Sveicināti biedri! Pastāstiet savu pieredzi.
7 gadus atpakaļ uzliku viruvē līmēto oša plāksni 43mm biezā - darba virsma + izlietne. Nu pa gadiem plāksne sametusies, izlietne ar vairs nepieguļ, škirba veidojas starp izlietni un virsmu. Izlietne man tāda, kurā krāns stiprinās tieši izlietnē, bet skatos tagad moderni urbt koka virsmā atsevišķu caurumu maisītājam un izlietnē krāns nestiprinās. Varbūt kādam šitā ir uztaisīts un var pastāstīt, kā panākt, lai virsma nesametās momentā? Pēc manas saprašanas ja taisa šitā, ka maisītājs pa taisno virsmā stiprinās, tad tur mitrums labs veidojas, jo grizot maisītāju kkads mitrums paliek no slapjām rokām. Iepriekš savu osīti biju no visām pusēm ar parketa laku 3x nolakojis, bet varbūt vajadzēja ar epoksīdu??

ta ari ar koka virsmu bus, liec to kranu kur gribi....Koks ir koks, un virtuves darba virsma ir paklauta samera agresivai videi. Normalos apstaklos...Bet ja tikai kafiju uzvari,nu tad cita lieta.Tu neesi ne pirmais, ne pedejais, kas ar šādu problemu saskaras.

Sarkankoka finieris,udensizturigaisjahtu

Kā jau te minēja, virtuves virsma ir diezgan agresīva vieta, un ja gribat dabīgu koka virsmu, tad pret to jāattiecas daudz saudzīgāk nekā mākslīgajiem materiāliem un būs ok, bet... ir kaut kas arī jāsaprot no tā ko dara. Neviens, kurš kaut ko saprot no koka, nekad virtuves virsmu netaisīs no oša koka tā īpašību dēļ, cietības ziņā tas daudz neatpaliek no ozola, bet atšķirībā no ozola tam trūkst dabīgā spēja pretoties trūdēšanai, un agresīvā vidē tam nebūs ilgs mūžs. Visi ir dzirdējuši par slaveno angļu ozolkoka kuģu floti, bet neviens par kādu oša kuģi :) Pieredze rāda, ka ozolkoka virtuves virsmas ilgmūžībai labāks rezultāts ir eļļošana, nevis lakošana, to ir daudz vieglāk atjaunot mazliet pieslīpējot un noeļļojot, bet tas jādara vairākas reizes gadā, un vēl galvenokārt virsmas mūžš un izskats atkarīgs no saimnieka/ saimnieces, vieniem pēc 10 gadiem tā izskatās kā jauna, citiem pēc gada jau jāmaina.

Mr. rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kā jau te minēja, virtuves virsma ir diezgan
> agresīva vieta, un ja gribat dabīgu koka virsmu,
> tad pret to jāattiecas daudz saudzīgāk nekā
> mākslīgajiem materiāliem un būs ok, bet... ir kaut
> kas arī jāsaprot no tā ko dara. Neviens, kurš kaut
> ko saprot no koka, nekad virtuves virsmu netaisīs
> no oša koka tā īpašību dēļ, cietības ziņā tas
> daudz neatpaliek no ozola, bet atšķirībā no ozola
> tam trūkst dabīgā spēja pretoties trūdēšanai, un
> agresīvā vidē tam nebūs ilgs mūžs. Visi ir
> dzirdējuši par slaveno angļu ozolkoka kuģu floti,
> bet neviens par kādu oša kuģi :) Pieredze rāda, ka
> ozolkoka virtuves virsmas ilgmūžībai labāks
> rezultāts ir eļļošana, nevis lakošana, to ir daudz
> vieglāk atjaunot mazliet pieslīpējot un noeļļojot,
> bet tas jādara vairākas reizes gadā, un vēl
> galvenokārt virsmas mūžš un izskats atkarīgs no
> saimnieka/ saimnieces, vieniem pēc 10 gadiem tā
> izskatās kā jauna, citiem pēc gada jau jāmaina.


Hmm,mans osis ir kā vakar uzlikts, tikai izskatās, ka pa līmējuma šuvēm sācis laist iekšā ūdeni. Virtuves virsma domāta lietošanai un tāda tā ir arī šobrīd ar pāris ūdenspilēm, uzklāts vel mitrs dvielis, kur trauki žust. Laikam jāņem vel kāda oša virsma un jāmēģina eļļot, par tādu angļu ozolkoka floti pirmā dzirdēšana, bet nu neesmu pārāk izglītots, zinu tikai, ka esot tāda anglija...

Pret mešanos varetu lidzet šķersdzītņi. Kļuda ir nolakot no visām pusēm. Vismaz no apakšas kokam vajag elpot un žūt. Koks staigā, tadēļ parklajumam jabūt mīkstam un elastīgam. Pirms lakošanas virsmu var eļļot vai vaskot. Ja labi apdares materiāli, tad var atteikties no lakošanas.

Es sāktu ar to, ka pārbaudītu kā virsma ir piestiprināta.

Bieža kļūda ir to pieskrūvēt tā, ka nav vietas kustībai, attiecīgi, mainoties mitrumam, virsma cenšas izplasties vai sarauties, bet apakša ir pieskrūvēta tā, ka tai nav kur kustēties un rezultātā sametas.

Skrūvēm un stiprinājumiem jābūt tādiem, lai virsma varētu brīvi kustēties.

Katls rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pret mešanos varetu lidzet šķersdzītņi. Kļuda ir
> nolakot no visām pusēm. Vismaz no apakšas kokam
> vajag elpot un žūt. Koks staigā, tadēļ parklajumam
> jabūt mīkstam un elastīgam. Pirms lakošanas virsmu
> var eļļot vai vaskot. Ja labi apdares materiāli,
> tad var atteikties no lakošanas.

Tieši nolakot / pārklāt no visām pusēm ir tas, ko visi iesaka, jo mēs taču labi zinam, ka žūšana no vienas puses tikai pastiprinātu vērpšanos...

Madars Lapsa rakstīja:
> Tieši nolakot / pārklāt no visām pusēm ir tas, ko
> visi iesaka, jo mēs taču labi zinam, ka žūšana no
> vienas puses tikai pastiprinātu vērpšanos...
----------------
Ja mitrums kaut kur iekļūst, tad tam kaut kur jāspēj arī izžūt. Ja viss ir nolakots, tad mitrums nokļūst noslēgtā vidē, un spēj izžūt tikai caur to pašu vietu, kur iekļuvis. Ja pudelē, iekļūstot caur kakliņu, krājas ūdens, cik lielas iespējas viņam caur to ir izgarot, ja ņem vērā, ka pieplūde arvien turpinās? Tad kas vairāk pastiprina vērpšanos - lielāks vai mazāks mitrums koksnē?

Ir tāds paņēmiens kā līku dēli iztaisnot, mitrinot tieši vienu pusi :) un tieši tā arī šis savērpies, varbūt jāsāk mitrināt arī pretējo pusi :)

Bet nu ja tā nopietni, gribētu dzirdēt vairāk atsauksmes tieši par pārklājumiem :) eļļa, vasks, ir kāds kuram nekas nevērpjās?