Nesen iegādātā īpašumā izbūvētas siltās grīdas pīrāgs, ja var ticēt būvnieku tāmēm: smilts, keramzīts ~100 mm, putoplasts 50 mm, betons ~70 mm. Dumji, bet visu lauzt augšā un pārtaisīt, ļoti negribas! Kādas domas, nebūs milzīgs energoresursu patēriņš? Grīda būvēta pirms ~20 gadiem, cilvēki dzīvojuši, saluši it kā nav, nekas nav pelējis u.tml.

Saprotu, ka ir runa par siltinātu grīdu nevis apsildāmu.
Bet vispār dzīvot var. Es nelauztu neko augšā.

Varbūt es neesmu pārāk stiprs terminoloģijā, bet betonā caurules, grīda silst. Bažas ir cik daudz siltuma aiziet zemē. Nu jā, laušana, protams, nav lēts prieks. Gribētos izvairīties no tā

Pirms 20 gadiem izbūvēta apsildāmā grīda??
Nu,ja tā un viss ir strādā, tad vēl jo vairāk nevajadzētu domāt par laušanu.
Mūsdienās līdzekļus var izlietot lietderīgāk.

Nodzīvosi pirmo gadu, redzēsi, sapratīsi.
Ja mājās cokols labi nosiltināts, gruntsūdeņi zemi, tad neko daudz siltums uz leju nezūd. 5cm putuplasta ir maz, tagad liek 10-15 vai pat 20cm, bet nav jau tā, ka nemaz nav. Sasils grunts zem mājas, tālākie zudumi būs mazi. Varbūt keramzīts arī kaut ko izolē.

To visu var arī matemātiski aprēķināt un konvertēt uz EUR, ja ļoti gribētos un tas ļautu mierīgāk gulēt. Protams kaut kāda daļa tur pazūd, bet ne tik nozīmīga, lai tieši šajos laikos to lauztu vaļā. Kā te pareizi minēja - šobrīd līdzekļus var izmantot lietderīgāk. Var pārdomāt vai nevajag pastiprināt siltinājumu pārējā mājas daļā un vai nav iespējama apkures optimizācija.
Tiek pieņemts, ka zudumi caur grīdu sastāda 10-20% no visiem ēkas zudumiem - mazākā daļa no citām konstrukcijām. Protams siltā grīda palielina nedaudz to proprociju, jo grīdā veidojas lielāka temperatūras starpība, bet ne tik liela. Ja piemēram būtu radiatori, tad grīdas temperatūra būtu teiksim kādi 18-20 grādi, bet ar silto grīdu sanāks kādi 25-30 grādi. Putuplasta U vērtība zināma, ja zināms arī pārējo konstrukciju sastāvs, tad tas viss ir matemātikas uzdevums vidusskolas līmenī. :) Turklāt internetā ir pieejami online kalkulatori, kuri tās u vērtības aprēķina no ievadītajiem datiem.

Siltās grīdas aprēķins nebūs tik vienkāršs, jo temperatūru aiz putuplasta mums nezināt. Tiek pieņemts, ka grunts t=+5...+7 grādi, bet grunts zem mājas dēļ siltām grīdām pamazām uzsilst, un tad jau jāsāk mērīt kāda siltumizolācija ir 2m smilšu slānim..., kas nav tas pats, kas ārsienām, kur vējš visu siltumu aizpūš momentā prom. Pie 5cm plāna putuplasta siltajās grīdās daudz ko ietekmē ēkas perimetra izmērs un cokola izolācija.

Vēl vien jautājums -silto grīdu izbūvējot, vietām puiši, acīmredzot, ietaupījuši uz cementu, kā rezultātā ap 40m2 platībā tā massa ir irdena nevis betons. Flīzes bija sākušas atdalīties. Es biju domājis nokasīt, bet baigais čakars. Tad es iedomājos, vai vieglāk nebūtu esošajiem 7 cm uzliet pa virsu vēl 4-5 cm. Vai šādam risnājumam var būt negatīvas kādas sekas, par kas man nav ienākušas prātā? Sils taču? Termomassa un siltuminerce būs lielāka, nu un? Kādas citas idejas? Varbūt atstāt kā ir un uzlikt laminātu plānotā dekoratīvā betona vietā?

Paprieksu jasaprot kas tev tur atdalas...un tad tikai sak kaut kads darbības. Vislabk jau nu pasauc kadu specu, te neviens neizziles kada tur problema. varbut betons salu dabujis, varbut pa skidru bijis un virseja karta tagad atdalas...un vel pirms flizesanas nogruntets nebija kartīgi.. UTT. variantu var būt daudz...

Betons visā biezumā nav tik monolīts kā viņam būtu jābūt. Proti, ir sadrupināms, pielikot salidzinoši nelielu piepūli. Ne visā telpā, ko vietām ir OK.