Vai tad beidzot gudrajiem tv ir paraadiijies gigabit lan ports?

Man jelyfish tests tv caur kabeli raustiijaas, paargaaju uz wifi.

Es vēl papildināšu par to ledusskapi. Īsti pareizi jau tas nav, ka ar to problēmu var ilgstoši sadzīvot. Ja konkrētajai līnijai ir tāda pretestība, ka pie ledusskapja krīt spriegums, tad tādi sprieguma kritumi var nobeigt citas ierīces, kuru barošanā nav veiksmīgi iestrādāta aizsardzība pret sprieguma kritumu. Tas ir viens. Otrs ir tas, ka pretestību ļoti iespējams izraisa tieši savienojums līnijā un tas jau var izraisīt konkrētā savienojuma nodegšanu ar sekojošo dzirksteļošanu, kas savukārt jau izraisa to ko parasti izraisa dzirkstele.

Nu, tas sprieguma kritums vairs nav mana problēma. :D

Es jebkurā gadījumā noriju slinkumu un izvilku interneta kabeļus ar 20+ centimetru attālumu no elektrības vadiem, krustojot tos tikai perpendikulāri. Pa griestiem pofig, sienās būs jātaisa vēlviena iedobe, bet nu, manā gadījumā uz visu māju tie ir 5 vadi, gan jau nepārstrādāšos.

Vilnis_Radio rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Interesanti kāpēc neviens šeit nepiemin par
> internetu caur elektrības vadu? Ja runa ir par
> tādiem garumiem kā 20 metri un vairāk, tad es
> neredzu iemeslu kāpēc būtu jāvelk tie vadi, ja var
> izmantot Powerlina adapter? Tā ir ārkārtīgi
> eleganta sistēma, jo nav nekādi vadi jāvelk vispār
> un nepieciešamības gadījumā bez problēmām pārcelt
> interneta punktu uz jebkuru citu rozeti.


Kāpēc jāpiemin slikta tehnoloģija? Ja pilnīgs izmisums, var izmantot, bet ātrumi bēdīgi, stabilitāte zema. Ļoti slikta pieredze gan personīga, gan atsauksmes no citiem.

Hmm - varbūt tev vienkārši švakāks modulis gadījās. Ātrumi atšķiras - ja vēlies ātrāku, tad izvēlies atbilstošu modeli. Ja nemaldos tad šobrīd teorētiskie griesti ir 2 Gbit/s, kas praksē varētu nozīmēr apmēram 1 gbitu vai varbūt 1.5 Gbit. Tad salīdzinām ar ienākošo internetu un redzam, ka vieni no jaudīgākajiem optikas pieslēgumiem ir 1Gbit. Lielai daļai cilvēku vispār ienākošais ir ap 300 Mbit un dažreiz vēl mazāk.
Tehnoloģija patiesībā tā ir ļoti superīga. Visa elektronikas un elektrības pasaule nemitīgi mēģina atrast ceļus kā izmantot pēc iespējas mazāku vadu daudzumu. Agrāk seriālais kabelis bija vairāki vadi, tagad datu plūsmu veido vienā kabelī. Viss evolucionē uz kompaktumu un frekvenču palielināšanu un asprātīgiem risinājumiem, rodas jauni standarti. Ethernet standarts arī kādreiz būs pagātne.

Ethernet vara dzīslu kabelis ir novecojusi tehnoloģija, ko pagaidām vēl izmanto.
Tagad vai nu pa bezvadiem vai optisko kabeli. Ierakstiet Google "invisible optical cabel" - pašlīmējošu optisko kabeli, kuru nevar uz sienas ieraudzīt.

Tiešām neesmu sastapis nevienu powerline adpateri kurš garantēti un stabili varētu nodrošināt kaut vai 100Mbps, neskatoties uz mārketinga specu uzrakstiem par 100/500/1000/2000Mbps. Nupat pārskatīju atsauksmes, testus utt. labākais reālais ātrums ir ap 300+Mbps, ja ierīces tuvu, citādi vairums min 20 - 50 Mbps, kas ir arī mana pieredze.
Pēdējā pieredze vispār bija bēdīgā, klients negribēja kabeļus vilkt, uzlikām testam 1Gbps powerline un rezultāts... 12kbps :> droši vien kaut kas radīja traucējums. Iet meklēt pa visu māju, vai tas kāds LED baroklis, sūknis vai kaimiņa zāģis nebija vēlmes.
Var jau evolucionēt, tomēr izolēta pārraides vide(vītais pāris vai optikas šķiedra) vienmēr pārspēs citu vidi kurā ir šķēršļi un daudz lielāki traucējumi (gaisu vai vara elektrības kabeli).
Pieļauju, ka powerline ātrumi ir atkarīgi arī no elektroinstalācijas kvalitātes, zemējumu esamības utt.
Savelkat vismaz kabeļus no centrālā punktu pa stāviem un telpām kur visaktīvākā vajadzība un tad tur liekam bezvadu risinājumus.

Starp citu, apsardzes kabeļus labāk vilkt kopā ar ethernet, vai kopā ar elektrības vadiem? Vai arī vēl atsevišķi jāvelk pa griestiem?

Apsardzes kabeļi ir vājstrāvas kabeļi, un ar novietojumu datu pāraides kabeļu tuvumā nav dzirdēts par problēmām. Praksē jaudas kabeļus liek atstatus no vājstrāvas kabeļiem. Parasti apsardzes kabeļos viens pāris ir devēja barošanai, otrs pāris devēja nostrādei (kontaktu atslēgšanai vai saslēgšanai, un trešais pāris tampera slēdzis. Tikai tad, ja ir plašāka, komplicētāka sistēma, tad notiek info apmaiņa starp rajoniem. Bet privātajā lauciņā tādas sistēmas pielieto gaužām reti.