, rodas saskarsmes punkts (kaut kāda platība) ar apkārtējo vidi, kurā sakarā ar temperatūras paaugstināšanos vairāk nekā parasti, vairāk nekā parasti paaugstinās arī zudumi. Protams, ka enerģija nepazūd, tikai zudumi ir lielāki, līdz ar to mainās iekārtas lietderības koeficents un par vienādām naudiņām ūdeni sasildīt izdodas mazāk...

ETT rakstīja:
-----------------------

Te nu arī sanāk tā "nezūdamības pretruna". Pievadītā enerģija protams pārvēršas siltumā, tikai kur šis siltums nonāk. Apskatot jebkura ūdens sildīšanas boilera uzbūvi, redzam, ka vismazāk siltumizolētā vieta boilerī ir tena un termoreleja zondes pieslēguma vieta. Var teikt, ka tur siltumizolācijas vispār nav. Ja apkaļķošanās izsauc tena temperatūras palielināšanos, tad temperatūra palielinās arī tena flancī un stiprinājuma vietā, kas, atgādinu, praktiski ir bez siltuma izolācijas. Respektīvi, rodas saskarsmes punkts (kaut kāda platība) ar apkārtējo vidi, kurā sakarā ar temperatūras paaugstināšanos vairāk nekā parasti, vairāk nekā parasti paaugstinās arī zudumi. Protams, ka enerģija nepazūd, tikai zudumi ir lielāki, līdz ar to mainās iekārtas lietderības koeficents un par vienādām naudiņām ūdeni sasildīt izdodas mazāk...

--------

Grūti spriest cik ļoti karstāka būs tā vieta. Arī ja tā vieta ir siltāka, tena pamatne ir saskrūvēta kopā ar boilera korpusu, kas izkliedē siltumu un samazina temperatūru. Turklāt tena pamatne parasti ir nesalīdzināmi mazāka par tīrīšanas lūku. Tāpat nevisiem boileriem nav izolācijas- man ir kombinētais Dražice- tam zem vāka liekās 2.5cm bieza lokana "švamme", kas ievērojami samazina siltuma zudumus.

Ugis S, grūti spriest, vai arī esi 100% pārliecināts? Man arī ir kombinētais Dražice, rīt parādīšu foto